Kur ir emulatoru kursi?
JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»):
«(..) Lai jūs saprastu, ka šādi universālie kareivji... emulatori... es jums vienreiz jau stāstīju, Briškena kunga kontekstā atcerējos bērnības seriālu, kurā bija cilvēks ar brīnumainām spējām – katrā sērijā pildīja citu amatu. Vienu dienu viņš bija formulas pilots, citu dienu – ārsts. Redzam, kapitālsabiedrību padomēs šādu emulatoru ir ļoti daudz.
(..) Viens cilvēks ir speciālists visās nozarēs. Es šaubos, man nav pārliecības, ka šiem cilvēkiem ir vairāk nekā 24 stundas diennaktī, lai visu paveiktu. Un tādu ir daudz. Esmu dzirdējis joku, kas klejo pilsētā, – esot kaut kādi «kursi», kurus izejot ir diezgan liela varbūtība... neesot lēti... bet ir liela varbūtība, ka var trāpīt padomē vai valdē. Kulbergs krata galvu, viņš arī ir dzirdējis par tiem «kursiem», ja? Jā, tas ir radījis situāciju, ka 20–30 cilvēki ir profesionāli padomju locekļi. Līderis, manuprāt, bija ar 10 šādiem amatiem. Ja jums būtu savs uzņēmums, vai jūs uzticētu to vadīt cilvēkam, kurš vada vēl piecus sešus...? Diez vai. Naktīs nevarētu mierīgi gulēt, zinot, ka tas cilvēks darbojas pa visu lauku un pilda daudzas... dažādas funkcijas.»
A Haris, a Edmunds
EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):
«(..) Būtisks piemērs. Meža īpašnieks Edmunds zvana mežsargam Harim un saka: «Klau, lieta tāda, ka atkal ir pienācis decembris un es paņemšu no sava meža... nu, man... es jau zinu, ka man tur ir ainaviskais liegums, bet malciņu jau drīkstu ņemt. Tāpēc atkal paņemšu 10 kubikmetrus malkas priekš sevis. Es tevi pabrīdinu.» A Haris Edmundam saka: «Atvaino, Edmund, atvaino! Augustā tavam mežam ir uzlikts pilns saimnieciskās darbības liegums.» Edmunds saka: «Hari, a kas par lietu? Kāpēc es to nezinu?» Haris saka: «Nu, piedod! Tā mēdz gadīties. Atrada tur spožo skudru vai sauso ķērpi un uzlika tev pilnu liegumu.» A Edmunds šogad vairs kompensācijai pieteikties nevar. Viņš varēs pieteikties tikai nākamgad... aprīlis, maijs. Un viņam ir konkrētas pretenzijas.»
Re, ko uzzinājām
MAIRITA LŪSE («Progresīvie»):
«(..) Ja mēs paši, Saeimas deputāti, ejam ēst uz «Zviedru vārtiem» un redzam, ka tur par glāzi krāna ūdens mums tiek paprasīts eiro, ejam ēst uz… ejam ēst uz citām kafejnīcām, saņemam ūdeni bez maksas! Šis tiešām nav strīdīgs likumprojekts, un es ceru, ka par to nebūs diskusiju. Kolēģi! Ēdināšanas institūcijas šī likumprojekta dēļ nesabruks.»
Ak, nabaga parlamentārieši!
AMILS SAĻIMOVS («Stabilitātei!»)
«Cienījamie kolēģi, nav noslēpums, ka ēdināšanas nozare strādā smagos apstākļos. Ja šāda tendence saglabāsies, tad pilsētā, valstī būs tas, kas ir mūsu, Saeimas, ēdnīcā – ēdnīcas vairs nav. Mūsu ēdnīca ir kafijas automāts un ledusskapis ar sendvičiem. Koalīcijai katru reizi izmantojot Saeimas kafijas aparātu – tas jums būs atgādinājums par to, ka šī nozare ir jāglābj.
Mēs zaudējam savu unikalitāti. Drīz mēs pazaudēsim restorānus, kafejnīcas. Aiz kalniem nav tie laiki, kad būsim spiesti izmantot tikai un vienīgi ātro ēdināšanas sniedzēju pakalpojumus un kad Latvijas galvenā delikatese būs sendvičs un hamburgers.»
No baznīcas – krogā
JURIS VIĻUMS («Apvienotais saraksts»):
«(..) Vēsturiski... Latvijā pēc baznīcas iebrauca krogā – tāda bija tradīcija. Protams, es nekādā gadījumā neatbalstu pārmērīgu alkohola lietošanu, bet kafejnīca, krogs, kopā sanākšanas vieta ir ļoti svarīga demokrātijas stiprināšanai, sabiedrības noturības stiprināšanai, par ko mēs tik daudz runājam. Kopienām ir jānāk kopā un jārunā, jājautā par tām lietām, kas tām ir svarīgas, kopā ir jāmeklē risinājumi, kā šajā vietā, kur viņi dzīvo, – pagastā, mazpilsētā – dzīvot tālāk. Jāsanāk kopā kādos kultūras pasākumos, ko rīko pašvaldība. Šī savstarpējā komunikācija diemžēl ir pārāk maza. Tas ir mans personīgais novērojums, dzīvojot Latvijas reģionos jau 40 gadus.
Pateikšu vēl vairāk no savas personīgās pieredzes – arī es savu ģimeni uz kafejnīcu vai restorānu... īstenībā neatceros. Kādreiz varēju atļauties aizvest savu ģimeni... jā, uz kafejnīcu aizvedu. Protams, redzu, ka cilvēki šo pakalpojumu neizmanto tik bieži, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.
Kulinārā mantojuma tīkls... Latgale ir šī kulinārā mantojuma flagmanis, faktiski Latgales kulinārais mantojums ir Eiropas līmenī, ļoti augstā līmenī... taču tūristus... ārzemju tūristus mēs vēl varam apkalpot, ja viņi līdz turienei aizbrauc... bet vietējos tūristus... teiksim, cilvēks, kas brauc no vienas pilsētas uz otru, no tās pašas Rīgas uz Latgali...»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2024. gada 14. novembrī, 28. novembrī