Stacijā nemitīgi mirgoja tablo ar kavējumiem, atceltajiem reisiem un mainītiem peroniem, kopumā īsts juceklis, kurā cilvēka smadzenes tiešām var piedzīvot pārslodzi! Kas notika tālāk? Pēteris labprāt to aprakstījis savā Facebook ierakstā:

"Starp šo visu es sajūtu, ka man kaut kas trūkst! Pirmā doma, kāds kaut ko man ir nozadzis un es to apzinos, otrā domā, bāc mana somiņa ar maku, naudu, atslēgām ...  Galvā miers, paldies RigaBrain seansiem. Saprotu tai momentā, ka somiņu esmu pirms 10 minūtēm atstājis uz iepriekšējā perona! Galvā miers sāk pamazām pazust, bet paldies "Riga Brain" seansiem, ātri miers  atgriežās, jo - ko nu vairs te satraukties!"

"Riga Brain" vadītājs sapratis, ka, skrienot no viena perona uz otru, caur tuneļiem, kāpnēm un eskalatoriem, mazā somiņa ar pašu svarīgāko – maku, atslēgām un dokumentiem – palikusi uz perona viena pati. Domās esot ienācis, ka " viss, somiņa aizgājusi savu ceļu." Mantas atstātas sievai un Pēteris, ne mirkli nedomājot, lauzies cauri pūļiem, lai atgrieztos iespējamā peronā, kur varētu būt atstāta svarīgā soma.

"Tas ir pilns līdz pēdējai vietai, soli aizņemti, cilvēks pie cilvēka. Un tad – starp diviem cilvēkiem uz soliņa – es ieraugu savu somiņu! Aleluja! Paldies Tev Dievs! Pirmā sajūta – neticība. Pārpildītā stacijā, kur visiem varētu būt interese pēc vērtīgām mantām, tā joprojām stāv tieši tur, kur to atstāju pirms desmit minūtēm. Izspraucos cauri, bez liekiem vārdiem paņemu savu somiņu un pagriežos, lai ietu prom. Apkārt daudzi skatieni, bet neviens neko nesaka – it kā visi pieņem, ka tā tiešām ir mana.

Tajā brīdī mani pārņēma divas sajūtas vienlaikus: Paldies Dievam, ka somiņa neinteresēja nevienu svešinieku! Bet otrs – Tu ej un paņem somiņu, starp svešiem cilvēkiem un neviens Tevi neaptur, tikai noskatās! Nezinu, ko viņi domāja, bet mani tai brīdī pārņemā sajūta, ka ātri jātiek prom no šīs vietas, man vienīgi bija bail ieskatīties somiņā, vai patiešām vēl viss bija iekšā?
Kāpjot lejā pa kāpnēm, ar vienu aci iemetu skatu somiņā, redzu, ka maks ir vieta un tad jau viss parējais arī būs," Pēteris noslēdz savu neparasto stāstu un piebilst - "Nekad nepadodies un brīnumi notiek!"