Nelieciet man dauzīt ar āmuru! 

ZANDA KALNIŅA-LUKAŠEVICA («Jaunā Vienotība»): 

«(..) Kolēģi, lūdzu, nelieciet man dauzīt ar āmuru! Saprotu, ka pie debesīm ir pilnmēness... bet šodien mēs esam traki, traki skaļi. Ir liels Prezidija lūgums – bišķi pieklusināt... jo ir ļoti, ļoti grūti gan runātājiem, gan pārējiem.

(..) Es atvainojos. Kolēģi! Tiešām... šodien šeit ir bērnudārzs. Nu jau pa telefonu mēs runāsim Saeimas Sēžu zālē? Vai var lūgt nerunāt pa telefoniem Saeimas Sēžu zālē?»

Orbānisma ēna pār Saeimu 

JURIS VIĻUMS («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Ziniet, kad bijām pie Dombura kunga raidījumā par to, kādai jābūt 15. Saeimai, es teicu, ka, manuprāt, tai jābūt mazāk orbāniskai. Un raidījuma vadītājs lūdza, lai es nosaucu konkrētus politiskos spēkus. Es tos nesaucu ar nolūku... Manuprāt, valsts nozagšana jeb politiska korupcija, atsevišķu uzņēmēju piesegšana – tas arī ir tāds orbānisms. Un kolēģu neklausīšanās, kad, manuprāt, skan svarīga informācija, faktiski ir necieņa pret saviem kolēģiem.»

Vēlēšanu refleksi

ARTŪRS BUTĀNS («Nacionālā apvienība»): 

«(..) man liekas, ir vērts atzīmēt, ka Zivtiņa kunga pieminētais priekšvēlēšanu laiks un tā retorika... Es varētu to pagriezt arī pret jums, jo katru reizi, kad tuvojas kādas vēlēšanas, vai katru reizi, kad darba kārtībā ir kāds jautājums, kas mazina Krievijas pilsoņu Latvijā tiesības, jūs uzreiz trinaties ap šo jautājumu, uzreiz kāpjat tribīnē.» 

No Repšes līdz šodienai 

ALEKSANDRS KIRŠTEINS (pie frakcijām nepiederošs deputāts):

«Cienījamā sēdes vadītāja! Ābramas kundze ir jauna deputāte. Trīs gadi – tas skaitās jauns... stāžs? Bet man tā atmiņa ir labāka.

Ābramas kundze, tas nebija pagājušajā Saeimā. Repšes laikā, kad tika izveidota pirmā «Jaunā laika» valdība, premjers teica, ka, lai normāli strādātu, viņam vajag miljonu, lai tauta samet. It kā pusmiljonu sameta. Un tad tika divkāršotas un trīskāršotas algas ar mērķi... viss tieši tikpat skaisti, kā te bija ierakstīts – izveidot centralizētu valsts pārvaldi. Tad vēl bija dažādas tās ministrijas. Ministrijās valsts sekretāri nedrīkstēs apvienot amatus ar visādām pārvaldēm, divās trijās vietās nestrādās, nesaņems vairāk par 100 tūkstošiem. Viņiem algu uzreiz divkāršoja tikai ar šo vienu mērķi – lai neapvienotu amatus, lai nekur citur nestrādātu.

Kā jūs domājat, cik ilgam laikam bija jāpaiet, lai to visu aizmirstu? Nākamā Saeima to visu jau bija aizmirsusi.»

Veselības politika riņķa dejā

AIVA VĪKSNA («Apvienotais saraksts»): 

«(..) Darba grupa, kolēģi, ir solis atpakaļ. Mēs laikam dejojam deju – solis uz priekšu, divi atpakaļ. Pat mazāk nekā solījums rīkoties.

(..) Bet rudenī būs jauna valdība, jauns veselības ministrs, un atkal pacienti sāks riņķa danci, atkal iesniegs... ies uz komisiju un runās vienu un to pašu. 

(..) Sāksim dejot «Tūdaliņ, tagadiņ»!

Kolēģi, tas nav jautājums par dejošanu. Tas ir jautājums par cilvēku dzīvēm, par cilvēku dzīves kvalitāti. Tie ir mūsu nodokļu maksātāji. Tā ir jaunā paaudze, kas vēlas šeit dzīvot un maksāt nodokļus.»

Pingvīns ar leduslāci

JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»):

«(..) Tad var salīdzināt – būtībā finanšu ministrs Ašeradens ir kā tāds pingvīns, un ekonomikas ministrs Valainis kā leduslācis. Katrs dzīvo savā polā, bet nespēj sanākt kopā, lai risinātu... piedāvājot savu redzējumu, jo... es nezinu, mums pēc tam tālāk šeit nepieciešams balsojums, kuram no virzieniem mēs piekrītam – remdenajam, ar tādu pesimistisku skatu vai Valaiņa ambiciozajam, ar tādu pārlieku varbūt optimistisku skatu.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2026. gada 30. aprīlī, 7. maijā