Ogres novada būvvaldes vides dizainere Irisa Janevica stāsta, ka pilsētvides veidošana ir nepārtraukts process, kurā jādomā par ainavu, cilvēkiem, finansējumu, klimatu, kokiem un nākotni. Viņa uzsver, ka viena no lielākajām vērtībām Ogrē ir tieši zaļums, tās upes un skaistā daba, ko svarīgi saglabāt arī turpmāk.

Vides dizainere, kura šajā amatā strādā jau divus gadus, skaidro, ka vides dizainera pārziņā ir apstādījumu pārraudzīšana visā Ogres novadā. Viņai ir gan mākslinieciskā izglītība, gan specialitāte parku un koku kopšanā, daudz un dažādas zināšanas nepārtraukti tiek apgūtas kursos un semināros, ir maģistra izglītība teritorijas plānošanā un pilsētplānotājas pieredze, kas gūta, strādājot gan Ikšķilē, gan Lielvārdē, gan Rīgas dārzos un parkos. Ceļojot tiek vēroti citu valstu pilsētu apstādījumi, arhitektūra un ielu labiekārtojums, vides objekti, reklāmu izvietojums pilsētvidē. Redzētie iespaidi dod jaunus impulsus turpmākajam darbam. Šobrīd dzīvo Tomes pagastā. «Mans uzdevums ir redzēt konceptuāli, kā novads izskatās kopumā, kā viss savā starpā iekļaujas un saplūst – gan labiekārtojums, gan zili zaļās dabas teritorijas un pilsētu apstādījumi.

Cenšos noteikt augu izvēli un krāsu salikumus Ogres pilsētas vasaras puķu stādījumos, ziemciešu izvēlē, jaunu koku stādījumos un piedalos jaunu projektu izstrādes procesos. Protams, teritorija ir liela, bet tomēr pēc iespējas braucu arī uz pagastiem, lai pārrunātu dažādus jautājumus un dotu padomu par apstādījumiem, labiekārtojumu un to iekļaušanos kopējā ainavā. Visvairāk darba, protams, ir Ogrē, Ogresgalā un pilsētu teritorijās – Ikšķilē, Ķegumā un Lielvārdē. Katrā vietā ir cilvēki, kuri rūpējas, stāda un uztur apstādījumus, bet darba apjoms ir ļoti liels un šādu cilvēku trūkst, un pārsvarā viņi nav profesionāli sagatavoti šim darbam,» skaidro Irisa. 

Ogres pilsētā rūpes par apstādījumiem ir Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres komunikācijas» pārziņā. Citviet novadā par ziedu rotu atbild konkrētā pagasta pārvalde vai komunālais uzņēmums. Savukārt par apstādījumiem daudzdzīvokļu māju pagalmos rūpējas to apsaimniekotāji vai paši iedzīvotāji, un arī viņiem nepieciešamības gadījumā Irisa neliedz profesionālu padomu – cilvēki drīkst nākt ar idejām uz būvvaldi un saskaņot ieceres, lai nerastos situācijas, ka plānotais augs vidē neiederas vai pat traucē.

«Tad veidojas tā situācija, kad augu vairs nevar ne izņemt, ne pārvietot, jo mums jāciena, ka kāds cilvēks to stādījis, lai gan tas varbūt neiederas konkrētajā vidē – ne pēc auga augšanas apstākļiem, ne pēc izmēra, ne krāsas. Tas princips – «gribu un iestādu» – īsti neder. Tomēr augstu novērtējam to, ka arī paši iedzīvotāji izrāda iniciatīvu, nevis gaida, ka visu izdarīs pašvaldība. Turklāt pie daudzdzīvokļu mājām bieži ir lielas platības zemes, kas pieder dzīvokļu īpašniekiem, un pašvaldība tajās nevar ieguldīt līdzekļus. Iedzīvotājiem pašiem jāspēj vienoties. Arī pilsētas centrā, piemēram, pie daudzu tik iemīļotā «Lācīša», daļa dobju atrodas uz privātas zemes, daļa – uz pašvaldības. Turklāt apstādījumus apgrūtina lielo koku saknes un ēna,» skaidro vides dizainere un piebilst, ka daudzviet pasaulē parkus un publiskās teritorijas uztur biedrības un kopienas. Latvijā šāda pieeja vēl tikai veidojas, un viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pēctecības trūkums. «Projektus īsteno, bet problēma ir tāda, ka pēc tam nav neviena, kas šos stādījumus uzturētu. Augus un apstādījumus, lai būtu rezultāts, ir nepārtraukti jāčubina, tajos jāiegulda rūpes un mīlestība,» saka I. Janevica. 

Par apstādījumiem jādomā ilgtermiņā 

Runājot par pilsētas apstādījumu attīstību, vides dizainere stāsta, ka arvien vairāk tiek domāts par ilgtspējīgiem risinājumiem. «Apstādījumi ir jāpadara vieglāk kopjami, ar daudzgadīgiem ziemciešu, krūmu stādījumiem, lai nebūtu tik daudz vasaras puķu jāstāda dobēs, kur jāiegulda ļoti daudz līdzekļu. Vasaras puķēm jābūt tajās vietās, kur cilvēks iet garām, kur viņš redz to košumu un sajūt ziedu smaržu. Piemēram, Tīnūžu ielas aplī nākotnē vairāk paredzēts izmantot ziemcietes. Mēs vēlamies pāriet uz ziemcietēm visur, kur tas iespējams. Tomēr, kā jau minēju, pilnībā atteikties no vasaras puķēm arī nevar, jo tieši tās rada košumu. Man patīk, ka daudzviet pilsētā izlikti puķu podi ar krāsainām vasaras puķēm. Tos ir vieglāk arī apkopt. Šogad lielās puķu vāzes plānots izvietot arī Brīvības ielā Kartona fabrikas virzienā, lai, ejot vai braucot cauri pilsētai no Ogresgala puses, jau būtu redzams neliels košums pilsētā. Arī uz Loka tilta plānotas tradicionālās puķu kastes,» stāsta I. Janevica. 

