Saimnieki Elīna un Oskars Strazdiņi ķirbjus audzē aptuveni četrus gadus un pa šo laiku atraduši gan piemērotākos audzēšanas paņēmienus, gan uzticamus pircējus. Turklāt, izrādās, ka mūsdienās ķirbis nebūt nav tikai zupas vai ievārījuma sastāvdaļa – arvien biežāk tas kļūst par rudens dekorāciju, ziedu kompozīciju vai pat nelielas uzņēmējdarbības pamatu. 

Saimniecībā «Rāpšas» ķirbjiem šogad atvēlēts aptuveni pushektārs zemes, kurā aug ap desmit dažādu šķirņu ķirbji. Saimniece Elīna Strazdiņa atzīst, ka par ražu šoruden nevar sūdzēties. Ķirbji izauguši skaisti, veselīgi un daudz, turklāt pieprasījums bijis lielāks, nekā gaidīts. «Mēs pat brīnījāmies, jo likās, ka šogad visiem ķirbji labi izauguši. Bet pie mums brauca cilvēki un stāstīja, ka citur ražas gandrīz nav,» viņa saka. Dažviet ķirbji cietuši no pārmērīga mitruma, citviet tos nopostījuši gliemeži. Saimnieki dzirdējuši arī par audzētājiem, kuri citus gadus nav zinājuši, kur likt lielo ražu, bet šoruden ķirbju pietrūcis pat pašiem. 

Kāpēc «Rāpšās» raža izdevusies? Elīna un Oskars spriež, ka nozīme bijusi vairākiem apstākļiem – piemērotai augsnei, mēslošanai un veiksmīgai laikapstākļu sakritībai. Šovasar lietus mijies ar sauli un ķirbjiem ar to pieticis, lai labi augtu. Saimniecības laukus nav skāruši arī lielākie krusas postījumi. Svarīga ir arī bioloģiskās saimniecības priekšrocība – pašu iegūtais aitu mēslojums. «Rāpšās» aitkopība un dārzeņu audzēšana viena otru papildina: aitas dod mēslojumu laukiem, bet daļa pārdošanai nederīgo dārzeņu vēlāk nonāk dzīvnieku barībā. 

Ķirbju audzēšanā lielākais darbs jāiegulda pašā sākumā. Strazdiņi sēklas vispirms sēj podiņos un laukā izstāda jau paaugušos stādus. Tas ļauj drošāk sagaidīt ražu, nekā sējot sēklas tieši laukā un paļaujoties uz laikapstākļiem. Tā kā saimniecība ir bioloģiskā, uzmanība jāpievērš arī sēklu izvēlei. Saimnieki raugās, lai tās atbilstu bioloģiskās audzēšanas prasībām un nebūtu neatļauti apstrādātas. 

Katram ķirbim savs pircējs

Kad ķirbju stādi iestādīti laukā, svarīgākais ir ierobežot nezāles. «Vīrs ar traktoru izrušina rindstarpas aptuveni trīs reizes, ar nedēļas intervālu. Pēc tam ķirbju stīgas jau ir izpletušās un ar traktoru vairs nevar izbraukt,» skaidro Elīna. Augiem saaugot, to lielās lapas nosedz augsni un kavē nezāļu augšanu, tāpēc turpmāka rindstarpu apstrāde vairs nav nepieciešama. Arī papildu mēslošanu augšanas laikā saimnieki neveic. 

Protams, ķirbju audzēšana nav pilnīgi bez riskiem. Spēcīgs vējš var bojāt stīgas, krusa – lapas un augļus, savukārt pārmērīgs mitrums vai ilgstošs sausums var ietekmēt ražu. Tomēr šogad «Rāpšām» izdevies no lielākajām nelaimēm izvairīties. Arī Spānijas kailgliemeži, kas citviet kļuvuši par nopietnu problēmu, saimniecības laukos pagaidām nav iedzīvojušies. 

«Rāpšās» audzē gan ēšanai piemērotus, gan dekoratīvus ķirbjus. Īpaši pieprasīti pārtikai esot riekstu ķirbji, kurus pircēji novērtē blīvā mīkstuma un garšas dēļ. Tos izmanto zupām, biezeņiem, cepšanai un citiem ēdieniem. Citi meklē lielus, apaļus ķirbjus grebšanai, bet vēl kādam vajadzīgi pavisam mazi ķirbīši rudens dekorācijām. Ir pircēji, kuri vēlas tikai zaļganus vai pelēcīgus ķirbjus, savukārt citi izvēlas koši oranžus. «Katram ķirbim ir savs pircējs,» novērojusi Elīna. Saimniece lēš, ka aptuveni 80 procenti ķirbju tiek iegādāti dekorēšanai. Pārējos cilvēki izmanto pārtikā, tostarp sulu gatavošanai. Daži ķirbju sulu jauc ar ābolu vai burkānu sulu. 

Elīna labprāt nākotnē izmēģinātu arī neparastākas šķirnes. Viņu īpaši ieinteresējuši balti dekoratīvie ķirbji, taču šogad no to audzēšanas atturējusies. Pētot citu audzētāju pieredzi, viņa pamanījusi, ka vietā, kur baltais ķirbis gulējis uz zemes, var veidoties tumšāks plankums, kas dekorācijām ne vienmēr ir vēlams. 

