Sanāksmē bija plānota arī tikšanās ar Ogres novada Ielu un ceļu uzturēšanas nodaļas vadītāju Pēteri Bužeru, taču viņš informāciju par šā gada plānotajiem darbiem atsūtīja rakstiski. Ikšķilē šogad paredzēta Mūrkroga ielas posma pārbūve no Līvciema ielas līdz Lejas ielai. Aprīlī plānots iepirkums, bet maijā – būvdarbu sākšana. Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma aprīlī paredzēts atsākt apgaismojuma izbūvi Elkšņu un Mauriņu ielā, darbus plānojot pabeigt līdz 30. aprīlim. Šogad iecerēta arī asfaltbetona seguma atjaunošana atsevišķos Līvciema ielas un Vecās Daugavpils šosejas posmos – kopumā 600 m2 apjomā un 120 m garumā. Arī šeit iepirkumu plānots rīkot aprīlī, bet darbus sākt maijā. Atkarībā no laikapstākļiem aprīlī Ikšķilē un Tīnūžos paredzēti bedrīšu remontdarbi ar karsto asfaltbetonu. Savukārt Peldu ielas gājēju celiņa pārbūvei posmā no Lejas ielas līdz Ganu ielai līdz maijam plānota būvprojekta sadalīšana būvniecības kārtās un atkārtota saskaņošana ar inženierkomunikāciju turētājiem. Pēc tam varēs rīkot iepirkumu un virzīties uz būvdarbiem. Iedzīvotāju padome gan uzsvēra, ka būtu vēlējusies šos plānus pārrunāt klātienē, jo tieši par ceļiem un ielām, tīrīšanu un prioritātēm iedzīvotājiem ir daudz jautājumu.

Starp uzturēšanu un iespējām

Aigars Briedis atgādināja, ka «Ikšķiles mājas» pamatuzdevums ir pilsētas uzturēšana, nevis jaunu objektu izbūve, un lielākas iniciatīvas iespējamas tikai ar papildu finansējumu. Viņš informēja, ka uzņēmums pārvalda katlumājas Birzes un Rīgas ielā, kur šogad plānots nomainīt apkures katlus, savukārt Dainu ielas katlumāju apsaimnieko «MS Siltums», izmantojot galvenokārt šķeldu. Rezerves risinājums ir gāze, bet visām katlumājām sagatavota arī iespēja vajadzības gadījumā izmantot biodegvielu.

Viens no pozitīvajiem jaunumiem ir ieguldījumi ūdenssaimniecībā. «Ikšķiles māja» ar Eiropas Savienības fondu atbalstu uzstādījusi 100 kW saules paneļu sistēmu ar baterijām. Pēc Brieža teiktā, pirmie rezultāti ir labi – baterijās uzkrātā elektroenerģija spēj nodrošināt attīrīšanas iekārtu darbību apmēram četrarpus stundas nakts laikā. Ilgtermiņā tas varētu ietekmēt arī ūdenssaimniecības izmaksas.

Plaša diskusija izvērsās par kanalizāciju – attīrīšanas iekārtas jau strādā uz kapacitātes robežas, un problēmu saasina lietusūdeņu ieplūde sistēmā. Šo situāciju ātri novērst nav iespējams. Tika apspriesta arī decentralizētā kanalizācija – lai gan īpašniekiem jāuzrāda notekūdeņu izvešanas pierādījumi, praksē to kontrolēt ir sarežģīti, turklāt koncentrētie notekūdeņi rada papildu slodzi iekārtām.

Iedzīvotāji interesējās par kanalizācijas projekta otrās kārtas rezultātiem un nepieciešamo pieslēgumu skaitu. Briedis norādīja, ka, turpinot līdzšinējā tempā, slieksni vajadzētu sasniegt. Viņš uzsvēra, ka jaunajās teritorijās svarīga ir attīstītāju savlaicīga iesaiste, lai varētu plānot pieslēgumus un izvairīties no neizmantotas infrastruktūras izbūves.

