Katrai zupai savu likumu!
ARTŪRS BUTĀNS («Nacionālā apvienība»):
«(..) Mums te, Vecrīgā, ir krodziņi... un mums ir bijušas ar kolēģiem diskusijas, vai zupu var pirkt atsevišķi no pusdienu komplekta vai viņi pārdod tikai komplektu. Tad varbūt izdodam Ministru kabineta noteikumus, ka zupa obligāti jāpārdod atsevišķi, nevis komplektā. Man liekas, ka nedrīkstam aiziet tādā absurdā.»
Ainārs, iespējams… Murgs, iespējams
ANTOŅINA ŅENAŠEVA («Progresīvie»):
«(..) Izstāstīšu jums vienu stāstu, lai mēs te nedaudz pamostamies. Varbūt nosapņoju, varbūt īstenībā ir noticis... bet iztēlojieties, ka mums pašiem šeit, Latvijā, ir savs, var teikt, mini Tramps, kas lien ārā no ādas, lai līdzinātos nu jau šobrīd trendam.
Tikai varbūt viņu nesauc Tramps, viņu sauc, nezinu, Jānis, Sandris, Ainārs, iespējams...
Realitātē mēs redzam, kādi ir pirmie rīkojumi aiz okeāna, un mēs varētu iztēloties, kas notiktu ar Latviju un kā tad izskatītos «Make Latvia Great Again». Atlaiž visus no valsts darba, kas nav lojāli līderim, – skolotājus, ierēdņus, mediķus, – visi, kas nav lojāli viņam. Ievieš tirdzniecības ierobežojumus ar Lietuvu un Igauniju, «Latvia First», tā teikt, nost ar Lietuvas pienu. Likvidē Satversmes tiesu, vai ne? Lai dzīvo oligarhi un politbizness. Satversmē ieraksta obligāti, ka katrai sievietei Latvijai jādzemdē vismaz pieci bērni. Tiek apžēloti visi, kas slavina kara noziegumus un Putinu, un neapšaubāmi valsts lielākais projekts vairs nav «Rail Baltica», bet Lukašenko un Kadirova kopīga drauga «Waterfront».
Protams, kolēģi, šis ir ironisks sapnis, bet, ja demokrātiski domājoši spēki Latvijā, Eiropā un pasaulē neturēsies kopā, tad šis vairs nebūs tikai Antoņinas murgs, tā būs realitāte, jo Latvijas iedzīvotāji un politiķi nedzīvo uz vientuļas salas.»
Vitenberga niķīgā meita
JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»):
«Labrīt, kolēģi! Manā ģimenē aug trīs meitas, vēl mazas, un katru reizi, kad ir tādas ikdienišķas situācijas, pārsvarā viena no viņām niķojas, tā, ka nedara to, ko vecāki sagaidītu, un šajā gadījumā Latvijas Bankas prezidenta atlases procesā ilgstoši niķojusies ir «Jaunā Vienotība». «Jaunā Vienotība» ir bijusi kā izlutināts bērns (..). Nu tas līdzīgi, kā cenšamies ikdienā bērniem iebarot auzu putru, un tad ir jāizmanto dažādas kreatīvas metodes, izkārtot putru smaidiņu formā vai pasniegt uz... tādu jautru varbūt šķīvi vai kaut kādā jautrā veidā, un beigās to izdodas izdarīt, bet šeit jūs izstiepāt gana garu šo procesu.»
Interesanta ideja
ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):
«(..) Ar vienu roku mēs karinām diedziņus pie katras skrūvītes plastmasas vai pie puļķīša virs pudeles, katru korķīti piesiesim, drīz mēs katrai cigaretei pieliksim tur kaut kādu striķīti, lai varētu atlikt pēc tam kārbiņā, kad ir izsmēķēta. Un tai pašā laikā mēs piesārņojam jūru ar tūkstošiem tonnu mikroplastmasu.»
Kas tā tāda – Latgales valoda?
VIKTORIJA PLEŠKĀNE (pie frakcijām nepiederoša deputāte):
«(..) Jo tagad, gan strādājot šeit, Rīgā, gan mācoties Latvijas Universitātē, es dzirdu no studentiem, ka it kā Latgales valoda ir dialekts. Nu man kā cilvēkam, kurš tapis no Latgales, to ir kauns dzirdēt no cilvēkiem, kuri mācās, un vispār es nevaru saprast, kāpēc sabiedrība, kas nav Latgalē... nav tapusi no Latgales, kāpēc joprojām uzskata, ka Latgales valoda ir dialekts.
(..) Paskaidrojiet sabiedrībai, ko mēs gribam sasniegt... lai visi, kuri šeit dzīvo, kuri šeit atbrauc, visi bez izņēmuma runā tikai latviski, nerunājot par citām valodām, teiksim, to pašu lībiešu un latgaliešu valodu. Tāpēc šī agresīvā tāda nostāja... Mēs varam pazaudēt arī Latgales valodas vērtību.»
Kas notiek tribīnēs, tas nepaliek nepamanīts
LINDA LIEPIŅA («Latvija pirmajā vietā»):
«Kozlovska kungs, paldies par jūsu klātbūtni. (..) Ja jūs, tādā futbola leksikā runājot, nākamajā rītā būtu Rukam parādījis sarkano kartīti, šodien šāda pieprasījuma te nebūtu. Un tā ir jūsu atbildība, un tas bija jūsu lēmums, kādēļ jūs to darījāt vai nedarījāt. Bet vēl vairāk šī pieprasījuma pamatotību, kā saka, pastiprināja premjeres neveiklā komunikācija, kura iepriekšējā vakarā ar Ruka kungu tribīnē apskāvās, bet nākamā rītā jau mēģināja tēlot bargo kundzi, izsaucot jūs un Ruku pie sevis uz paklāja. Nu, piedodiet, tas bija smieklīgi!»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2025. gada 30. janvārī, 6. februārī
