Sestdiena, 20.07.2024 02:38
Ramona, Ritma
Sestdiena, 10. jūnijs, 2023 10:20

Tūrismam visi ceļi vaļā

Anda Krēsliņa, Ogres Vēstis Visiem
Tūrismam visi ceļi vaļā
Visit Ogre
Sestdiena, 10. jūnijs, 2023 10:20

Tūrismam visi ceļi vaļā

Anda Krēsliņa, Ogres Vēstis Visiem

Šā gada laikā vēlme ceļot strauji pieaugusi, un tas sakāms arī par Ogres novada ļaudīm. Ārpus Latvijas robežām dominē jau ierastās «takas» – Turcija, Grieķijas salas, Spānija, Ēģipte. Ir arī mazāk iemītas – Albānija, Melnkalne. Taču netrūkst arī savas zemes apceļotāju, un aplūkot interesantas un skaistas vietas var arī Ogres novadā. Kovids un tā ierobežojumi bija pārbaudījums arī tūrisma nozarei. Taču par spīti visam – tā ir izdzīvojusi. Tam apliecinājums ir Centrālā statistikas dienesta dati, kas rāda: šā gada martā Latvijas tūrisma mītnēs apkalpoti ap 138 000 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 27% vairāk nekā pagājušā gada martā. Gada pirmajā ceturksnī tie kopumā ir 386 900 cilvēku, kas ir par 40% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā posmā.

Skatās, kur lētāk

Izķepurojušās ir arī ap 80% tūrfirmu, un tās tagad turpina strādāt atrotītām piedurknēm, skaidro Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece, uzsverot, ka viss ir vaļā, kovidierobežojumi pilnībā atcelti vairākumā valstu, tāpēc cilvēki ceļo "uz visām debess pusēm". Tiesa, cenas ir palēkušās energoresursu un inflācijas ietekmes dēļ, līdz ar to daudzi skatās, kur var aizbraukt lētāk. Viena no vietām, kur to var izdarīt par mērenu samaksu (sākot no 400 eiro, turklāt šajā summā iekļauts viss), ir Turcija, un tātad tur var aizbraukt ar visu ģimeni. Tāpēc – kāds tur brīnums, ka tā ir ceļotmērķu galvgalī. Tas pats sakāms par Grieķijas salām. Arī ogrēniešu izvēļu grozs ir līdzīgs. Iecienītajām Grieķijas salām, kā Krētai, Korfu, Rodai, pēdējā laikā pievienojusies arī Tasas sala Egejas jūras ziemeļu daļā, teic Ogres ceļojumu biroja "Via Bono" vadītāja Maija Tanberga, kura nozarē strādā jau 22 gadus.

Tikpat pieprasīti ir ceļojumi uz Spāniju – Maljorku, Barselonu, kā arī uz Madeiru, Maroku, Sardīniju, Ēģipti, Tenerifi, Grandkanāriju salām, Jordāniju (ziemas sezonā). Jaunums, kas šosezon guvis lielu atsaucību, ir Melnkalne un Albānija.

Nav mazinājusies interese par Gruziju, uz kuras galvaspilsētu Tbilisi no Rīgas ved taisnais «airBaltic» reiss. Nule lidsabiedrības piedāvājumu sarakstā ir ienākusi arī Erevāna (Armēnija) ar gana vilinošu biļešu cenu.

Ceļotgribētāju kustība jūtama visu gadu – daudzi rezervē ceļojumus jau laikus, pat gadu uz priekšu. Ir tādi, kas seko līdzi pēdējā mirkļa piedāvājumiem, kas gan, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, gājuši krietni mazumā. Tanberga norāda, ka nevajag ticēt vilinošiem nosacījumiem, it īpaši tas attiecas uz aģentūrām, kas darbojas, nosacīti sakot, – pelēkajā zonā. Nereti gadās, ka tad, kad uz to piesakies, – atbilde ir: tikko beidzās, pērciet par pilnu summu. Vēl sliktāk, ja izrādās, ka esi nopircis tik apcirptu pakalpojumu, ka tajā, piemēram, nav iekļautas maltītes. Tanberga nekad ar tādiem tūroperatoriem nesadarbojoties, tikai ar labi zināmiem, par kuru kvalitāti var galvot.
Vaicāta par Baltkrieviju, Tanberga atgādina, ka pērn Baltkrievija ieviesa bezvīzu režīmu, un tas nozīmē, ka atļauja ieceļošanai nav jāgādā. Tiesa, tā saucamo Zaļo karti transportam Latvijas apdrošinātāji uz šo valsti vairs nenoformē, tā jāpērk uz robežas.