«Ikšķiles mājas» vadītājs lēš, ka attīrīšanas iekārtu paplašināšana un aeratoru izbūve varētu izmaksāt ap 2,5 miljoniem eiro, no kuriem 65% segtu Eiropas finansējums. Nākotnē būs jādomā arī par vecā kolektora remontu. Briedis norādīja, ka, piesaistot ES līdzekļus, būtiska ietekme uz tarifiem nav gaidāma. 

Iedzīvotāji interesējās arī par pieslēguma izmaksām centralizētajai kanalizācijai, uz ko tika skaidrots, ka tās atšķiras atkarībā no attāluma, grunts, īpašuma plānojuma un citiem faktoriem. Aigars Briedis aicināja iedzīvotājus individuāli vērsties «Ikšķiles mājā», kur katrai situācijai var meklēt saimnieciski izdevīgāko risinājumu. Vienlaikus izskanēja ideja par motivējošiem mehānismiem, piemēram, nodokļu atlaidēm, lai veicinātu pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem.

Atkritumi un ceļu uzturēšana

Diskusija izvērtās arī par atkritumu apsaimniekošanu. Iedzīvotāji jautāja gan par lapu nodošanu, gan par iespēju nodot zarus šķeldošanai. Briedis norādīja, ka lapas var nodot «Clean R» šķiroto atkritumu savākšanas laukumā «Kaparāmura karjers-ezeri», bet zarus jāved uz šķeldu katlumāju Ogrē, Rietumu ielā 1. Viņš aicināja iedzīvotājus vai Iedzīvotāju padomi sagatavot kopēju iesniegumu pilsētas pārvaldei, lai varētu oficiāli lūgt «Clean R» organizēt lapu savākšanas akciju.

Iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar publisko šķirošanas konteineru pieejamību, savukārt Briedis skaidroja, ka problēmu rada nepareizi sašķiroti atkritumi, kas sadārdzina sistēmu. Tāpēc atsevišķās vietās konteineri tiek slēgti un aprīkoti ar kamerām. Tika atgādināts, ka privātmāju saimnieki var noslēgt individuālus līgumus par šķirošanas konteineriem savā īpašumā, bet daudzdzīvokļu mājās lēmumi jāpieņem pašiem īpašniekiem.

Aigars Briedis norādīja, ka ziemā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par laikus nenotīrītiem ceļiem. Viņš skaidroja, ka šo problēmu nereti rada dažādie ceļu un ietvju tīrītāji – lielā tehnika bieži uzstumj sniegu uz ietvēm, ko pēc tam jānovāc citai tehnikai, un darbus ne vienmēr izdodas precīzi saskaņot. «Ikšķiles mājas» darbinieki darbu sāk ļoti agri, vispirms tīrot ceļus uz staciju un autobusu maršrutus. Turklāt uzņēmums pakāpeniski atjauno tehniku, tostarp iegādāts mazlietots «Volvo» greiders. Ja iedzīvotāji pamana vietas, kur nepieciešama piebēršana, bedrīšu aiztaisīšana vai citi nelieli remontdarbi, viņi aicināti rakstīt Aigaram Briedim uz e-pastu: .

Kur spēlēties, kur izskrieties?

Sanāksmē tika apspriests arī bērnu rotaļu laukumu trūkums – iedzīvotāji norādīja, ka pie kafejnīcas «Uguns» šobrīd ir teju vienīgā rotaļu vieta bērniem. Aigars Briedis skaidroja, ka laukumu izbūve un uzturēšana ir dārga, jo nepieciešami drošības segumi, sertificēts aprīkojums un regulāra kontrole, kas izmaksas var palielināt līdz pat desmitiem vai simtiem tūkstošu eiro. Tāpēc būtiska ir savlaicīga plānošana un finansējuma piesaiste, tostarp variants – piedalīties līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurā iniciatīvām Ikšķilē šogad pieejami 16 000 eiro.

