Agitas ceļš uzņēmējdarbībā nav bijis vienkāršs. Pirms vairākiem gadiem, 2016. gadā, ģimene iegādājās ēdināšanas biznesu Lielvārdē, taču, kad netika pagarināts īres līgums, nācās pieņemt lēmumu – ko darīt tālāk? Uz laiku viņi kļuva par mājražotājiem Lēdmanē, rīkoja banketus, darīja visu iespējamo, lai nezaudētu klientus un saglabātu ticību savam darbam. Sekoja pandēmija, kas ēdināšanas nozari satricināja īpaši spēcīgi – mainījās cilvēku paradumi, pasūtījumi kļuva neprognozējami, nākotne neskaidra. Taču tur, kur citi redzēja tikai apdraudējumu, Agita saskatīja iespēju – pārkārtoties un soli pa solim veidot ko savu.

Agitas vīrs Guntis Lēdmanē iegādājās sagruvušu ēku, kuru atjaunoja un ierīkoja servisu, kur nodarbojas ar traktortehnikas remontdarbiem. Līdzās tam bija pamestas telpas. Agita tajā saskatīja iespēju – beidzot strādāt savā vietā un īstenot savu sapni. 

No noliktavas līdz banketu zālei: vieta, kas atbild uz vajadzību

Sākums bijis praktisks: ierīkot zāli, virtuvi un noliktavu. Kafejnīca tika atvērta 2024. gada 1. augustā. Drīz kļuva skaidrs, ka Lēdmanē trūkst vēl kaut kā – telpas, kur rīkot pasākumus. Tāpēc «Pīlādzītis» pielāgojās: drīz vien tika piebūvēta noliktava, un tās vietā izveidota banketu zāle. Šeit svin dzimšanas dienas, citus svētkus un pasākumus, kāzas, arī bēres. 

Agita stāsta, ka «Pīlādzīti» apmeklē ne tikai vietējie, bet brauc arī no Madlienas, Ķeipenes, Lauberes, Lielvārdes, ir viesi pat no Rīgas. Vasarā, kad apkārtnē rosība pieaug, īpaši izklaides parkā «Avārijas brigāde», pieaug arī klientu plūsma. Bieži vien cilvēki «Pīlādzīti» izvēlas nevis tāpēc, ka «pa ceļam», bet «tāpēc, ka pie jums». Izveidojusies arī sirsnīga sadarbība ar lēdmanieti, ziedu veikala īpašnieci Annu Nagli, kura Lēdmanē izīrē apartamentus un saviem viesiem iesaka «Pīlādzīti», turklāt Anna ir arī «ziedu sponsore» – gādā par galdiņu dekoriem, dzīviem ziediem un kompozīcijām.

Ģimenes spēks, mājīgums un attieksme, kas paliek atmiņā 

«Pīlādzītis» ir ģimenes uzņēmums vistiešākajā nozīmē. Virtuvē strādā gan pati Agita, gan dēls Ivars, kurš pēc profesijas ir pavārs. Strādā arī vedekla Elīna, vietējās meitenes Jolanta, Iveta un Aiga. Vasarā, kad vairāk darbu, šeit iespēja piepelnīties tiek dota arī vietējiem jauniešiem. 

Agita uzsver, ka kafejnīcas viena no vērtībām ir mājīgums, kas nav interjera stils, bet attieksme pret saviem klientiem. To apstiprina detaļas: ierīkots atpūtas stūris bērniem ar mantām, spēlēm un ērtiem dīvāniem. Ideja šķiet vienkārša – ļaut cilvēkiem nesteidzīgi pavadīt laiku un baudīt. 

Agita atklāj, ka kafejnīcas ēdienkarte veidojusies no saprātīgas patiesības: cilvēks grib normāli paēst. Tāpēc pieprasīta ir karbonāde – visiem labi pazīstama un gana latviska izvēle, turklāt tai katru mēnesi tiek piedāvāta cita versija. Nav brīnums – pieprasītākais ēdiens ir «mehāniķu karbonāde». Te tiek piedāvāts arī dienas piedāvājums. Agita smaidot piebilst, ka Ivars esot «gaļas cilvēks» – viņa idejas biežāk tiek īstenotas šajā sfērā, bet Agita vairāk pievēršas salātiem un saldajiem.

