Lai bērns spēj paprasīt palīdzību, kad tad nepieciešams

Piecgadnieki un sešgadnieki apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu, taču gatavošanās skolai patiesībā notiek jau no pirmās bērnudārza dienas. Domājot par gatavību skolai, svarīgi saprast, ka tas nozīmē ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī, piemēram, pašapkalpošanās prasmes. Noslēdzošajā pirmsskolas gadā būtu vēlams, lai bērns spēj patstāvīgi apģērbties, aizšņorēt apavus, aizpogāties. Tāpat svarīga ir izpratne par personīgo higiēnu, spēja uzturēt kārtībā savas drēbes un mantas u.tml.

Lai palīdzētu bērniem attīstīt šīs prasmes, reizēm ir jāļauj arī kļūdīties, piemēram, ja kāda manta vai grāmata ir aizmirsusies mājās, vecākiem nevajadzētu uzreiz doties tai pakaļ, jo tas var palīdzēt bērnam uzņemties atbildību par savām personīgajām lietām, kas lieti noderēs skolā. Ļoti svarīgas ir arī komunikācijas prasmes, spēja sadarboties pāros vai komandās, dalīties un sekot norādījumiem. Domājot par gatavību skolai, jāsaprot, ka bērnu prasmes, zināšanas un sajūtas var atšķirties, taču svarīgākais, lai bērns spēj paprasīt palīdzību, kad tad nepieciešams.

Skolas vides “izmēģināšana”

Noslēdzošajā pirmsskolas gadā īpaši piedomājam pie tā, lai ik pa laikam bērniem būtu iespēja pildīt dažādus uzdevumus, kas pietuvināti skolas videi. Ja lielākoties pirmsskolā mācības notiek caur spēlēm un rotaļām, tad pēdējā gadā integrējam arī uzdevumus, piemēram, no darba lapām, ko bērni pilda, sēžot pie galda.

Skolai pietuvinātas vides “izmēģināšana” padara pāreju uz jauno mācību līmeni daudz vienkāršāku un gludāku. Bieži vien, domājot par gatavību skolai, vispirms tiek runāts par tādām prasmēm kā lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, taču svarīga ir arī emocionālā puse. Lai bērns ir drošs, atvērts, spēj saprast un nosaukt savas emocijas.

Lai skola nebūtu “lielais nezināmais”

Lai palīdzētu audzēkņiem sagatavoties skolai, noslēdzošajā pirmskolas gadā dodamies ekskursijā uz kādu skolu – tas palīdz iepazīt skolas vidi, tā vairs nav “lielais nezināmais” un attiecīgi rada mazāk satraukuma. Bieži vien uzaicinām ciemos arī kādu mūsu absolventu, kurš parāda savu skolas somu, iepazīstina ar tās saturu un pastāsta par savu dienu skolā. Bērniem ir iespēja izmēģināt uzlikt skolas somu plecos, izbaudīt, kā tas ir, un sāk domāt par to, kā pavisam drīz uz skolu ar šādu somu dosies arī paši. Vēl bērnus var izdrošināt “spēlēt skolu” – sākumā ar skolotāju un tad jau bērni to dara arī paši. Arī šādas spēles veicina izpratni, ka skola ir interesanta un pavisam noteikti nav jābaidās.

Satraukums arī vecākiem

Būtiski atcerēties, ka satraukums par skolas gaitu sākšanu var būt ne tikai bērniem, bet arī vecākiem, un tas ir normāli. Ar vecākiem aktīvi komunicējam ikdienā, organizējam individuālas sarunas ar katru ģimeni, pārrunājot arī gatavošanos skolai. Vēl rīkojam arī seminārus vecākiem, kuros pieaicinām gan psihologu, gan pedagogu no kādas skolas, kurš plašāk pastāsta gan par skolas vidi, gan par to, ko skola sagaida no audzēkņiem un ģimenēm.

Doties uz sporta laukumu un iepazīt ceļu līdz skolai

Ir arī vairākas lietas, ko vecāki var darīt mājās, lai palīdzētu bērnam gatavoties skolai mierīgi un ar prieku. Pirmkārt, ir svarīgi runāt par skolu pozitīvi, ar iedrošinājumu. Padalīties ar savām patīkamajām atmiņām no skolas laika. Ja iespējams, parādīt fotogrāfijas. Tāpat padalīties ar savu pozitīvu pieredzi var arī vecākie brāļi vai māsas. Pati esmu topošā pirmsklasnieka mamma, un, braucot uz bērnudārzu, jau tagad pārrunājam, kāds būs ceļš uz skolu, ka skola būs tuvāk mājām u.tml. Teju katrai skolai ir sporta laukums vai parks – ja ir zināms, kurā skolā bērns mācīsies, jau savlaicīgi var doties pastaigās uz skolas parku, apskatīt ēku no ārpuses un iepazīt ceļu no mājām līdz skolai.

Skolas sākums ir jauns un nozīmīgs dzīves posms gan bērnam, gan vecākiem. Lai pāreja uz jauno vidi būtu harmoniska, būtiskākais ir bērnam sniegt drošības sajūtu, iedrošinājumu un pārliecību, ka viņš tiks galā. Gatavošanās skolai nav tikai zināšanu apgūšana – tā ir arī emocionālā gatavība, spēja būt patstāvīgam un atbalsta saņemšana no ģimenes un pedagogiem. Ja bērns uz skolu dodas ar pozitīvu noskaņojumu, interese un vēlme mācīties veidosies dabiskā veidā, un skola būs skaists piedzīvojums.