Tas attiecas arī uz Krieviju (uz to gan Latvijas pilsoņiem jākārto vīzas). Viņa tikai varot brīnīties par cilvēkiem, kuri ir gatavi uz šo mums nedraudzīgo valsti doties gan ar savu transportu, gan ar autobusu (ir tūrfirma, kas organizē šādus braucienus). Par spīti tam, ka jau vairākiem bijušas nepatikšanas – viņi tikuši apcietināti, jo Baltkrievijas iestādes nepatiesi apsūdzējušas par dažādiem likuma pārkāpumiem, tas, izrādās, nav šķērslis.

Nav jābrauc uz ārzemēm

Ja nav tādas rocības vai patikšanas, lai dotos uz tālākām ārzemēm, ir plašas iespējas apceļot Igauniju un Lietuvu. Arī tepat, Latvijā, ir daudz ko redzēt, un pat tuvākajā apkārtnē var atklāties īstas pērles. Piedāvājums tiešām ir daudzveidīgs, vajag tikai pašķirstīt tūrfirmu mājaslapas, lai par to pārliecinātos: gan skaisti ainavu dārzi, gan pilis un muižas, gan amatnieku darbnīcas, gan muzeji un senlietu krātuves. Interesants un ļoti iecienīts formāts ir kādas vietas ekskursijas apvienojums ar koncerta vai cita kultūras pasākuma apmeklējumu. Piemēram, Liepājas apskate un koncerts "Lielajā dzintarā".

Sava cienītāju niša ir ekotūrismam un velotūrismam. Daudzi labprāt dodas pārgājienos, dabas takas ir izveidotas daudzviet, bet ne visur tās ir labā līmenī un draudzīgas kājāmgājējiem un velotūristiem. Priecē, ka arvien vairāk visās trijās Baltijas valstīs ir atrodamas vietas, kas saņēmušas zīmi «Gājējam draudzīgs». Tā parāda, ka uzņēmējs piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, naktsmītnē ir iespēja izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus un citu personisko ekipējumu. Arī tūrisma informācijas centri (Ogres TIC ir šāda zīme!) var pretendēt uz to, norāda "Lauku ceļotājs".

Arī "Zaļais sertifikāts" ir tūristiem draudzīga norāde, kas apliecina zaļas saimniekošanas principus viesu namos, kempingos, pie ēdinātājiem un citur. Sertifikāts, uz kuru var pieteikties brīvprātīgi, ir spēkā uz 36 mēnešiem, un pēc tam tas atkal jāatjauno. Tā piešķiršanas komisijā ir tāds ceļojumu guru kā Juris Smaļinskis, kurš atklāj, ka, dodoties pie tūrisma pakalpojumu sniedzējiem visā Latvijas teritorijā, var labi redzēt, kā attīstās šī nozare, kā reaģē uz pieprasījumu, kas uzlabojas, kas – ne. Skaidrs, ka ekotūrismam arī ir, kur tiekties. Smaļinskis noteikti iesaka vasaras pavadīt Latvijā, kur ir tik skaista daba, bet gada pelēkākos mēnešus izmantot ceļojumiem uz ārvalstīm. Viņš, piemēram, šovasar ar dēlu nolēmis pieveikt pēdējo posmu velobraucienā pa Latvijas robežteritorijām – šogad tas būs Kurzemes pusē.

Desmit populārākie

Arī Ogres novadā tūristu iecienīto vietu sarakstā ir gan dabas takas un objekti, gan aktīvās atpūtas un izklaides piedāvājumi, kā arī kultūrvēsturiskais mantojums. Lai turētu roku uz pulsa, Ogres novada pašvaldības Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļa katru gadu apkopo populārāko tūrisma «gardumu» statistiku. Trijos no tiem izvietoti apmeklētāju skaitītāji, kas sniedz precīzu statistiku. Dabas parkā "Ogres Zilie kalni" un Ķeipenes kinostacijā šādas ierīces uzstādītas jau 2021. gadā, bet dabas parkā «Ogres ieleja» – pagājušā gada augusta beigās, un kopš tā brīža šo vietu apmeklējuši jau vairāk nekā 720 cilvēku. Ogres novada domes Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja p. i. Baiba Zača uzsver, ka gandrīz visos populārākajos tūrisma objektos salīdzinājumā ar 2021. gadu apmeklētāju skaits pieaudzis.

Desmit populārākās tūrisma vietas Ogres novadā 2022. gadā:

Dabas parks "Ogres Zilie kalni" – 113 335* apmeklētāji;
Izklaides parks "AB Park" – ap 98 000;
Ogres Vēstures un mākslas muzejs – 12 736;
Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs – 11 837;
Bērnu atpūtas un izklaides parks "Džungļu parks" – ap 21 000;
Batutu parks "Jumppark" – ap 11 000;
"Trušu karaliste" Lēdmanē – 10 410;
Ķeipenes kinostacija – 6870*;
"Milžu taka" – 5000;
Ikšķiles laivu noma – 4089
(* apmeklētāju skaitītāja dati).

