Domājat, tiesnešiem ir viegli?
EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):
«(..) Runa nav par to, ka tiesneši saņem tādu vai citādu algu, vai viņiem tas ir par daudz vai par maz. Runa nav par to. Cienījamie kolēģi! Es šobrīd runāju par to, ka tiesneši – tā ir pēdējā «citadele» tam, lai mēs saņemtu taisnīgumu. Tiesas procesi turpinās 10 gadus, mums pat ir precedenti – 20 gadus. Tas jau nav tā vienkārši, tā ir cilvēku veselība, tie ir nervi... un tā tālāk, un tā joprojām. Domājat, tiesnešiem ir viegli? Viņiem ir jānotiesā cilvēki uz mūžu... ar mūža ieslodzījumu.»
Lāpīsim tās pastaliņas, lāpīsim
ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):
«Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs lāpām vecas pastalas atkal. Mums jau bija savā laikā likums, kas ļāva katrā vēlēšanu apgabalā kandidēt dažiem kandidātiem, un tas nebija slikts. Un tad parādījās... atcerieties... parādījās «Latvijas Ceļa» laikā tāds Liepiņš no Kanādas, un viņš teica: «Nu tas jau nav demokrātiski!» Iedomājieties, Gorbunovs... vai kas nu tur bija tajā laikā... teiksim, Meierovics... ir ierakstīts piecos vēlēšanu apgabalos, un aiziet, piemēram, tantiņa Latgalē, viņš ir Rīgā, un nospļaujas, viņa ir piemānīta.
(..) Tagad lāpīsim... pie tās pastaliņas uz 17 ielāpiņiem lipināsim kaut ko... un katrā vēlēšanu apgabalā liksim kastīti, kur varēs iet vēlēt citi. (..) Nu nevajag lāpīt tagad, kaut ko stiķēt, kaut ko uzlabot.»
Viņš iedeva, iedošu arī es
JURIS VIĻUMS («Apvienotais saraksts»):
«(..) Smiltēna kungs jau iedeva matemātiku, es jums iedošu vēl nedaudz matemātiku. 1920. gadā, kad bija pirmās Satversmes sapulces vēlēšanas, no Latgales vēlēšanu apgabala iebalsoja 39 deputātus jeb 26 procentus.
Laika gaitā, protams... līdz Pirmajam pasaules karam... tas procents būtiski nemainījās, bet laika gaitā, tagad jau pēc neatkarīgās Latvijas atjaunošanas, šis procents ir ļoti katastrofāli samazinājies.»
Priekš kam partiju programmu makulatūra?
INGMĀRS LĪDAKA («Apvienotais saraksts»):
«(..) Un šeit arī man šķiet, ka, jo īsāka ir šī programma, jo lielākas cerības, ka kāds viņu līdz galam izlasīs. Jo īsāka programma, jo lielākas iespējas, ka kāds paņems, izlasīs vairākas programmas un salīdzinās. Palielinām līdz 50 000 zīmēm, izlasīs vienu programmu līdz pusei un neko ne ar ko nesalīdzinās, šīs 4000 zīmes varbūt tomēr kāds, izņemot politologus un žurnālistus... varbūt tomēr paņems kādu kaudzīti un izlasīs.
Priekš kam mums taisīt makulatūru?»
Kurš gan to lasa…
OĻEGS BUROVS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):
«(..) Var rakstīt 10 000 zīmes, var 400, var papildināt ar ūdeni vēl. Es uzskatu, ka absolūti normāli ir – paliek 4000 zīmes. Un, ja tev nav, ko teikt, tad tā starpība 6000 diez vai kaut ko papildina, un diez vai mūsu mīļie vēlētāji par to uzzina. Pēc savas pieredzes, savas partijas pieredzes, es varu pateikt, ka mēs, saprotot reāli, ka to neviens nelasa, mēs... izņemot tiešām žurnālistus, mēs to gatavojam kā infografiku, piktogrammas, un tas pievērš uzmanību, un tad cilvēki uzreiz saprot.»
Vējš kā ledusskapis
RAIMONDS ČUDARS («Jaunā Vienotība»):
«Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Varbūt mans salīdzinājums būs pārāk skarbs, bet, manuprāt, atteikšanās no vēja elektroenerģijas, no vēja ģenerācijas būtu pielīdzināma tam, ka mēs atteiktos no ledusskapja lietošanas. Arī ledusskapji kādreiz bija jauni, cilvēkiem nepierasti produkti, un šobrīd tā ir mūsu ikdiena. (..) Atteikšanās no vēja ģenerācijas ir atteikšanās no ledusskapja.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2025. gada 15. maijā, 22. maijā
