Kulbergs bez sievietēm

LEILA RASIMA («Progresīvie»):

«(..) Arī šodien man ir liela vilšanās, jo sieviešu šajā jaunajā valdībā ir daudz mazāk nekā iepriekšējā. Turklāt jaunā premjera Kulberga kunga politiskā spēka valdības līmenī sieviešu nav vispār. Tas ir rādītājs šīs jaunās valdības konservatīvismam. Turpmāk no 16 Ministru kabineta locekļiem tikai divas būs sievietes. Būtībā tas ir ļoti uzskatāms solis atpakaļ un aptur līdz šim sasniegto progresu dzimumu vienlīdzībā, kas, lai arī nebija tuvu ideālam, tomēr bija daudz labāks nekā iepriekš un daudz labāks, nekā būs turpmāk šajos vismaz četros mēnešos līdz vēlēšanām. Par to man kā sievietei politikā ir patiešām ļoti žēl.»

Nav jau Ričards Gīrs

ANDRIS BĒRZIŅŠ (ZZS):

«(..) Es domāju, ka Valsts kontrole ir ļoti progresējusi, jo... vēlvienreiz... to var redzēt nevis pēc grāmatām... bet es redzu, kā Valsts kontrole virzās uz priekšu. Mēs varam piekrist vai nepiekrist, var patikt vai nepatikt... Korčagina kungs galu galā nav Ričards Gīrs, kuram vajadzētu patikt vai nepatikt. Viņam ir jāizdara savs darbs. Viņš izdara, analizē... Pēc tam mēs varam... Ja mums pietiek spēju atspēkot un pierādīt, ka ir kļūda, tad mums tas arī būtu jādara.»

Kurš no abiem ir kaza?

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):

«(..) Tātad taisnība ir gan man, gan Simanovskas kundzei. Tāpēc ir nepieciešams atrast vidusceļu, kur būtu i kaza dzīva, i vilks paēdis. Mēs nevaram skatīties tikai vienu šķautni. Tā ir vesela ekosistēma. Tas ir milzīgs bizness ar apgrozījumu miljardiem eiro mūsu valstī, tā ir mūsu «nafta», tas ir mūsu «Nokia». Mēs nevaram vienkārši... tagad atdosim 130 miljonus budžetā noēšanai! Nu kas tās par muļķībām? Es atvainojos, kas tas ir? Nesaimnieciskākā darbība, kāda vien var būt. Atņemt un noēst.»

Plakāti Rīgā, kailcirtes laukos

DIDZIS ŠMITS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«(..) Un ir tāds viens labs piemērs starp pilsētniekiem un lauciniekiem. Kad bija Latvijas simtgade, bija tāda skaļa kampaņa Latvijas simtgadei (es neatceros, kurš to bija finansējis): «100 kailcirtes Latvijai!» Rīga bija pilna ar salīmētiem plakātiem. Nu... tā kā kailcirtes, briesmīgas kailcirtes. Doma bija ļoti negatīvi to... tas ir slikti – kailcirte. Un «Silavas» direktors... man šķiet, tas bija «Silavas» direktors, kurš stāstīja, ka viņam no laukiem zvanīja cilvēki, kas strādā ar mežu: «Klausies, kā tās simts kailcirtes ir pa reģioniem sadalītas? Mēs savu kvotu esam izpildījuši?» Viņi to uztvēra kā aicinājumu izstrādāt mežu. Nu, pozitīvi! Simtgadei pievienota vērtība!»

Daba kā aksesuārs politiskajā skaistumkonkursā

ANDREJS SVILĀNS («Apvienotais saraksts»):

«Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka, tuvojoties politiskajam skaistumkonkursam, strauji pieaug mīlestība pret dabu. Paldies!»

Šoreiz zaķīši neskaitās

INGMĀRS LĪDAKA («Apvienotais saraksts»): 

«Nu, pirmām kārtām lūdzu uz zāli visus balsu skaitīšanas komisijas locekļus, ja neesat aizmirsuši, kuri šajā komisijā ir.

Vienīgais atgādinājums – viss ir ļoti vienkārši, ir viens kandidāts. Tātad galvenais ir ievilkt krustiņu – nevis ķiņķēziņu, zaķīti vai ko citu – atbilstošajā kvadrātiņā.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2026. gada 28. maijā, 4. jūnijā