Nevis rekordiem, bet pircēju priekam

Saimnieki neaizraujas arī ar rekordlielu ķirbju audzēšanu. Viņu laukā bijuši aptuveni 20–25 kilogramus smagi eksemplāri, taču īpaši milzu ķirbji prasa papildu rūpes, piemērotas sēklas un audzēšanas apstākļus. Strazdiņiem svarīgāk ir izaudzēt daudzveidīgu un pircēju pieprasītu ražu. 

Ķirbju tirdzniecība «Rāpšās» sākas jau septembrī, un šogad pircēju rosība bijusi īpaši liela. Dažās dienās saimniecībā ieradušies vairāki klienti, turklāt ne jau pēc viena ķirbja. Īpašu interesi izraisījis piedāvājums iegādāties 100 kilogramu ķirbju par 50 eiro. Cilvēki braukuši ar automašīnām, lai piepildītu bagāžniekus ar dažādu krāsu un izmēru ķirbjiem. Daļa tos iegādājušies savu māju un pagalmu dekorēšanai, citi – pasākumiem vai tālākai izmantošanai radošos darbos. Gadījies pat, ka viens pircējs savācis ķirbjus vairākiem kaimiņiem, kuri kopīgi gatavojušies Halovīnam. 

Elīna stāsta, ka klientu vidū ir daudz pastāvīgo pircēju. Vienlaikus katru gadu ierodas arī jauni cilvēki, tāpēc pieprasījums turpina augt. Tas licis saimniekiem apsvērt iespēju nākamgad ķirbju audzēšanas apjomu palielināt. Viņi pieļauj, ka varētu audzēt pat par pusi vairāk, lai ražas pietiktu arī Halovīna laikam. 

Viens no lielākajiem pārsteigumiem saimniekiem bijis tas, cik radoši cilvēki izmanto šos rudens karaļus. Piemēram, šogad īpaši pieprasīti bijuši nelieli ķirbji ziedu kompozīciju meistarklasēm. Organizatori tos iegādājušies pat pa 50 gabaliem vienā reizē. Ķirbjus izmanto kā pamatu rudens ziedu kompozīcijām, un gatavie darbi pēc tam rotā mājas vai pasākumu telpas. Citi dekoratori ķirbjus pat pārkrāso, piemēram, zelta krāsā, lai pieskaņotu iecerētajam noformējumam. Saimniekiem īpaši patīk, ja klienti pēc tam atsūta fotogrāfijas. Tā iespējams redzēt, kā laukā izaudzētais ķirbis pārtapis par pavisam neparastu dekorāciju. «Rāpšu» ķirbji izmantoti arī Latvijas Nacionālā etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rudens pasākuma noformēšanai. 

Nekas nepaliek pāri

Viens no Elīnas mīļākajiem pircēju stāstiem ir par kādu zēnu no Ādažiem. Viņa tēvs vairākus gadus braucis uz «Rāpšām», lai iegādātos ķirbjus dēlam. Zēns tos mājās izgrebis un pēc tam pārdevis vietējā tirdziņā.  Elīnai šis stāsts palicis atmiņā, jo parāda, cik dažādi cilvēki izmanto viņu izaudzēto. Vienam ķirbis ir vakariņas, citam – svētku rotājums, bet vēl kādam tas kļūst par pirmo iespēju nopelnīt pašam. 

Lai gan šogad ķirbju pārpalikumu tikpat kā nav, arī mazāk veiksmīgā ražas gadā «Rāpšās» izaudzētais neietu zudumā. Ķirbji, kas nav piemēroti pārdošanai, kopā ar nestandarta burkāniem, pāraugušām bietēm un citiem dārzeņiem tiek izmantoti aitu barošanai. Saimnieki atzīst, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņiem patīk apvienot dārzeņu audzēšanu ar lopkopību. Laukā izaudzētais, kas nenonāk pie pircējiem, joprojām ir noderīgs. 

Savukārt pircējiem, kuri ķirbjus vēlas uzglabāt ilgāk, Elīna iesaka izvēlēties nebojātus augļus – bez plaisām, sasitumiem un citiem defektiem. Piemērotos apstākļos daļa šķirņu var glabāties vairākus mēnešus, dažas pat līdz pavasarim. Pašās «Rāpšās» par ķirbju uzglabāšanu šoruden īpaši nav jādomā – lai gan pēdējie vēl redzami saimniecībā, lielākā daļa ražas jau atradusi savus pircējus. Elīna un Oskars tikmēr pamazām kaļ nākamā gada plānus – izmēģināt jaunas šķirnes un paplašināt ķirbju lauku, lai krāsainās rudens ražas pietiktu visiem gribētājiem. Un, lai gan lielākā daļa «Rāpšu» ķirbju šogad iegādāti dekorēšanai, Elīnai ir vēl kāds novēlējums: «Gan sev, gan citiem novēlam biežāk uzturā lietot šo vērtīgo ogu.»