Otrdiena, 21.05.2024 13:03
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Trešdiena, 1. maijs, 2024 09:17

Smēķēšanas atmešanas grūtais ceļš

Jānis Basevičs
Smēķēšanas atmešanas grūtais ceļš
Trešdiena, 1. maijs, 2024 09:17

Smēķēšanas atmešanas grūtais ceļš

Jānis Basevičs

Smēķēšana iesākumā daudziem šķiet visai nevainīgs un kontrolējams izklaides veids līdz brīdim, kad tā kļūst par “neatmetamu” ieradumu un pārtop dažādas saslimšanas un nāvi izraisošā atkarībā. Iesākt smēķēt cigaretes ir viegli, bet atmest parasti ļoti grūti. 70 % smēķētāju vēlas to atmest, bet tikai 5 % no visiem, kas ir vēlējušies un pašu spēkiem centušies atmest, to ir izdarījuši.

Kāpēc cilvēki sāk smēķēt?

Pētījumi liecina, ka pirmās cigaretes parasti tiek izmēģinātas jaunībā, kad vēl nav sasniegta pilngadība. Lai arī likums liedz iespēju to izdarīt legāli, jaunieši atrod dažādus ceļus, lai izmēģinātu aizliegto augli. Iemesli var būt ļoti dažādi – vieniem tas vienkārši liekas stilīgi, citiem tā ir sekošana vecāku piemēram vai vēlēšanās iekļauties kādā grupā, bet vēl citiem tā vienkārši ir ballīšu sastāvdaļa.

Atkarības veidošanās pamatā ir nikotīns, kas lietotājiem rada īslaicīgu labsajūtu. Ar laiku vēlme pēc nikotīna izraisītās labsajūtas kļūst arvien nepārvaramāka un cigarešu lietošana pārvēršas par ikdienas ieradumu. Nikotīns izraisa atkarību, tomēr nav galvenais ar cigarešu smēķēšanu saistīto saslimšanu un nāves izraisītājs. To izraisa toksīni un kancerogēni, kas degšanas rezultātā izdalās cigarešu dūmos. Ir aplēsts, ka dūmi satur aptuveni 7000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vairāk nekā 100 ir kancerogēni un var izraisīt dažādas saslimšanas un vēzi.

Ilgstoši smēķējot cigaretes un ar dūmiem uzņemot šīs indīgās vielas, smēķētājam pieaug dažādu veselības problēmu risks. Parādās paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, artēriju sašaurināšanās, palielinās infarkta, insulta un plaušu vēža risks. Smēķēšana ietekmē arī gremošanas sistēmu – iespējami kuņģa darbības traucējumi, mutes dobuma un smaganu iekaisumi, kā arī mutes vēzis.

Atmešanas process

Labā ziņa ir tā, ka pēc smēķēšanas atmešanas organisms spēj atjaunoties un šajā periodā cilvēks sāk justies labāk, samazinās sirds un plaušu slimību riski, uzlabojas asinsrite un palielinās fiziskā izturība.

Ņemot vērā to, ka atmest smēķēšanu saviem spēkiem nav nemaz tik viegli, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš var ieteikt labākos risinājumus katrā konkrētā gadījumā. Nepieciešamības gadījumā ārsts vai farmaceits var ieteikt arī piemērotākos nikotīna aizstājterapijas līdzekļus, kas mazina atmešanas simptomus un var palīdzēt atradināties no smēķēšanas procesa. Nikotīna aizstājterapijas līdzekļos (plāksteri, košļājamās gumijas u. c.) ir zems nikotīna līmenis, un tie var palīdzēt mazināt dažas atmešanas sekas, piemēram, sliktu garastāvokli un tieksmi, kas var rasties, pārtraucot smēķēšanu.

Dažkārt nepalīdz ne paša gribasspēks, ne ārstu ieteikumi, ne arī dažādi aizstājterapijas līdzekļi. Tāpēc visai bieža parādība ir bijušie smēķētāji, kas pēc īslaicīgiem atmešanas mēģinājumiem tomēr atkal atsāk smēķēt cigaretes. Šādos gadījumos vēl viens cigarešu aizstājlīdzeklis, uz ko mēdz pārslēgties smēķētāji, ir tā dēvētās bezdūmu alternatīvas (e-cigaretes, karsējamā tabaka, nikotīna spilventiņi, snuss utt.). Tās nededzina tabaku un nerada dūmus saturošās indīgās vielas. Līdz ar to arī potenciāli kaitīgo vielu apmērs tajās ir mazāks. Jāņem gan vērā, ka cigarešu alternatīvas pilnībā nespēj novērst visus smēķēšanas radītos riskus un nav uzskatāmas par smēķēšanas atmešanas līdzekļi. Bet tās tiek izmantotas kā alternatīvas cigaretēm, ja smēķētājs nespēj vai nevēlas atmest savu kaitīgo ieradumu.

Lai atmestu, jāmaina ieradumi

Cenšoties atmest smēķēšanu, neizdošanās brīdī cilvēki dažkārt sāk sevi šaustīt un pārmest sev gribasspēka trūkumu. Tas var radīt trauksmi un veicināt atgriešanos pie vecajiem, it kā “nomierinošajiem” ieradumiem.

Tāpēc, pieņemot pirmo lēmumu – atmest smēķēšanu, visdrīzāk būs jāpieņem arī nākamais drosmīgais lēmums mainīt daudzus vecos ieradumus, vai pat mainīt visu iepriekšējo dzīvesveidu. Var nākties mainīt rīta rutīnu, lai tā neiesāktos ar rīta cigareti. Var būt nepieciešams attiekties no dažādiem saviesīgiem pasākumiem un alkohola lietošanas, jo tie ir populāri smēķēšanas atsākšanas izraisītāji.

Var nākties pārplānot visu ikdienas ritmu, lai tajā pēc iespējas mazāk rastos piemēroti brīži uzsmēķēšanai. Tāpat ir ieteicams padomāt par jauniem hobijiem, kas varētu kļūt par jaunās bezcigarešu dzīves spēka un prieka avotu.

Sports un aktīvs dzīvesveids var kļūt par vienu no pozitīvajiem motivatoriem, kas veicina disciplinētību un pieturēšanos pie jaunajām dzīves prioritātēm. Fiziskas aktivitātes, pastaigas dabā un plaušu vingrojumi uzlabos plaušu veselību, palīdzēs pārvarēt atkarības tieksmi un veidos pozitīvas sajūtas. Ieradumu maiņai jāiet kopsolī ar sevis apbalvošanu. Un sliktais ieradums ir jāaizstāj ar kādu pozitīvu ieradumu, kas rada apmierinājuma un atalgojuma sajūtu, lai, atmetot slikto ieradumu, neveidotos “tukšums”, pie kā vienmēr gribas atgriezties.