Taču jāpiemin arī citas vietas, kas ir izpelnījušās ievērību:

Kultūrvēsturiskie objekti: Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža", Uldevena pils, Enerģētikas muzejs, Suntažu muižas pils.
Amatniecība un degustācijas: garšvielu gatavošanas meistarklases ražotnē "Manas garšas", alus darītava "IndieJānis", "Mr. Plūme" sidra darītava, keramikas darbnīca "Dzīvais māls", Ķeipenes piparkūku studija, "Lūšu drava", Krapes muižas piedāvājums, Turkalnes muižas klēts, sveču darbnīca "Un:Te Candles".

Daba: "Lavandu lejas", briežu dārzs "Dobelnieki", Meņģeles skatu tornis un Dullā Daukas birzs.

Aktīvā atpūta: Plaužu ezera laivu noma, "Slip’nSlide" atrakcijas ziemā un vasarā, veikparks "WildWake", OZK elektrovelosipēdu un slēpju noma. Interesanti piedāvājumi vietējiem iedzīvotājiem un viesiem ir arī oranžērijā "Bekuciems", virtuālās realitātes spēļu studijā "Cita telpa" Ogrē un citur.

Ogres tūrisma mājaslapas apmeklētāji visbiežāk apskata sadaļu "Pasākumi", "Apskates objekti", "Maršruti un kartes", "Kafejnīcas", "Dodies dabā" un "Naktsmītnes". Redzams arī, ka lielākā interese vērojama pašā gada sākumā un beigās, kad Ogres novads iemirdzas Ziemassvētku rotā un cilvēki internetā meklē tematiskos maršrutus un citu praktisku informāciju. Liela rosība ir arī vasaras pasākumu laikā, piemēram, Ģimenes dienās, Ogres pilsētas svētkos.

Kāpšanas siena un pieminekļi

Noteikti jāatzīmē arī pērn atklātie trīs tūrisma objekti. Viens no tiem – augstākā Baltijā klinšu kāpšanas siena – tornis OGRE, kas paredzēts sportistu, kalnu tūristu, alpīnistu un citu aktīvu ļaužu treniņiem. Pirms diviem gadiem izbūvētā straumvirzes aizsargmola galā izvietots vides dizaina objekts – bāka, kuras fasādes apdarei izmantots rūsējuma efekts. Tumsā no tās augšas virzās kustīgs gaismas stars.

Ķeguma pilsētā izveidota un labiekārtota jauna pastaigu vieta – dabas taka viesiem, tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Turpat uzstādīti stendi ar informāciju par Ķeguma hidroelektrostacijas vēsturi un modernizāciju, kā arī Ķeguma dabas vērtībām.

Pagājušajā gadā atjaunots Andreja Pumpura simbolpiemineklis, kas atrodas Birzgales pagastā, eposa «Lāčplēsis» autora dzimto māju tuvumā. Dzejniekam veltīto tēlnieka Jāņa Karlova un arhitektes Ingunas Rībenas veidoto sešus metrus augsto akmens pieminekli savulaik uzcēla par kolhoza «Lāčplēsis» un tautas ziedojumiem un uzstādīja 1988. gadā. Savukārt šogad Lielvārdē pie kādreizējā kolhoza «Lāčplēsis» kantora ēkas uzstādīts piemineklis ilggadējajam priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam. Iepretim tēlam atrodas viņam veltīts sols, kas tagad ieguvis viedo ierīci – pogu nospiežot, var noklausīties Kauliņa dzīvesstāstu.

Šogad darbu uzsākusi šokolādes darbnīca "Rūgts!Šokolāde" Ikšķilē, piedāvājot nobaudīt šo gardumu un izsekot līdzi tā tapšanas ceļam. Turpat blakus Libertu vīna pagrabā var degustēt «Libertu» bērzu sulu un «Vīna ceļa» rabarberu un ogu vīnu.

Jauns piedāvājums no šā gada sākuma ir ceptuvei "Bricēni", kuras "ēdienkartē" ir trīs dažādas programmas grupām. Viena no tām – "Bricēnu" īpašo mājas picu un dabiskā ierauga maizes cepšanas meistarklase. Tās laikā ir iespēja iepazīt miltu atšķirības un veidot savu maizes klaipiņu, kā arī uzzināt, kā tikt pie sava ierauga. Kamēr maize cepas, var apskatīt saimniecību un baudīt gardās "Bricēnu" mājas pankūkas. "Bricēni" ir padomājuši arī par jaunajiem pāriem: kāzu dienā viņi tiek aicināti uzcept savu pirmo ģimenes maizes kukulīti un baudīt kafijas pauzi lauku vidē. Programmu ilgums – līdz 2 stundām.

