Trešdiena, 29.05.2024 06:27
Maksis, Raivis, Raivo
Trešdiena, 2. augusts, 2023 09:32

Vasaras atvaļinājums karstuma skartajās valstīs – kas jāņem vērā, dodoties ceļojumā

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
Vasaras atvaļinājums karstuma skartajās valstīs – kas jāņem vērā, dodoties ceļojumā
Trešdiena, 2. augusts, 2023 09:32

Vasaras atvaļinājums karstuma skartajās valstīs – kas jāņem vērā, dodoties ceļojumā

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle

Atvaļinājumu un ceļošanas sezona augustā rit pilnā sparā, un tas bieži vien nozīmē brīvdienu galamērķi kādā no Eiropas dienvidu valstīm. Laikā, kad tūristu iecienītā Spānija, Itālija, Grieķija piedzīvojušas vēl nepieredzētus karstuma viļņus, apdrošināšanas sabiedrība ERGO atgādina, ka, dodoties ceļojumā uz karstākajiem galamērķiem, ir būtiski parūpēties par savu veselību, lai ceļojums atstātu tikai pozitīvas atmiņas.

Šī gada jūnijs visā pasaulē bijis karstākais novērojumu vēsturē, liecina Eiropas Vidējā termiņa laika prognožu centrs (ECMWF). Karstums turpinājies arī jūlijā, Spānijā, Grieķijā, kā arī Itālijā gaisa temperatūrai sasniedzot 45 grādu atzīmi.

Lielā karstuma veidošanos ietekmē anticiklons, kas virzās ļoti lēni, bet kā otru iemeslu ECMWF min Atlantijas okeāna karstuma viļņus, jo vairāki okeāna baseini, īpaši tie, kas atrodas tuvu Eiropai un Ziemeļamerikai, bijuši siltāki, nekā ierasts. ECMWF norāda: ja dažādu ārēju, meteoroloģisku faktoru ietekmē ekstrēmā karstuma viļņi turpināsies, Eiropas dienvidos ekstrēms karstums var atkārtoties. Līdz šī gada jūlija vidum, Eiropas dienvidi pieredzējuši 10 “karstuma stresa” dienas, bet Spānija pat 30 “ekstrēma karstuma stresa” dienas. “Karstuma stress” ir ietekme, kādu uz cilvēka ķermeni atstāj apkārtējā vide, ņemot vērā karstumu, gaisa mitrumi, vēja ātrumu un citus faktorus. Dati* liecina, ka aizvadītajā vasarā karstuma izraisīto veselības komplikāciju dēļ Eiropā miruši vairāk nekā 60 000 cilvēku.

“Lielākā daļa jeb 54 % no ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem, ko esam saņēmuši šogad līdz jūlija vidum, saistīti ar medicīniskajiem izdevumiem ceļojumu laikā, bet 45 % ar dažādiem palīdzības riskiem – bagāžas kavēšanos, ceļojumu vai lidojumu atcelšanu u.tml. Jūlijā ERGO tika pieteikts arī pirmais gadījums, kas saistīts ar ekstrēmā karstuma vilni Dienvideiropā, proti, apdrošināšanas atlīdzība 400 eiro apmērā pieteikta pēc tam, kad klients pārplānojis savu ceļojumu uz vēsāku galamērķi, veicot rezervācijas maiņu, kas bija tiešā veidā saistīta ar to, ka lielais karstums varēja atstāt negatīvas sekas uz veselību,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Ekstremāli augstas gaisa temperatūras, kuras sinoptiķi nav iepriekš prognozējuši, apdrošināšanā tiek uzskatītas par dabas katastrofām. “Lai apdrošinātu sevi pret dabas katastrofu risku, tas ir atsevišķi jāiekļauj apdrošināšanas polisē, taču vēlreiz jāuzsver: ja karstums ir bijis iepriekš paredzams, apdrošināšana šajā gadījumā izdevumus nesegs. Karstumam vai jebkurai citai dabas katastrofai ir jābūt negaidītai.”

Raitis Čaklis norāda, ka, dodoties ceļojumos uz karstuma skartajām valstīm Dienvideiropā, Austrumeiropā un citos reģionos, ceļojumu apdrošināšanas polisē noteikti jāiekļauj medicīnas riski: “Vasarā redzam apdrošināšanas gadījumu pieaugumu, kas saistīts ar dažādām infekcijām. Arī tās karstumā kļūst aktuālākas, tādēļ ceļojumu laikā jāatceras par regulāru roku mazgāšanu un jāseko līdzi ēdiena un ēstuvju kvalitātei, lai ceļojums neapraujas infekcijas dēļ.”

Medicīnisko risku iekļaušana ceļojumu apdrošināšanas polisē būtiska ne tikai, dodoties uz karstajām klimata zonām, bet uz jebkuru citu valsti. Šovasar lielākās atlīdzības par medicīnas riskiem pieteiktas 4000-5000 eiro apmērā un saistītas ar ļoti dažādām saslimšanām, kas pēkšņi piemeklējušas ceļojumu laikā: akūtas sāpes vēderā un apendicīts, insults, sirds slimību izraisītas veselības problēmas. Lieli zaudējumi var rasties arī saistībā ar izmaiņām ceļojumā, piemēram, ERGO šovasar saņēmis 2000 eiro lielu atlīdzības pieteikumu par atceltu lidojumu, kā rezultātā nokavēts nākamais avioreiss.

