Krištopana juniora aritmētika

KRISTAPS KRIŠTOPANS («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Vakardien Rancānes kundzei bija dzimšanas diena. Ja es Rancānes kundzei uzdāvinātu miljons eiro un pateiktu viņai katru dienu iztērēt vienu tūkstoti, pēc trim gadiem tas miljons jau būtu beidzies, bet, ja es Rancānes kundzei uzdāvinātu miljardu un viņa darītu tieši to pašu – katru dienu tērētu pa tūkstotim –, paietu 3240 gadi. Lai jūs saprastu to mērogu – kāda ir starpība starp miljonu un miljardu. (..)»

Ziņnesim ziņneša liktenis

SKAIDRĪTE ĀBRAMA («Progresīvie»): 

«Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Senos laikos bija tāda interesanta tradīcija un arī interesants amats – ziņneši. Viņi bija tie, kas no kaujas lauka skrēja... nesa ziņu valdniekam. Ja ziņa bija laba, viņi tika bagātīgi apbalvoti, varēja dzīvot tālāko mūžu bagātībā, bet, ja ziņa bija slikta, ļoti slikta, visbiežāk viņi tika nogalināti. Un tad daļa ziņnešu saprata, ka sliktas ziņas labāk nenest, bet kaut kur aizlaisties prom... lapās un nerādīties valdniekam.

Viss šis notikums ar «Rail Baltica», kā tas ir risinājies... un es to esmu vērojusi no kāda 2011. gada... ir noticis apmēram tā, ka ziņneši ir bijuši, bet viņi kaut kur ir noslēpušies un nav stāstījuši, kas tur īsti notiek. Un tagad ir mūsu ziņnesis Kaspars Briškens, progresīvo pārstāvis, kurš ir nācis... kurš nav noslēpies kā iepriekšējie ministri un kurš skaidri un gaiši ir pateicis, kas notiek... kas notiek, un tagad, jā, «Atlaist Briškenu!»... un tā tālāk, un tā tālāk. (..)»

Galvenais – neiešaut sev kājā

DIDZIS ŠMITS («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Droši vien vajag izmeklēšanas komisijas un tamlīdzīgi, bet kā vienā tādā slavenā krimināllietā (bija tāda zivju lieta astoņdesmito gadu beigās) izmeklēšanas grupas vadītājs izmeklētājiem bija teicis: «Šajā izmeklēšanā galvenais neiziet pašiem uz sevi.» 

(..) Un te es gribētu savā ziņā piekrist Rinkēviča kungam, prezidentam, kurš teica, ka varbūt ir brīdis... izpratnē... lai komisija skatās, konstatēsim, ka visi esam bijuši, piedošanu, lūzeri, bet no tā jau sliedes ātrāk netiks uzbūvētas. Varbūt vajadzētu apspriesties daudz svarīgākā jautājumā, ko mēs tiešām darām, nevis muldam, es atvainojos, un savstarpēji rādām ar pirkstu, ka visi iepriekšējie satiksmes ministri, kuri cerēja, ka nāks nākamais un aptaisīsies tas, es atvainojos par izteicienu... bet ka mēs tiešām apsēžamies un nolemjam – vajag, nevajag, kas ir pirmais posms, kas ir otrais, kas to finansēs – un atklāti par to parunājam. Jo vainīgie beigās vienu dienu mēs te būsim visi.»

Jo jaunāks, jo lielākas cerības

JĀNIS VUCĀNS (ZZS):

«(..) Taču, tāpat kā Andris Kulbergs teica, ka cer, ka kādreiz varēs braukt ar šo vilcienu, es arī ļoti uz to ceru. Andris gan ir jaunāks par mani, un viņam tā cerība ir daudz lielāka... bet, jā... kolēģi, pavisam nopietni. Es domāju, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija darīs savu darbu, bet tas būs darbs, lai izvērtētu izmaksas. Tas, ko Ainārs teica, tās izmaksas... un arī tas, ko Linda teica... Iedomājoties, ka viens metrs izmaksā tik, cik pensionārs saņem divos gados, tas šķiet neatbilstoši. Bet kāpēc tas tā ir? Tas ir jautājums, uz ko jāatbild parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Tā ka es atbalstu šādas komisijas izveidošanu un ceru uz tās rezultātiem.»

Iekaustīt vai izmest pa logu?

JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»):

«Jā, par šo «Rail Baltica» dzelzceļa līniju un tās vajadzību lēmums un visas izvēles ir izdarītas jau daudzus gadus iepriekš, un ir pieejamas dažādas ziņas no tā laika – varat paskatīties.

(..) Tas laiks, kad es kļuvu par satiksmes ministru... Bija viena no pirmajām nedēļām, kad sasaucu visus pie galda un teicu: gribu saprast, kāda ir situācija ar šo projektu. Iesaistītās puses viena uz otru skatījās, bet pēc neilga laika, kad tika dots termiņš sagatavot pilnu informāciju, aina bija patiesi šokējoša. Tajā brīdī gribējās šos iesaistītos cilvēkus izmest pa logu vai iekaustīt. Projekti kavējās trīs līdz piecus gadus, zemju atsavināšana nenotika, valdīja tāda utopiska sajūta. 

(..) Runājot ar finanšu ministru... viņš palika bāls un šķirstīja lapas ar piedāvātajām izmaksām, kuras, jāteic, nebija precīzas, jo precīzas izmaksas iespējams pateikt tikai tad, kad ir projekti, kad ir skaidri zināms, ko un kā būvēs, bet šādi projekti kavējas un nav izstrādāti.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2024. gada 13. jūnijā