Preventīvā fantasmagorija

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»): 

«(..) Mēs jau varam iet arī vēl tālāk. Raujam gaisā tiltus... preventīvi... raujam gaisā aizsprostus uz Daugavas, vienvārdsakot, preventīvi iznīcinām pilnībā visu, lai te vispār nekas nepaliek, lai cilvēkiem te nekas vairāk neinteresē. Un vēl punktu uz «i» varam uzlikt – uztaisām milzīgu aizsprostu uz Daugavas Baltkrievijas pierobežā, lai tie baltkrievi noslīkst un izveidojas milzīgs ezers. Nu, es nezinu, kur vēl tālāk mēs varam iet.»

Eh, tādi jūs esat!

ARTŪRS BUTĀNS («Nacionālā apvienība»): 

«Labdien vēlreiz, kolēģi! Es gribētu, lai opozīcijas darbs man prasītu lielāku piepūli, lai mums būtu jāanalizē, grūti jāmeklē, kur piekasīties jūsu koalīcijas vai valdības darbam. Bet jūs paši izdarāt... opozīcijas maizīti... mūsu vietā. Jūs katru nedēļu mums nesat savas neizdarības kā glīti iesaiņotus stāstus. Faktiski mums droši vien būtu jāpieprasa vairākas demisijas vienā nedēļā.»

Kam pieder suverēnā vara?

JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»): 

«Labrīt, kolēģi! Latvijā suverēnā vara pieder tautai, nevis viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram. Viņš ir pārpratis situāciju, jo uzskata, ka par to, kā dzīvot mūsu reģiona cilvēkiem, kā tālāk saimniekot veseliem novadiem, var lemt vienpersoniski.»

Līksmie bērni ēterā 

EDGARS TAVARS («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Mēs atceramies, ka vēl relatīvi nesen faktiski katrā komercradio, lielākoties arī reklāmās uz afišu stabiem... varējām gan lasīt... gan klausīties mazu, līksmu bērnu balsis – cik labi mēs dzīvosim, cik labs ir budžeta projekts, kas ir Saeimā pieņemts, cik labi dzīvos katra ģimene, katrs bērns, katra jaunā ģimene, uzņēmēji! Visiem viss ir ļoti labi! Kolēģi, domāju, klausoties to reklāmu, vai mēs esam tā kā... nezinu, tulkojam kādu Krievijas vai Baltkrievijas, vai Ziemeļkorejas propagandas kanālu.» 

Lai iet uz velna paraušanu!

JURIS VIĻUMS («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Kolēģi runā, ka ir bijis tik daudz reklāmu par budžetu, bet, ziniet, es Latgalē tādas neredzēju. Rēzeknē nebija neviena stenda. Daugavpilī, man šķiet, arī neviena. Nu kaut kā... Ja taisāt to reklāmu, tad taisiet pa visu valsti, taisiet arī reģionos to reklāmu kampaņu. Lieciet Liepājā stendu, uzlieciet kādu... radio, protams, lai skan... varbūt skanēja, varbūt es palaidu garām, piedodiet. Bet, ja reklamēt, tad reklamēt visā valstī! Lai iet, kā saka, uz velna paraušanu!»

Kas notiek ledusskapī? 

VIKTORIJA PLEŠKĀNE (pie frakcijām nepiederoša deputāte):

«(..) Un, strādājot uzņēmējdarbībā, es varu apstiprināt to, ka uzņēmējam ir ļoti viegli dabūt trīs administratīvos pārkāpumus. Teiksim, pa gadu tas... Cik ir uzraugošo inspekciju! Atnākot vienai vai divām, administratīvo pārkāpumu var dabūt, piemēram, par to, ka ledusskapī nav piemērota temperatūra vai ir pārkāpumi, kas saistīti ar darba aizsardzību.»

Apjukusī ārpolitika 

EDGARS TAVARS («Apvienotais saraksts»):

«Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Kā pēdējā laikā izskatās mūsu ārpolitika? Vienā vārdā – apjukusi. Taču tas nav pārmetums.

(..) Kolēģi, es vēlos pasvītrot – mūsu attiecībām ar ASV jābūt tādām, kurās ir nulle problēmu. Un te nevajadzētu būt arī sīkumiem. Tāpat domāju, ka valdībai, partiju aktīvistiem vajadzētu nedaudz piebremzēt ar izsmejošiem ierakstiem sociālajos tīklos un nevajadzētu sūtīt jauniešu organizācijas vicināt Palestīnas un Venecuēlas karogus.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2025. gada 11. decembrī, 2026. gada 15. janvārī, 22. janvārī, 29. janvārī