Pat kažokam ir jāspīd 

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Es vienkārši lūdzu, lai izdarītu izmaiņas likumdošanā saistībā ar šiem atstarojošajiem elementiem apģērbā bērniem, pieaugušajiem. Mēs dzīvojam ziemeļu valstī, mums šobrīd pulkstenis ir... vēl pieci nav, ārā ir tumšs. Braucot ar automašīnu vai ejot kājām, es nezinu, esat pamanījuši vai ne, ka tos cilvēkus ir ļoti grūti ieraudzīt. Un faktiski daudzās Ziemeļvalstīs un ne tikai ir tā prakse, ka apģērbus... Nu, protams, es nerunāju par glauniem kažokādas... nu, kažokiem, zvērādas kažokiem vai tamlīdzīgām lietām, bet vienkārši parastu apģērbu – visos iestrādā iekšā kaut kādu nebūt atstarojošo elementu. (..) Nu var arī kažokā, nav būtiski.»

Jau tad viņš domāja līdz galam 

JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»): 

«(..) Es nāku no Tukuma novada Zentenes pagasta. Skolā mācījos Cēres pagastā, kas ir 7,5 kilometru attālumā no Zentenes. Gandrīz katru dienu šo ceļa posmu es veicu kājām. No skolas nākot mājās... garš ceļa gabals... bija iespēja visu izdomāt līdz galam. Bet katru reizi, pabraucot garām mašīnai, iešanas idille tika pārtraukta, jo bija milzīgs putekļu mākonis. Katrs gājējs šajā ceļa posmā kļuva sirms kā ābele.»

No Madonas līdz okeānam 

ANDREJS CEĻAPĪTERS (pie frakcijām nepiederošs deputāts): 

«(..) Otrs risinājums – nebūvēt sliedes, bet nopirkt atbilstošus vilcienu sastāvus. (..) Pērkam un braucam. No katras Latvijas stacijas līdz Atlantijas okeānam. No Madonas, Gulbenes, Cēsīm, Valmieras... tur, kur ir dzelzceļš. Kāpēc mēs ejam muļķu pavadā, kuri kādreiz ir uzprojektējuši šo nejēdzīgo projektu? (..) Varbūt pietiks prāta pasūtīt šādus sastāvus. Varēs līdz tam lielajam lidostas ērberģim, kas ir uzbūvēts, vismaz aizbraukt tad, kad sliedes savienos… 1520 mm.»

Upīša ēna un Breikša klusums 

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts): 

«(..) Ja vienam rakstniekam var būt četri muzeji, citiem ir divi muzeji, nu, piemēram, kas ar sarkaniem karogiem staigājuši... kā Andrejs Upīts, un daudziem izciliem rakstniekiem nav neviena muzeja. Piemēram, leģionāru pasākumos vai nacionālo partizānu pasākumos taču nedzied dziesmas ar Andreja Upīša vārdiem, bet dzied ar Leonīda Breikša vārdiem. Leonīdam Breikšam nav neviena muzeja. Es varētu nosaukt, netērēšu jūsu laiku, veselu rindu šādu izcilu Latvijas kultūras darbinieku, kuriem valsts nefinansē muzejus, un tai pašā laikā tiem, kas skraidīja ar sarkaniem karogiem, tiek finansēti.»

Eu, jūs tur! 

ČESLAVS BATŅA («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Tagad jūs sakāt: divi ir par maz, vajag trīs, lai būtu viedokļu dažādība. Nu, tak nostabilizējieties, lai jums vismaz ir vienots viedoklis! Jo funkcijas pēc būtības padomēm ir līdzīgas – vadīt procesu. Jūs sakāt: vienā procesā divi nevar, vajag... viens nevar, vajag divus, tagad – divi nevar, vajag trīs. Tad kāds ir jūsu galaversijas... viedoklis? Jūs kaut kā neskatāties pēc savām izdevīguma pozīcijām? Eu, šeit mums vajag trešo. Tas būs foršs čalis. Mēs ar viņu sadarbosimies. Šite, nē, nu šeit ir risks, ka tas čalis nebūs normāls. Vajag divus. Nu, kaut kā, «Progresīvie», kā vējš papūš, tā jūs arī bliežat.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 4. decembrī, 11. decembrī, 18. decembrī