Patriotu nedēļas piedāvājumā ietilpst gan paša Podnieka darbi, ko viņš veidojis kā operators un režisors, gan arī divas jaunāko laiku filmas, kurās Podnieka personība ir iedvesmas avots vai simbolisks tēls.
Dokumentālajā filmā "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" režisores Anna Viduleja un Antra Cilinska izvērtē dokumentālista radošo darbu un ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē, personības veidošanos un vēlāko ietekmi uz sabiedriski politiskajiem procesiem, viņa prasmi notvert laikmeta svarīgākos notikumus. Filma saņēmusi piecas nominācijas Nacionālajai kinobalvai "Lielais Kristaps", apbalvota kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un par labāko montāžu.
Kā simbolisks un galvenā varoņa dzīvē nozīmīgs tēls Podnieks parādās Viestura Kairiša spēlfilmā "Janvāris", kuras darbība risinās galvenokārt 1991. gada barikāžu laikā. Tas arī pašam Podniekam bija traģisks un svarīgs dzīves posms. Kairiša filma saņēmusi ne tikai piecas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps", bet arī apbalvojumus Romas festivālā Itālijā, Varšavas festivālā Polijā un citur pasaulē.
Paša Podnieka filmu izlasi veido divas daļas - agrīnie darbi, kuros Podnieks ir operators citu režisoru kinodarbos, un režijas darbi, sākot ar 1977. gada debiju. Podnieku uz Rīgas kinostudiju atveda viņa tēvs, diktors Boriss Podnieks. Pēc mācekļa gadiem, kas pavadīti operatora asistenta amatā, pirmoreiz kā patstāvīgs operators Podnieks strādājis divās dokumentālajās īsfilmās, kas 1972. gadā veidotas pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma skolu vajadzībām, iepazīstinot ar Latvijā aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. Abas režisora Vadima Masa filmas iekļautas šajā izlasē.
Pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē Podnieks sāka sadarboties ar režisori Laimu Žurginu, kuras uzmanības centrā bija ievērojamas Latvijas kultūras personības - abu autoru sadarbībā tapušas dokumentālās filmas par dzejniekiem Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni, komponistu Raimondu Paulu.
Šajā laikā radies arī kinematogrāfiski pārsteidzošais režisora Herca Franka darbs "Vecāks par desmit minūtēm" - maza bērna "dvēseles portrets" vienā garā kadrā, skatoties leļļu teātra izrādi un izdzīvojot visdažādākās emocijas. Podnieks kā operators izgudrojis, kā tehniski realizēt - izgaismot un nofilmēt - šo režisora ieceri, lai filmu varētu uzņemt skatītāju zāles tumsā, desmit minūtes nepārtraucot kinokameras darbību un veidojot īsfilmu, kurā nav nevienas montāžas vietas.
Režisora Anša Epnera filma "Krustsolis" stāsta par šķēpmetēju treneri Māri Grīvu, kurš izaudzinājis olimpisko čempionu Daini Kūlu, un Podnieks šajā filmā ir ne tikai operators, bet arī aizkadra balss, izjautājot treneri par viņa pieredzi pusaudžu veidošanā par spēcīgām personībām, kas var sevi disciplinēt sportā.
70. gadu beigās Podnieks pievērsās režijai, un viņam pirmoreiz tika dota iespēja izmēģināt spēkus, veidojot kinožurnāla "Padomju Latvija" 1977. gada 3. izlaidumu. Autors šo izveidoja kā īsfilmu ar nosaukumu "Šūpulis", pētot demogrāfijas situāciju Latvijā un filmējot gan ģimenes, kurās izauguši astoņi vai deviņi bērni, gan speciālistu komentārus par izmaiņām sabiedrībā un dzimstības statistikā.
Pirmā filma režisora statusā ir "Brāļi Kokari" - divu Latvijas kultūrai nozīmīgu kordiriģentu dubultportrets -, bet drīz pēc tam Podnieks sāka darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas "Strēlnieku zvaigznājs", visā Latvijā meklējot vecos latviešu strēlniekus un viņu stāstus par kariem un likteņiem. Ar šo darbu Podnieks apliecināja interesi par nacionāli nozīmīgiem tematiem, savukārt starptautisku ievērību viņam atnesa filma "Vai viegli būt jaunam?". Latvijā šī filma kļuva par sociālu fenomenu ar lielu rezonansi sabiedrībā, viens no pirmsatmodas laika, tā sauktās perestroikas simboliem.
Podnieka nākamā pilnmetrāžas filma "Krustceļš" ir Atmodas procesu un notikumu iedvesmots darbs ar starptautisku dimensiju - filmas caurviju motīvs ir 1990. gada dziesmu svētki Latvijā, kur pirmoreiz pēc ilgiem padomju okupācijas gadiem piedalījās arī trimdas latvieši, bet neatkarības atjaunošanas procesu paralēles Podnieks atrod arī Igaunijā un Lietuvā.
Filmas tiešsaistē visā pasaulē pieejamas no 11. novembra plkst. 24 līdz 19. novembra plkst. 23.59 atbilstoši katras valsts laika joslai. Patriotu nedēļas programmā filmas tiek demonstrētas latviešu valodā.
