Kā pauž biedrībā, pēdējo reizi Gada ķērpis Latvijā tika nosaukts 2010. gadā. Dzeltenais sienasķērpis ir viegli atpazīstams, bieži sastopams un vienlaikus ļoti interesants, vērtē biedrība.

Dzeltenais sienasķērpis aug uz akmeņiem, koku mizas un cilvēka veidotām virsmām, un ir viena no pasaulē visplašāk izplatītajām ķērpju sugām, kas vislabāk jūtas vietās ar paaugstinātu barības vielu daudzumu. Mežos tas praktiski nemaz nav sastopams. Suga labi panes gaisa piesārņojumu un slāpekļa savienojumu klātbūtni, tāpēc bieži sastopama arī pilsētvidē un citās cilvēka ietekmētās teritorijās, putnu kolonijās.

Saulainā vietā audzis dzeltenais sienasķērpis fluorescē, izgaismojoties oranžā krāsā. Dzelteno sienasķērpi izmanto arī dzijas krāsošanai, tautas medicīnā tas agrāk lietots kā pretsāpju līdzeklis. Laboratoriski pētot ķērpja ekstraktu un vienu no galvenajām vielām, ko tas satur - parietīnu, konstatēts, ka šīs vielas spēj kavēt baktēriju, sēņu un arī noteiktu veidu vēža šūnu augšanu. Parietīns viens pats šajos eksperimentos nav bijis tik iedarbīgs - tāpēc tiek uzskatīts, ka lielāko efektu dod vairāku ķērpja vielu kopdarbība, nevis viena viela atsevišķi.

Latvijā sastopamas apmēram 700 ķērpju sugas, ap 60 no tām ir aizsargājamas. Ķērpis ir sarežģīta sēnes un fotosintēzes partnera - zaļaļģes vai cianobaktērijas (dažkārt abu), kā arī citu mikroskopisku līdzgaitnieku, piemēram, raugu un citu baktēriju "kopdzīve". Sēne ir ķērpja "ķermenis", kas pasargā organismu no izžūšanas, mehāniskiem bojājumiem un ultravioletā starojuma, bet aļģes un pārējie partneri, izmantojot saules gaismu, ražo visai saimei barības vielas. Ķērpis var izdzīvot tur, kur aļģe un sēne atsevišķi nevarētu pastāvēt. Sēne šajā partnerībā ir dominējošais partneris, tāpēc ķērpji nu ir piederīgi sēņu valstij, skaidro biedrībā.

Ķērpji aug ļoti lēni, bet dažas sugas ir pārsteidzoši ilgmūžīgas - dzīvo pat 4000-5000 gadus. Tie ir izturīgi, spēj dzīvot uz klintīm, koku mizas, augsnes, pat pilsētas jumtiem un žogiem. Daudzas ķērpju sugas ir jutīgas pret gaisa piesārņojumu, tāpēc tos bieži izmanto kā vides piesārņojuma indikatorus. Ķērpji ir arī svarīga ekosistēmu daļa - veido pirmo dzīvības slāni uz kailām virsmām, palīdz augsnes veidošanās procesā, un ir barība, pajumte un substrāts citiem organismiem.

Latvijas Mikologu biedrība ir dibināta 2002. gadā un apvieno gan profesionālus sēņu, ķērpju un gļotsēņu pētniekus, gan amatierzinātnes entuziastus.