Kāda iedzīvotāja pauda viedokli, ka pašlaik pilsētā nav nevienas oficiālas, norobežotas vietas, kur suni varētu palaist izskrieties bez pavadas. Lai to risinātu, nepieciešams atrast piemērotu pašvaldības zemesgabalu, to iežogot un uzstādīt atkritumu urnu un soliņu. Lai šo jautājumu virzītu, iedzīvotāji tika aicināti apvienoties un sagatavot kolektīvu iesniegumu pagasta pārvaldei, un meklēt kopēju risinājumu. 

Iedzīvotāji aktualizēja arī labierīcību jautājumu pludmales promenādē. Vasarā apmeklētāju ir daudz, bet esošā infrastruktūra nav piemērota – tika minēta nepieciešamība pēc vairākām tualešu kabīnēm, biežāku to izvešanu sezonas laikā un risinājumiem to piemērotai vizuālai noformēšanai. 

Drošība, idejas un kopēja atbildība

Plaša diskusija izvērsās arī par satiksmes drošību uz dambja, ko ikdienā izmanto gājēji, riteņbraucēji, skrejriteņu braucēji un ģimenes ar bērniem. Iedzīvotāji atzina, ka situācija kļūst aizvien saspringtāka. Tika izteikti dažādi priekšlikumi – kustības virzienu iezīmēšana, informatīvās zīmes un ātruma ierobežojumi. Vienlaikus tika uzsvērts, ka dambim jāpaliek drošai un visiem pieejamai promenādei, kurā līdzās var pastāvēt dažādi lietotāji un neizdalīt kāda priekšrocības.

Sanāksmē izskanēja arī ideja par pilsētvides labiekārtošanu – uzņēmuma «Ikšķiles rozes» īpašnieks pauda gatavību ierīkot jaunas rožu dobes, iesaistot bērnus un jauniešus stādīšanā, un interesējās, kā to īstenot. Aigars Briedis norādīja, ka šādas iniciatīvas nepieciešams saskaņot ar pašvaldību un pilsētas kopējo attīstības redzējumu, kā arī jāparedz, kas ilgtermiņā nodrošinās stādījumu kopšanu, jo uzturēšana prasa regulāru darbu un resursus.

Iedzīvotāju padome informēja par vietām, kur iedzīvotāji rosinājuši Ikšķilē uzstādīt veloremontu staciju, un tās ir: pie skolas/pie Centra laukuma, pie stacijas, pie Zilo kalnu Starta laukuma, Peldu ielā pie bijušās domes.

Svarīga tēma bija arī jaunais teritorijas plānojums. Šobrīd tas vēl ir izstrādes stadijā, jūnijā gaidāma nākamā publiskā apspriešana, bet pieņemšana varētu notikt gada nogalē. Iedzīvotāju padome aicināja ikvienu, kam ir priekšlikumi vai iebildumi, iesaistīties tieši tagad, jo pēc plāna apstiprināšanas iespējas ko mainīt būs krietni ierobežotākas.

Iedzīvotāju padomes sēde ilga trīs stundas, un arī ar to nepietika, lai izrunātu visus jautājumus. Tas apliecina, ka Ikšķiles iedzīvotāji ir aktīvi un ieinteresēti – ar idejām un jautājumiem, rūpējas par savas vides uzlabošanu un iesaistās dialogā, lai kopīgi meklētu risinājumus pilsētas attīstībai. Bez savstarpējas sapratnes un skaidra dialoga starp iedzīvotājiem un institūcijām šie jautājumi var pārtapt spriedzē un nesaskaņās. Tieši tāpēc būtiska ir ne tikai aktīva iesaiste, bet arī gatavība ieklausīties, saprast procesus un meklēt kopējus, nevis katram savus risinājumus.