Apstādījumos saglabāti konkrēti krāsu principi, izvēloties Ogres toņus – silti sarkanu, baltu, sudraba, zilu. «Augu izvēlē – pārbaudītas vērtības – petūnijas, pelargonijas un citi augi, kas spēj izturēt pilsētvides apstākļus. Faktiski dārzniekam jābūt vislabākajam pareģim. Viņam jāparedz, kāda būs vasara – karsta vai auksta, būs daudz lietus vai sausums. Turklāt ne visi augi, kas labi izskatās fotogrāfijās, spēj izturēt reālos laikapstākļus. Tas viss jāņem vērā, lai pilsēta visu sezonu izskatītos skaisti,» saka Irisa un piebilst, ka visi stādījumi ir arī regulāri jālaista. Četriem cilvēkiem, kuri sezonā strādā «Ogres komunikāciju» ainavu būvtehniķes Ivetas Vjakses uzticamajā un atbildīgajā komandā, nav viegli, bet darbs tiek paveikts godprātīgi.  

Vajadzību vēl ir daudz 

Jautāta, vai nākotnē plānoti arī apstādījumi teritorijā pie mola un Ogres bākas, I. Janevica stāsta, ka šā gada 18. maijā ir izsludināts metu konkurss «Dambja ielas mola jeb pussalas publiskā ārtelpa». «Piecus gadus šajā teritorijā dažādu ierobežojumu dēļ neko nedrīkstēja darīt, bet tagad paredzētas rekreācijas iespējas – izveidot vietu ģimenēm, sportam, rotaļām un apstādījumiem. Man ir vīzija, ko es tur gribētu redzēt. Es vēlētos tur rast vietu arī smilgu dārzam, kur smilgas Daugavas vējos kustētos dažādos virzienos vai līganā dejā un būtu kā sava veida meditācijas vieta,» stāsta vides dizainere, piebilstot, ka Latvijā šādu plašu smilgu dārzu vēl nav un tas varētu kļūt par interesantu akcentu pilsētā. Tādēļ jāgaida rezultāti, kad metu konkurss noslēgsies.

Ogrē pabeigts arī Skolas ielas projekts, arī tur dobes jāsakārto un jādomā par jauniem stādījumiem. Runājot par Neatkarības laukuma rožu dobēm, Irisa atzīst, ka vēl ir jāvēro, kā rozes un dažādās šķirnes sadzīvos savā starpā: «Šobrīd tiek vērtēts, kā augi pārziemojuši un attīstīsies. Arī dobe pie «Baltās Cielavas» būtu jāpārstāda, jo tur stādījumi jau ir zaudējuši sākotnējo krāšņumu.»

Īpaša vieta Irisas Janevicas skatījumā ir kokiem un pilsētas zili zaļajai struktūrai: «Ogre ir fantastiski zaļa un interesanta tieši ar to, ka pie mums ir meža sajūta. Galvenais to nepazaudēt. Domāju, pilsētā vajadzētu vairāk attīstīt krūmu stādījumus un dzīvžogus, kas sasaista ainavu un vienlaikus slāpē troksni. Agrāk Ogrē šādu dzīvžogu bija vairāk, taču daudzi izzuduši, veicot pārbūves un izbūvējot komunikācijas. Tajā pašā laikā pilsētvidē labi integrējas arī dabiskie augi, piemēram, lazdas Kalna prospekta malās. Noteikti jādomā arī par Ogres priedēm. Tas ir burvīgi, ka mums viņu ir daudz, bet tajā pašā laikā jānotur līdzsvars. Vecie koki noveco, iet bojā, un ne vienmēr iespējams to vietā iestādīt jaunus, jo apkārtējā vide to vairs nepieļauj. Man šķiet ļoti svarīgi saglabāt kaut vai visparastākos ceriņus, kas rada mazpilsētas šarmu un intīmo pilsētas sajūtu. Vēlos ieviest pilsētā arī vairāk smaržojošu augu, jo apkārtne ir jāuztver ar visām maņām, kaut garām ejot un uz īsu mirkli.» 

Vides dizainere atzīst, ka pilsētvides uzturēšana ir nepārtraukts process – viss noveco – koksne satrūd, soliņi nolietojas, apmales sabojājas, dobes jāatjauno. Arī augi nepārtraukti mainās – tie izaug, koki aizēno teritorijas, un viss jāplāno no jauna. «Tas ir tāds nepārtraukts, radošs un bezgalīgs process. Viena sezona beidzas, otra sākas, un visu laiku jādomā uz priekšu. Šobrīd jau jādomā par Ziemassvētkiem un nākamo sezonu. Ogrei ir ļoti liels potenciāls saglabāt savu zaļo raksturu arī nākotnē, taču tam nepieciešama gan pacietība, gan cilvēku iesaiste, gan sapratne par to, ka skaista vide neveidojas pati no sevis. Šajā darbā vislielāko gandarījumu sniedz gala rezultāts. Dārzniekam svarīgi arī, lai viņa darbs tiktu novērtēts, tad arī novads turpinās ziedēt,» saka Irisa Janevica.