Āgenskalna aperitīvs

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Desmitkārtīgi palielinās trīskāršā odekolona lietošana! Tātad faktiski sanāk tā – noliekam... vispār jau to trīskāršo odekolonu tirgo tā kā kartupeļus  – kaudzēs un uzliek vēl atlaides. Faktiski viņš ir 65 procentīgs spirts, nedaudz iekrāsots ar smaržu. Tur braucot garām Āgenskalna tirgum, tur var redzēt vakarā pēc darba. Pieņemsim, kad es braucu ar sabiedrisko, smaržīgi cilvēki tādi kāpj iekšā... un smaidīgi.

(..) Nu es nezinu, kaut kā tā. Bet šobrīd sanāk, ka mēs ar gudru ziņu noņemam nost to legālo alkoholu un visa... nu ne visa Latvija, bet liela daļa Latvijas sāk nodzerties ar odekolonu.»

No Lāčplēša līdz zoofilijai

GATIS LIEPIŅŠ («Jaunā Vienotība»): 

«Godātie kolēģi! Frakcija «Latvija pirmajā vietā» ar šiem grozījumiem piedāvā paaugstināt PVN nodokļa likmi un ierobežot saturu, kur ir iekļauta informācija par LGBTQ tēmām. Taču vai ziniet, kur LGBTQ tēmas ir atrodamas visvairāk? Tieši viņu pašu partijas un partijas biedru sociālajos tīklos.

Īpaši Šlesera kungs un Liepiņas kundze dienu un nakti ir pārņemti ar šo jautājumu savos «TikTok» kontos. Tā ka principā «Latvija pirmajā vietā» rosina apklusināt un aplikt ar PVN paši sevi. Kāda valstiska rīcība sanāk!

Bet jums vispār tas piestāv. Ir tāds sens Šlesera domubiedrs Aleksejs Ļedjajevs. Reiz, kā ziņoja plašsaziņas līdzekļos, viņš uz sārta dedzināja latviešu literatūras grāmatas. Ugunskurā tika mestas Jāņa Jaunsudrabiņa «Baltā grāmata», Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis». Lāčplēsi viņš nodēvēja... ka tas ir zoofilijas produkts.

(..) Jūs varat būt pārņemti ar seksa un dzimuma tēmām. Sacensties ar Stepaņenko... brīvi! Tikai, lūdzu, neiejauciet tajā Saeimu! Atrodiet kaut ko jēdzīgu, ar ko nodarboties.»

Ar nepacietību gaidām

NAURIS PUNTULIS («Nacionālā apvienība»): 

«(..) Ja mūsu valsts sievietes netic, ka spējam viņas pasargāt paši, bez starptautiskas vienošanās, tas ir apkaunojuši mums kā politiķiem, un vienīgā iespēja rīkoties un pierādīt darbos, ka spējam.»

Botāniķi pret grāmatvežiem

INGMĀRS LĪDAKA («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Šeit, manuprāt, ministra kungs ne visai korekti rīkojās, iepriekšējā dienā pirms publiskā paziņojuma par teorētisku Nacionālā botāniskā dārza likvidāciju – tikai nepilnu dienu iepriekš! – izsaucot pie sevis pašreizējo vadītāja vietas izpildītāju. Un kolektīvs lielākoties izlasīja visu avīzēs, ka viņi teorētiski tiek likvidēti. Un šie cilvēki nav ierēdnīši. Šie cilvēki gadu gadiem, dažs varbūt 30 gadus un pat vairāk, rāpo tur pa tām puķu dobēm, tāpēc ka jūt, ka ir vajadzīgs, ka viņu ciena. Tā ir viņu dzīve. 

(..) Astoņus mēnešus gaidīja, ka beigsies un kā beigsies konkurss uz direktora posteni – astoņus mēnešus! Tā bija neziņa – kas būs, kurš būs? Vai sapratīs viņu, botāniķu, valodu, vai sapratīs tikai kaut kādu grāmatvedisku vervelēšanu? Nesagaidīja.» 

Uzticības saldā nasta 

EDVARDS SMILTĒNS («Apvienotais saraksts»):

«Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimā var redzēt šo smago pienākumu nastu, kuru nes Saeimas deputāti, labi atalgoti Saeimas deputāti. Šodien jūsu diena nodokļu maksātājiem izmaksā 14 700 eiro uz visiem simts jeb vairāk nekā 400 000 eiro mēnesī. Tā smagā nasta, ko, paldies dievam, ir gatavs nest arī kāds cits, tā smagā nasta, ko varētu deleģēt prom no Saeimas... savas funkcijas un pienākumus, kurus labprāt būtu gatavs uzņemties Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Cik salda ir tā sajūta, ka ir kāds, kurš vēlas darīt darbu un pildīt tautas uzticētos pienākumus tavā vietā, vai ne?»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2025. gada 25. septembrī, 2. oktobrī, 9. oktobrī