Turpinājumā viņa stāsts par dārznieku un atkalredzēšanos.
“Starp cilvēkiem, kuri pirms vairāk nekā simts gadiem veidoja Tīnūžu muižas ikdienu, īpaša vieta pieder muižas dārzniekam Mārtiņam Lazdam. Pateicoties viņa dzimtas pēcteču viesošanās reizei Tīnūžu muižā 2026. gada vasarā, mūsu rīcībā nonākušas vērtīgas liecības, dokumenti un dzimtas atmiņas, kas ļauj atvērt jaunu lappusi muižas vēsturē – stāstu par Tīnūžu muižas dārziem un parku.
Vēsturiskā parka izpēte un atjaunošana ir viens no mūsu ilgtermiņa mērķiem. Gadu gaitā esam sakopuši muižas teritoriju, atbrīvojuši vēsturisko ainavu no padomju okupācijas laikā izbūvētās infrastruktūras, apkopojuši senās fotogrāfijas un kartogrāfiskos materiālus, kas palīdz rekonstruēt kādreizējo muižas centra plānojumu. Lai gan mūsdienās saglabājušās vien vēsturiskā parka aprises, arvien skaidrāk iezīmējas iespēja atklāt un nākotnē arī atjaunot tā vēsturisko veidolu. Tīnūžu muižas centra teritoriju īpaši izceļ neparastais reljefs, kas šo vietu padara par vienu no ainaviski izteiksmīgākajiem muižu centriem Latvijā.
Par muižas dārznieku līdz šim nebija nekādu ziņu, taču jaunatklātie materiāli ļauj daudz precīzāk ieskatīties viņa dzimtas stāstā, kas diemžēl nebūt nebija "rožains". Kādā 19. gadsimta beigu dekoratīvo dārzu ierīkošanas grāmatā saglabājušies detalizēti viņa paša pieraksti, kuros lasāms: "Esmu mācīts dārzkopis. Tīnūžu muižā kā dārznieks darbojos 26 gadus." Zinot, ka Lazdu ģimene bēgļu gaitās devās 1916. gadā, var secināt, ka darbu muižā Mārtiņš sāka ap 1890. gadu. Nav šaubu, ka tieši pēc šīm grāmatām tika veidoti Tīnūžu muižas dekoratīvie apstādījumi.
Dārzkopības prasmes viņš apguva Pēterburgā, savukārt viņa sieva Adaleide Priede Tīnūžu muižā strādāja par ķēkšu jeb virtuves pārzini. Dzimtas atmiņās saglabājies stāsts, ka Mārtiņa tēvam Pēterim Lazdam piederējusi saimniecība Tīnūžu muižas teritorijā, kuras precīza atrašanās vieta pagaidām vēl nav identificēta. Pēc konflikta ar muižas baronu ģimene zaudēja savu saimniecību un kļuva par muižas kalpiem.
No iepriekšējiem mūsu pētījumiem zināms, ka 1893. gada 7. decembrī Eduards fon Šteins Tīnūžu muižu pārdeva baronam Jozefam fon Volfam. Tādējādi Mārtiņš Lazda savu dārznieka darbu veica pamatā laikā, kad muiža atradās baronu fon Volfu dzimtas īpašumā.
Šīs īpaši vērtīgas ziņas par Mārtiņu Lazdu ir apkopojusi un sniegusi viņa mazmazmeita Dr.biol. Anta Sparinska – ilggadēja Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Bulduru Dārzkopības vidusskolas vadītāja. Ir aizkustinoši apzināties, ka viena no Latvijas dārzkopības nozares ievērojamākajām personībām nākusi no dzimtas, kuras saknes meklējamas Tīnūžos un kuras pārstāvji savulaik veidojuši muižas ainavu.
Šie jaunie avoti būtiski papildina mūsu zināšanas par Tīnūžu muižas vēsturi. Tie iedvesmo turpināt vēsturiskā parka izpēti un ļauj droši teikt, ka turpmāk arvien biežāk mūsu projektos un publikācijās izskanēs tēma "Tīnūžu muižas dārzi un parki".”
