·5. februāra rītā daudzi Mārupes novada iedzīvotāji bija aculiecinieki krāšņai dabas parādībai – tesmeņveidīgajiem jeb maisveida mākoņiem mammatus -, un šī neparastā mākoņu forma Latvijā nav bieži novērojama. Mammatus ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā, kas tiecas uz leju līdzīgi tesmeņiem vai nokarenām kabatām, no kā radies mākoņu nosaukums (latīņu: mamma — tesmenis, krūts dziedzeris). Parasti šādi mākoņi veidojas negaisa mākoņu aizmugurē vasarās, tie var būt novērojami arī pie slāņu gubmākoņiem un retāk pie spalvmākoņiem. Visbiežāk mammatus mākoņi novērojami tropiskajos platuma grādos, un saistīti ar tropiskajiem cikloniem, tie parasti parādās ap, pirms vai pēc ekstremāliem laikapstākļiem. Turklāt mammatus mākoņu “šūnas” nav lielas – tās izmēri ir ap puskilometru, tāpēc šo mākoņu veidu var redzēt tikai īsu brīdi nelielā teritorijā.Vispirms tie, uzaustošās saules apspīdēti, bija oranžā, tad rozā, tad sarkanā krāsā, līdz to krāsa mainījās no gaiši zilas līdz tumši zilai.

·Martā mēneša sākumā daudzviet varēja novērot ziemeļblāzmu, sarmu un apledojumu, bet mēneša vidū un beigās – halo, miglu un balto jeb miglas varavīksni, , kas ir gaismas loki ap Sauli vai Mēnesi. Šos efektus izraisa gaismas laušana ledus kristālos atmosfērā.

·Mēneša beigās Latviju sasniedza smilšu putekļi no Sahāras tuksneša (Āfrika), ievērojami pasliktinot gaisa kvalitāti. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā norādīja, ka saistībā ar Sahāras tuksneša putekļu mākoņa pārvietošanos virs Latvijas uz zemes virsmas izkritušo putekļu koncentrācija sasniegs maksimumu, tādējādi turpināsies ietekme uz kopējo gaisa kvalitāti visā Latvijā. Gaisa kvalitātes indekss saglabāsies slikts, tostarp vietām tas var būt arī līdz ļoti slikts.

·30. martā vietām Latvijas jūras piekrastē novērota dūmaka, ko izraisīja aukstās gaisa masas virs Rīgas jūras līča. Saules gaismā dūmakā varēja redzēt varavīksni.

·30. aprīlī tika fiksēta zemestrīce Latvijā. Vienīgā seismoloģiskā stacija fiksējusi zemes vibrācijas Kurzemē, informēja Latvijas Universitātes pētnieks, seismologs Viesturs Zandersons. Atbilstoši pēdējiem sabiedrības novērojumiem, Slīteres novērojumu stacijā plkst. 11 un 40 sekundēs pēc Latvijas laika tika novērots seismiskais notikums. Latvijā seismoloģiskais monitorings tiek veikts vienā – Slīteres – novērojumu stacijā, tomēr novērojumi tiek salīdzināti arī Latvijai apkārt atrodamajās stacijās Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā un Dānijā. Konkrētais notikums izteikti fiksēts tikai vienā – Slīteres – novērojumu stacijā, tomēr precīzāku informāciju par notikuma atrašanās vietu var iegūt tikai pēc padziļinātas datu analīzes.Šobrīd ir skaidrs, ka zemestrīce, ja tāda ir bijusi, ir lokāla mēroga, jo pazīmes par to vērojamas tikai vienā novērojumu stacijā. Līdz ar to paredzamā notikuma magnitūda visdrīzāk ir zem 3, kas nozīmē, ka postījumi ēkām vai infrastruktūrai saistībā ar zemestrīci nebūtu novērojami.Par zemestrīcitika saņemtas aptuveni 10 iedzīvotāju anketas, kur aprakstīts, ko viņi jutuši. Cilvēki lielākoties ziņojuši par dažādu lietu kustībām.

Šīs ir tikai dažas no neparastajām dabas parādībām, kas novērotas Latvijā 2024. gadā. Šādi novērojumi atgādina par dabas spēku un skaistumu, kā arī par to, cik svarīgi ir rūpēties par mūsu apkārtējo vidi.