Meklēt sevi var visu mūžu

ILZE STOBOVA («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Līdz ar to tikumība ir būtisks aspekts, lai mūsu bērni varētu šajā sabiedrībā augt pilnvērtīgi. Atcerēsimies to, ka mēs runājam par bērniem ar vēl nenobriedušiem prātiem, kuri tikai veidojas, un daudzi no viņiem paši nezina, kas tad īsti viņi ir. Tas ir normāli, bet daži pat pieaugušo vecumā vēl joprojām meklē sevi, un, kā redzam, daudzi tā arī nav atraduši.»

Cilvēks ar atklātu seju

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Tātad, kā mēs varam šeit runāt par to, kas kaut kad ir bijis, kad cilvēks jaunībā ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kur ir nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi. Un tagad, es nezinu... Cik gadi ir pagājuši? 25? Cik gadi ir pagājuši... Celt augšā un tagad domāt, kur tad ir mūsu slavenā tiesu vara, kur mēs nolemjam, ka cilvēks ir izcietis savu šo sodu, ir pagājis laiks, un viņš drīkst piedalīties visos valstiskos procesos. (..) Jo šeit cilvēks nāk ar atklātu seju, stāsta par to, kas viņam ir bijis jaunībā un ar ko viņš ir nodarbojies, un kādas kļūdas ir darījis.»

Tikai mērķtiecīgs sekss!

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) Laulības surogāts ir partnerattiecības. Un mēs jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatāmies, 42 tūkstoši vīriešu nemaksā alimentus. A kāpēc viņam maksāt? Viņš taču surogātģimenē, viņam nekāda ģimene nav. Viņš partnerattiecībās. Viņš izmēģināja uz diviem gadiem, nu nejauši bērniņš gadījās. A kas viņam par daļu? Viņš taču nav... Uz viņu nevar attiecināt Civillikumu, uz viņa saistībām. 

(..) Jo normatīvs jau vispār var būt tikai tas, kas ir dabisks. Un dabisks ir vīriešu un sievietes ģimene. Un dabā tas ir visur, ka ģimene vai pāri tiek veidoti, lai radītu pēcnācējus, nevis lai nodarbotos...» 

Teslas vai tanki

ANDRIS KULBERGS («Apvienotais saraksts»):

«(..) Mums tagad ir izvēle: pirkt tankus... ko mēs darām un... Vedīsim mūsu armijas militāro personālu ar teslām uz šiem tankiem – tas ir tas risinājums? Vai ar zirgiem? Vai kājām viņi ies? Mēs abas lietas vienlaicīgi nevaram atļauties. Vai tas nav beidzot saprotams un loģisks, ka abas lietas mums nav pa kabatai? Mums ir izvēle – šo vai to.»

Proči = procenti

AMILS SAĻIMOVS («Stabilitātei!»):

«(..) Kāpēc šodien Igaunijā dīzelis maksā «Circle K» 1,26 par litru, pie mums Rīgā – 1,54 tajā pašā «Circle K»? 30 centi ir starpība. Kolēģi, tur PVN ir 24 proči, mums te ir 21. Vieni un tie paši nosacījumi kā Igaunijā, tā arī pie mums. Kāpēc šeit ir tik drausmīgi dārgi? Kāpēc mēs šeit nevaram panākt vienādos apstākļos to pašu cenu vismaz? Es saku, ka tur ir par 3 procentiem augstāks PVN.»

Tātad, konkrēti, apmēram

RAIMONDS BERGMANIS («Apvienotais saraksts»): 

«Jā, es tiešām gribētu piebilst, ka tiešām šis bija ļoti konkrēti pastāstīts, ka apmēram, protams, neviens tur līdz precīzam hektāram nepateica, bet tātad puse no šiem diviem hektāriem pieder valstij un pašvaldībai un puse pieder privātpersonām, tātad juridiskām, fiziskām personām. Tas ir svarīgi.»

A ja tā, a ja šitā

VIKTORIJA PLEŠKĀNE (pie frakcijām nepiederoša deputāte):

«(..) A ja šeit ir rakstīts «Rīcības plāna Latgales Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei». A ja nebūs ekonomiskās izaugsmes, par ko runāsim? Par neizaugsmi? Arī divējādi var saprast. «Uzdot Ministru kabinetam, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas [..].» A ja nebūs? Kur šeit ir konkrēti pateikts, ka jāatbalsta? 

Nu būs, nu nebūs. Tas ir uz kafijas biezumiem pazīlēt, būs vai nebūs. Tas ir vienkārši brāķis. Nu ja, kā teica vienu reizi prezidents par mūsu rīcību, Latgales rīcības plānu – nu, labi, ka kaut kas ir uz papīra.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2025. gada 18. septembrī, 25. septembrī, 2. oktobrī