Kas jāņem vērā, dodoties uz valstīm, kur valda karstums?

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs hronisku slimību pacientus aicina rūpīgi pārdomāt došanos ceļojumā uz valstīm, kur šobrīd valda pastiprināts karstums, tomēr, ja ceļojumu atlikt nav iespējams, viņš iesaka:

• Karstā laikā būtiska ir papildu šķidruma uzņemšana. To piemirst pieaugušie, bet jo īpaši – cilvēki gados. Svīstot šķidrums tie zaudēts, un ir svarīgi to kompensēt. Arī mazi bērni bieži vien nespēj novērtēt vajadzību pēc papildu šķidruma. Runājot par hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds mazspēju, nieru nepietiekamību, svārstīgu asinsspiedienu un kādam arī par insulta sekām, lielā mērā šo slimību saasinājumu var novērst ar papildu šķidruma uzņemšanu.

• Dodoties ceļojumā, jāpārliecinās, ka līdzi ir medikamenti, kas tiek lietoti ikdienā, un ka tie ir pietiekamā daudzumā. Turklāt, nonākot nestandarta vidē, var būt asinsspiediena svārstības, saasināties bronhiālā astma, tādēļ līdzās ikdienā lietojamajiem medikamentiem noteikti jāņem arī tie, kas domāti lietošanai slimības saasināšanās gadījumos.

• Pārdomājams arī maršruts: esot vietās, kur karstums ir grūti izturams, ceļojuma maršruts jāplāno tā, lai tūrisma objektus apskatītu dienas pirmajā pusē, bet dienas karstākajā laikā no svelmes izvairītos, pavadot laiku ēnā un bez papildu slodzes. Dienas karstākajā laikā nav ieteicamas fiziskas aktivitātes, smagi pārgājieni vai garākas ekskursijas, jo tas organismam var būt gana grūti.

• Jāatceras par piemērotu apģērbu, cepuri, saulesbrillēm un saules aizsargkrēmu. Ceļojums parasti saistās ar patīkamu iedegumu, bet, nonākot ekstrēmā karstumā, apdegums rodas ātri un atlikušo ceļojumu var nākties pavadīt, cīnoties ar apdeguma sekām.

• Ja pārkaršanas rezultātā rodas slikta pašsajūta, samaņas zudums, slimnieks jānovieto ēnā, jāļauj apgulties, jānovelk cieši pieguļošs apģērbs, jāliek atvēsinošas kompreses, īpaši uz lielākajiem asinsvadiem: kakla, cirkšņu apvidū. Šādā situācijā var būt novērojami drebuļi, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, ko mazina, novēršot šķidruma zudumu un atdzesējot pacientu.

• Ādas apdeguma un pārkaršanas simptomus palīdz mazināt arī pretalerģijas līdzekļi, kas samazina ādas jutīgumu, apsārtumu, nedaudz uzlabo pašsajūtu.

Lai saules stari nerada ādas bojājumus

Medicīnas centra ARS dermatologs Igors Lukjanovs skaidro: “Bieži vien pretsaules aizsardzības līdzekļus cilvēki lieto nepareizi, kā rezultātā veidojas saules apdegums. Arī izmantojot aizsarglīdzekli ar augstu SPF (50 un vairāk), laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00 atrasties saulē nav vēlams, jo saule šajā laikā ir visaktīvākā. Dažkārt dzirdēts arī vārdu salikums “alerģija pret sauli” jeb fotodermatīts.

Endogēns fotodermatīts rodas, ja cilvēkam ir ilgstošas hroniskas saslimšanas (piemēram, virsnieru slimības). Ilgstoši sauļojoties, tas var provocēt ādas niezi, apsārtumu, pūslīšu veidošanos. Arī dažādu medikamentu lietošana var provocēt fotodermatīta rašanos.

Eksogēnu fotodermatītu provocē saules staru iedarbībai nepiemērotu kosmētikas līdzekļu, piemēram, ķermeņa krēma lietošana, kā rezultātā rodas ādas apsārtums, nieze, plankumi uz ādas. “Alerģija pret sauli” nav tieša alerģija pret saules stariem, bet pret ķīmiskiem procesiem, kas rodas saules iedarbības rezultātā. Būtiski ievērot arī to, vai saules staros atļauts atrasties uzreiz pēc krēma uzklāšanas vai tomēr, lietojot saules aizsargkrēmus, kas absorbē UV starojumu, nepieciešams kādu laiku – desmit, piecpadsmit minūtes – pagaidīt. Krēms, kura sastāvā ir minerāli, kas atspoguļo sauli, ir tas, pēc kura uzklāšanas saulē var atrasties uzreiz.

Atrodoties saulē, jāatceras arī par nopietniem riskiem, ko var izraisīt saules apdegumi: uz sakairinātas ādas var veidoties bakteriālas infekcijas, kā arī saules apdegumi var provocēt onkoloģiskas saslimšanas: ādas vēzi. Protams, tas nenotiks vienas dienas laikā, taču, uzturoties saulē ilgstoši, var veidoties dažāda veida labdabīgi un ļaundabīgi audzēji.”