Pērn ir noticis vēl kas nozīmīgs – Viedā ciema zīmi ieguva Krapes muiža, pateicoties vairākām aktīvām un radošām ģimenēm. Jānis Baltačs un Vineta Grīnberga saimnieko un uzņem tūristus "Krapes ūdensdzirnavās". Sandra Lipska un Ilmārs Pumpurs piedāvā apskatīt latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu kolekciju "Skaņumāja", kā arī organizē mūzikas meistarklases un pasākumus. Savukārt Vents Grīnbaums ar ģimeni vada vīna darītavu «Lauskis» un aicina uz savu darinājumu degustāciju senajā muižas dārznieka mājā. Komandai pievienojušies arī aveņu audzētāji "Aveņu park(a)s", kas piedāvā pašiem lasīt avenes. Par Krapes muižas piedāvājumiem viesiem var lasīt kopienas mājaslapā www.krapesmuiza.lv.

Jauni vietu stāsti

Runājot par tūrisma piedāvājuma paplašināšanu, Zača norāda, ka pavisam drīz aplikācijas "Ogres novadnieks" tūrisma sadaļā būs pieejami 38 jauni stāsti par dažādām vietām teritorijās, kas pievienotas Ogres novadam pēc administratīvi teritoriālās reformas. Piemēram, viens no interesantākajiem vēstījumiem būs par Ikšķiles–Baldones zirgu tramvaju, kas savulaik veda atpūtniekus pāri Daugavai no Ikšķiles stacijas. Tāpat savs stāsts būs arī par dižakmens "Lāčplēša gulta" pārvietošanu un Tomes zivaudzētavas izveidošanu. Kopumā būs pieejami 188 audiogida stāsti, ko bez maksas var noklausīties mobilajā aplikācijā "Ogres novadnieks".

Zača novērojusi, ka pēc pandēmijas cilvēki dod priekšroku ceļošanai daudz mazākās grupās un biežāk pavada ilgāku laiku vienā vietā, izmantojot visus tās piedāvājumus, mazāk tērējot laiku ceļā. Strauji pieaugusi interese par aktīvo atpūtu dabā. Populāri ir pārgājieni, velobraucieni, garas pastaigas, laivošana. Tie neprasa lielu fizisku slodzi, drīzāk ir relaksējoša atpūta draugu kompānijā vai ģimenes pasākums, parasti apvienojot to ar viena vai vairāku tūrisma objektu apmeklējumu.

Ogres novada bagātības ir daba, tā teritorijā ir divas nozīmīgas upes – Ogre un Daugava – ar lieliskām krastu ainavām. Dabas mīļotājiem ir ieteicams apmeklēt arī Ķeguma apkārtnes mežus, Špakovska dendroloģisko parku, vecos Lielvārdes un Lindes parkus. Un, protams, jau pieminēto dabas parku «Ogres ieleja», kurā aizvien tiek pilnveidota tūrisma infrastruktūra. Arī citviet tas tiek darīts. Pēdējos pāris gados izbūvēta skatu platforma un trošu tilts Ogresmuižā, bet pagājušajā gadā uzlabots dabā vēsturiski izveidojies piebraucamais ceļš pie trošu tilta no Meņģeles puses, izvietots apmeklētāju skaitītājs, saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības, atsegti skati uz Ogres upi un tās ieleju, izveidota atpūtas vieta, ūdenstūristu apmetnes vieta, marķēts 163. velomaršruts, vides izglītības taka ar stendiem, padarīto uzskaita Zača.

Liels pluss ir arī tas, ka Ogres novadā tūrisma objekti ir labi pieejami ar personisko transportu. Tie, kam tā nav, var izmantot vilcienu, ar kuru ļoti viegli sasniedzami galamērķi – Ikšķile, Ogre, Ķegums, Lielvārde. Sarežģītāk ir lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports nekursē tik bieži. Savukārt velobraucējam visi ceļi ir vaļā. Ir vairāki marķēti velomaršruti – lokālas nozīmes un arī reģionālie, piemēram, «Zaļo ceļu» maršruts ved pa bijušo dzelzceļa līniju Rīga–Ērgļi. Pārgājienu cienītājiem caur novadu ved arī marķēts «Camino» jeb Sv. Jēkaba ceļš.

Tomēr lielākoties veloceļu tīkls attīstās pilsētu tuvumā. Tie savieno Ogri ar Ogresgalu un Ciemupi. 2022. gadā gar autoceļu A6 Lielvārdē 6 kilometru garumā top jauns gājēju un velosipēdistu celiņš. Kopējais izbūvēto veloceļu garums Ogres novadā ir 54 kilometri. Turpmākajos gados plānots izbūvēt veloceliņu Ķegums–Tome, Ikšķile–Tīnūži, Ķegums–Rembate–Lielvārde, Ogre–Turkalne.