Stirnas ziemā pārtiek no brūkleņu mētrām, krūmājiem un zariem, taču šis gadalaiks ir grūts, un daļa zvēru aiziet bojā. Pēc tam šie dzīvnieki kļūst par barību citiem. Piebarošana aizņem tikai nelielu daļu no dzīvnieku vēstures, bet kopumā dzīvnieki ir pielāgoti izdzīvošanai bez cilvēku līdzdalības, pauž Lielkalns.

Ja tomēr zvēri tiek piebaroti, ir jāņem vērā viņu uzturs un uzvedība un obligāti jābaro līdz pat pavasarim.

Zālēdājiem mežā nereti tiek atstāti kāposti, burkāni un citi dārzeņi, taču tas ir pilnīgi nepareizi, jo tie sasalst, turklāt stirnu organisms nav pieradis pie šādiem dārzeņiem, tāpēc tām var rasties gremošanas traucējumi.

Ja rodas vēlme piebarot zvērus, Lielkalns iesaka vērsties mednieku klubos, lai noskaidrotu, kādu barību vislabāk izmantot. Tur var arī noskaidrot vietas, kur zvēri pulcējas, lai sagādātā barība nekļūtu par meža atkritumiem.

Ļoti jāuzmanās, izmetot gaļu tuvu mājām ar domu, ka kāds savvaļas plēsējs to apēdīs, jo tas var izraisīt mazo zvēru, piemēram, caunu un lapsu, interesi. Kad barības vairs nebūs, šie dzīvnieki var sākt interesēties arī par mājdzīvniekiem, turklāt tie pārnēsā dažādas slimības, norāda Lielkalns.

Piebarojot savvaļas dzīvniekus, tiem nedrīkst tuvoties, piemēram, lai uzņemtu kopīgus foto. Šāda rīcība var apdraudēt gan cilvēku, gan dzīvnieku, brīdina zoodārza speciālists.