Viena no svarīgākajām vērtībām ir arī apkalpošana. Agitai par to ir savs redzējums. Viņa saka: klientam jāaiziet apmierinātam, jājūt, ka par viņu domā. Neatstāt novārtā, neaizmirst pasniegt desertu – tie ir sīkumi, kas patiesībā veido reputāciju. Agita neslēpj – ir arī kritika, ir nogurums, ir klienti, kas sadusmojas par niekiem. Bet viņas pieeja ir mierīga: uzklausīt, ļaut izrunāties, saprast, ko var uzlabot. Tas ir darbs ar cilvēkiem – un tas nozīmē pieņemt, ka cilvēki ir dažādi. Viens no «siltākajiem» komplimentiem, kas saņemts, esot kādas meitenītes, Elīnas no Ikšķiles, zīmējums, kas tapis, ciemojoties kafejnīcā. Ne reklāma, ne ieraksts sociālajos tīklos, bet bērna patiesība, kas pasaka: «Te ir labi.» Aktīva un atbalstoša kliente ir arī Valentīnas kundze, kura ieraksta komentāru praktiski pie visiem «Pīlādzīša» ierakstiem Facebook.

Pīlādzis kā sākums, kopiena kā turpinājums

Nosaukums «Pīlādzītis» arī nav nejaušība. Viena no pirmajām dāvanām, ko kafejnīca saņēmusi, bija dēla dāvināts pīlādžu koks, kas kalpo kā simbols jaunam sākumam un arī kafejnīcas nosaukumam. 

Agita ar ģimeni aktīvi iesaistās pagasta dzīvē – atbalsta gan Lēdmanes, gan Madlienas pasākumus, skolu un sporta komandas. Viņa ir pārliecināta, ka mazā vietā īpaši svarīgi saglabāt skolu un kopā būšanas tradīcijas, jo tieši tās uztur pagasta dzīvību. Tāpēc daļa nopelnītā tiek ieguldīta arī kopienas atbalstā.

Spēku šim darbam Agita rod savā ģimenē. Vislielākā iedvesma ir mazbērni – astoņgadīgā Elizabete, kuru viņa ar smaidu sauc par «jauno priekšnieci», jau tagad prot visus izkomandēt un piepilda kafejnīcu ar dzīvīgumu. Jēkabs, Tims un Beāte ar saviem smiekliem un prieku atgādina, kāpēc ir vērts censties. Tieši mazbērni dod spēku arī noguruma brīžos un liek ticēt tam, ka iesāktais ir jāturpina.

Runājot par nākotni, Agita nesola brīnumus, bet domā pragmatiski un soli pa solim. Pirmais uzdevums ir ierīkot centrālo apkuri, jo ar elektrisko vien nepietiek, īpaši aukstākajos mēnešos. Tāpat iecerēts izveidot nopietnāku āra terasi, lai vasarā apmeklētāji varētu justies vēl ērtāk. Domās jau ir arī bērnu rotaļu laukums. Nākotnē Agita vēlētos rīkot muzikālus vakarus, piešķirot kafejnīcai jaunu noskaņu. Un, kas zina, – varbūt kādreiz līdzās «Pīlādzītim» taps arī nelielas viesu mājas?

«Pīlādzītis» nav stāsts tikai par ēdienu. Tas ir par brīdi, kad jāizvēlas – padoties vai sākt no jauna. Par drosmi spert soli, kad vēl nav garantiju. Un par to, ka pat mazā pagastā var izaugt vieta, kur cilvēki jūtas gaidīti. Jo reizēm viss sākas ar vienu lēmumu un pārtop vietā, kur gribas atgriezties.

Par «Pīlādzīti» runā arī paši lēdmanieši 

Laura, Pēteris un viņu meita Karlīna te iegriežas regulāri – vismaz reizi nedēļā. «Tuvu mājām, kāpēc neizmantot?» viņi saka ar smaidu. Ģimenes iecienītākais ēdiens ir «mehāniķu karbonāde», savukārt Karlīnai vismīļākie ir frī kartupeļi. «Te vienmēr ir mājīgi, jūtamies kā mājās,» atzīst Laura. Ģimene bijusi kafejnīcā jau pirmajā atvēršanas dienā un turpina atgriezties. Pēteris bieži iebrauc pusdienās, izmantojot dienas piedāvājumu. «Sākumā neticējām, kad apkārt sāka runāt, ka Lēdmanē būs kafejnīca, bet esam ļoti priecīgi, ka tas notika. Paši gribējām, lai te ir tāda vieta – un, ja ir, tad jāapmeklē,» viņi smaidot saka.