Ekonomika gaida, demogrāfija sauc

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Šobrīd sanāk tā, ka puisim ir 19 vai vairāk gadu, bet viņš joprojām sēž skolas solā. Tanī laikā, kad viņam jau vajadzētu celt mūsu tautsaimniecību un ražot bērnus Latvijai, viņš joprojām sēž skolas solā. Manā skatījumā, tā izglītības reforma, kas tika veikta... kad pievienoja... no sešiem gadiem... vai vēl kaut kas... tur kaut kāds piņķeris bija... beigās tas pārgāja. Un tagad jaunieši mācās skolā 12 gadus – līdz 19–20 gadiem. Tas ir kategoriski nepieņemami. Izglītībai ir jābūt ātrai. Saprot, ko cilvēks grib, ko negrib. Ja grib mācīties tālāk, bīdīt zinātni, lai dara, ja grib iet uz profesionālo skolu vai tehnikumu, vai vēl kaut kur mācīties profesiju, tam jānotiek ātri – 18–17 gados –, un lai iet dzīvē, lai strādā, ceļ ekonomiku un ražo bērnus.

(..) Tā mēs neko neizdarīsim. Ne mēs ekonomiku pacelsim, ne mums demogrāfija uzlabosies.»

Cilvēki nav liellopi

ZANDA KALNIŅA-LUKAŠEVIČA («Jaunā Vienotība»): 

«(..) Mēs tikko no Šlesera partijas pārstāvja dzirdējām, ka jauniešiem esot «jāražo» bērni. Jūs uz cilvēkiem skatāties kā uz kaut kādiem liellopiem? Tā ir individuāla izvēle – ģimenes piepildījums –, ne jau ražošana.

Otrs, ko jūs teicāt, – esot jābeidz ilgi sēdēt skolas solā, esot fiksi, fiksi jāpamācās un tad jāiet ražot.

Ziniet, ko es dzirdu abos šajos salikumos – fiksi, fiksi pamācīties un tad iet ražot? Krievijas mīļākās tēzes. Tur tagad tiek piemaksāts, lai padsmitgadīgas meitenes «ražo» karavīrus.

Ļaujiet man pateikt pilnīgi skaidri un konkrēti: izglītība allaž ir bijusi Latvijas nācijas lielā vērtība. (..) Arī gadsimtu un divus gadsimtus atpakaļ tā ir bijusi Latvijas robeža, kas nošķir latviešus no tiem, kas dzīvo slāvu kultūrā un kam vajag «ražot», kauties, bet ne mācīties.»

Ministrs noklīst no maršruta

JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»): 

«(..) Varētu rasties jautājums – kas Čudaram darāms Indijā? Viņš piedalīsies mākslīgā intelekta forumā. Viņš ir paudis, ka paslavēs indiešus, sakot, ka viņu ietekme pieaug un viņš novērtē to, ko Indija veic mākslīgā intelekta jomā, ka atbalsta un Latvija būs gatava sadarboties un attīstīt šo sadaļu. Bet, pirms Čudars brauc slavēt un motivēt indiešus, būtu tikai saprotami, ka viņš tiktu galā ar savu saimniecību.

(..) Viņš nevar aizbraukt uz Kolku, viņš nevar aizbraukt uz Bausku, nerunāsim nemaz par Preiļiem. Bet viņš aizšauj uz Indiju, kur stāstīs... viņš pārstāvēs Latvijas pozīciju. Manuprāt, viņam ir jātiek galā... ja viņš grib būt ministrs, sākumā jātiek galā ar to, ko ir savārījis šeit.»

Ar vārdiem Indijā, ar darbiem Latvijā

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) Tam, ka ministrs Čudars nav Saeimā, bet ir Indijā, ir divi iemesli.

Pirmais. Noguris no tā, ka gaidītā sasilšana nenotiek, Čudara kungs nosprieda apskatīties uz vietas... ka tomēr ir viena vieta, kur ir vēl diezgan silts.

Otrs. Tur ir semināri... literārie... par 1001 nakts pasaku stāstīšanu... kur Čudara kungs varētu daudz ko pamācīties. Dombura raidījumā viņš ļoti priecājās, ka Latvija esot uzcēlusi 20 reizes mazāk vēja parku nekā Lietuva. Tas bija ārkārtīgi interesants fakts. Nu tad es paskatījos... anticiklonā... uz kurieni no Latvijas plūst elektrība. Mēs taču neko nevaram saražot. Lietuvā ir uzcelts 20 reizes vairāk vēja parku.»

Briškena pālis vai Evikas kūkotava

RAMONA PETRAVIČA («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Apsveicami. Pālis tagad stāv kā mūsdienu brīvības piemineklis. Tautā to sauc par zelta pāli, par Briškena pāli. No tautas ir nākuši arī dažādi piedāvājumi, kā ekonomiski izmantot šo pāli. Viens no tiem ir atvērt kafejnīcu un nosaukt to par «Evikas kūkotavu». Tādā veidā varētu pievilināt tūristus, lai viņi brauc un apskata šos izdomas bagātos cilvēkus, kas šo pāli par desmitiem miljonu ir uzcēluši.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2026. gada 12. februārī, 19. februārī