Ministru prezidenta orgāns

IGORS RAJEVS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) Šeit man gan jāpiebilst vēl viena lieta, kuru tad visiem ir jāsaprot. Krīzes vadības centru nevada... to vada Krīzes vadības centra priekšnieks. Viņa lielais priekšnieks ir Ministru prezidents. Ministru prezidents! Tas ir viņa orgāns, kurš ļauj viņam labāk un efektīvāk pārvaldīt krīzes situācijas Latvijā. Tāpēc tā nebūs diskusija: Krīzes vadības centrs – aizsardzības ministrs; tā būs diskusija: Ministru prezidents – aizsardzības ministrs. Un, cik es atceros, pēdējā reizē, kad es skatījos likumus, aizsardzības ministrs ir pakļauts Ministru prezidentam, un tāpēc viņš arī ir tā virsvadošā organizācija... virsvadošā persona, kura tad vadīs šo procesu.»

Ak, Igor!

MĀRIS SPRINDŽUKS («Apvienotais saraksts»): 

«Igor, tomēr tu mani izprovocēji. Nu nav tik vienkārši, ka vajag tā ātri, fiksi, fiksi uztaisīt Krīzes vadības centru, nu mums būs koordinācija. Nu šādi mēs esam uztaisījuši novadu reformu, ātri, ātri uztaisījām smuku karti, funkcijas un būtiskās valsts reģionāla mēroga funkcijas, tai skaitā civilo aizsardzību, neesam arī sākuši pat kārtot. 

(..) Līdz ar to, es teiktu, šī pieeja – veidot ātri, ātri, fiksi, fiksi Krīzes vadības centru un vēl strīdēties, kādas būs funkcijas, un nesākt auditu esošai sistēmai, kura ir kropla, ir faktiski «rajona» vietā pārrakstīts vārds «pašvaldība», piedodiet, tas ir nožēlojami! Jūs vienkārši izveidojat kārtējo jauno institūciju, pēc būtības nesakārtojot bardaku, kas ir izveidojies, noārdot rajonu līmeni.»

Sāpe par mizgraužiem 

JĀNIS DOMBRAVA («Nacionālā apvienība»): 

«(..) Tātad būs iespēja Ministru kabinetam lemt, ka tiek uzticēta krīzes risināšana Krīzes vadības centram, respektīvi, tas pārņem krīzes vadību – neatkarīgi, vai tas ir par mizgraužu invāziju, vai tā ir plūdu seku likvidēšana – tātad tiek uzticēta šī atbildība Krīzes vadības centram. Kas notiek tālāk?

(..) Kas notiek gadījumā, ja, piemēram... nezinu, ņemsim to vienkāršo piemēru – mizgraužu invāziju... Krīzes vadības centra vadītājs nāk ar priekšlikumu, ka vajag darīt tā, un dod saistošus uzdevumus visiem Zemkopības ministrijas darbiniekiem, bet ministrs ir absolūti citās domās par rīcības algoritmu.»

Tātad, tā kā, lai nesanāk tā

ANTOŅINA ŅENAŠEVA («Progresīvie»): 

«(..) Tātad, tā kā bērna kopšanas... tā kā ministrēšanas laiks bērna kopšanas atvaļinājums vai darba nespēja, kas ilgst ilgāk par trīs mēnešiem. Tātad, ja ir noslimots jau trīs mēneši, jo, kā mēs zinām, un te mums ir ģimenes ārsts, kas nedos samelot, tātad uz priekšu īpaši tur nav tāda slimības lapiņa, tā tiek atvērta, un tad viņa vienā brīdī tiek slēgta. Un tad attiecīgi, ja tev jau ir trīs mēneši noslimots tā, lai nesanāk tā, ka mēs tiešām raustam gan tos deputātus, tad attiecīgi, ja ir noslimots jau trīs mēneši un, protams, deputāts apzinās, ka arī nebūs tik ātri atpakaļ darbā, tad var šo iesniegumu uzrakstīt, un tad attiecīgi, kad atgriežas, 10 dienu laikā uzraksta to iesniegumu, līdzīgi kā šobrīd ir ar bērna kopšanas atvaļinājumu vai ar ministrēšanu 

precīzi tāpat.»

Lūdzu, iztulkojiet cilvēku valodā!

ULDIS AUGULIS (ZZS):

«Jā, cienītie kolēģi, Kiršteina kungs sajauca burkānus ar kartupeļiem vienā spainī. Nu, man izklausījās tā: neesmu speciālists, bet man ir viedoklis, acīmredzot neizlasot arī priekšlikumu un īsti nesaprotot, par ko iet runa un ko priekšlikums no sevis izsaka, bet priekšlikums no sevis izsaka, ka nevis kā pienākumu ieguldīt, bet ziņot, kāpēc tas nav noticis, kas ir par iemesliem, kāpēc to nevar konkrētā brīdī izdarīt.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 29. maijā