2. aprīļa sanāksmē Ogres novada pašvaldību pārstāvēja deputāts Gints Sīviņš, kurš informēja par ielas apgaismojumu Lauberē, Skolas ielā. Par šo jautājumu diskusijas izvērtušās iepriekšējā sanāksmē. Diennakts tumšajā laikā šī iela slīgst tumsā. Sīviņš skaidroja, ka līdz rudenim ielas apgaismojumu šajā posmā plānots ierīkot. Viņš arī norādīja, ka līdzdalības budžeta projektu konkursa ietvaros ierīkotās šūpoles Lauberes parkā nav tādas, kādas vēlējās lauberieši, jo to izvēle bijusi pakārtota pašvaldības izsludinātajam iepirkuma konkursam. Pašvaldība nodrošināja mulču seguma sakārtošanai zem šūpolēm. Iedzīvotāji interesējās, vai ir pavirzījies jautājums par vecā bērnunama ēkas turpmāko izmantošanu. Sīviņš skaidroja, ka ik pa laikam interese parādās, telpas apskatījis arī kāds aprūpes namu attīstītājs, bet konkrēti piedāvājumi nav bijuši, un telpas tiek uzturētas tādā kārtībā, lai jebkurā brīdī tās varētu nodot nomā. Gints Sīviņš arī informēja, ka Lauberes pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus šobrīd pilda Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns.
Lauberes Iedzīvotāju padomes locekle Kristīne Purviņa aktualizēja daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli – vairākām ēkām redzami bojājumi, piemēram, nolietoti balkoni un sienas, kas var radīt drošības riskus. Viņa vaicāja, vai iespējams saņemt speciālista konsultāciju ēku apsekošanai un ieteikumiem. Gints Sīviņš skaidroja, ka konsultatīva palīdzība no «Ogres Namsaimnieka» ir pieejama, taču atbildība par māju uzturēšanu gulstas uz dzīvokļu īpašniekiem. Viņš uzsvēra, ka mājas nav pašvaldības īpašums kopumā – tai pieder tikai atsevišķi dzīvokļi, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāorganizē apsaimniekošana un jāpieņem kopīgi lēmumi.
Pamesti dzīvokļi, atkritumu kaudzes
Sanāksmē tika aktualizēta arī problēma ar ilgstoši neapdzīvotiem dzīvokļiem, kuru īpašnieki nav sasniedzami vai nerūpējas par savu īpašumu. Iedzīvotāji stāstīja par gadījumiem, kad šādu dzīvokļu dēļ mājās rodas nepatīkama smaka, mitrums un citi sadzīves traucējumi. Gints Sīviņš norādīja, ka vispirms jāiesniedz rakstisks iesniegums pašvaldībā, pēc kā speciālisti var pārbaudīt īpašnieka pienākumu izpildi. Vienlaikus arī citiem dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības vērsties pret bezatbildīgu kopīpašnieku, un ilgstošas bezdarbības gadījumā iespējama arī tiesvedība. Iedzīvotāji pauda viedokli, ka pašvaldībai aktīvāk jāinformē iedzīvotāji par māju kopību veidošanu un pārvaldīšanu. Gints Sīviņš norādīja, ka pašvaldība var nodrošināt konsultācijas un piesaistīt speciālistus normatīvo jautājumu skaidrošanai.
Plašas diskusijas izraisīja atkritumu jautājums, ko aktualizēja nesens ugunsgrēks pie vecā bērnudārza. Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Santa Zobena norādīja, ka tā ir ilgstoša problēma – ciema centrā regulāri veidojas atkritumu kaudzes, kurās nonāk arī lielgabarīta priekšmeti, radot gan vizuālus, gan ugunsdrošības riskus. Viņa uzsvēra, ka ar nesakoptu vidi samierināties nedrīkst. Iedzīvotāji atzina, ka problēmu veicina arī informācijas trūkums par atkritumu nodošanas iespējām, tāpēc izskanēja ierosinājums organizēt izglītojošu tikšanos par šķirošanu.
Sanāksmē tika pārrunāts arī jautājums par pakomāta nepieciešamību Lauberē. Kā norādīja Kristīne Purviņa, šis jautājums daudziem ir aktuāls, ir notikusi saziņa ar paku piegādes uzņēmumu «Omniva». Uzņēmuma pārstāvji solījuši apsekot situāciju pagastā. Lai arī šajā gadā pakomāta ierīkošana Lauberē nav paredzēta, iespējams, to varēšot ierīkot nākamajā gadā.
Sanāksmē tika apspriests arī pagasta budžets. Santa Zobena aicināja iedzīvotājus deklarēties Lauberē, uzsverot, ka tas var veicināt lielākas attīstības iespējas. Gints Sīviņš skaidroja, ka budžets galvenokārt veidojas no iepriekšējā gada apjoma, to ietekmē izmaksu pieaugums, bet iedzīvotāju skaits var radīt korekcijas, īpaši infrastruktūras vajadzībām. Sīviņš norādīja, ka šā gada Lauberes budžets ir 876 000 eiro, ietverot pārvaldes, komunālos, remontdarbu un kultūras izdevumus. Santa Zobena norādīja, ka Lauberē nav kultūrvēsturisku pieminekļu vai citu tūrisma objektu, bet būtiska loma ir bibliotēkai, kultūras namam un uzņēmējdarbībai, kas var piesaistīt vairāk tūristu vai citu ciemiņu ar savām aktivitātēm, tāpēc interesējās, vai un kā būtu iespējams palielināt finanšu līdzekļus šīm iestādēm. Viņa arī piebilda, ka pagājušajā gadā Lauberē organizēts Latvijas mēroga pasākums autosportistiem, pēc kura saņemtas daudz pozitīvu atsauksmju. Sīviņš norādīja, ka, pieaugot aktivitātēm, iespējams pārskatīt arī budžeta apjomu.
Kopīga atbildība
Sanāksmē pārrunāja līdzdalības budžeta projektu par šūpoļu uzstādīšanu. Sākotnējā iecere paredzēja pagasta centrā izveidot lielas šūpoles, kas būtu piemērotas arī pieaugušajiem, taču iepirkuma un tehniskā procesa rezultātā gala risinājums atšķiras no plānotā. Santa Zobena atzina, ka tas radījis vilšanos, tomēr aicināja nenoniecināt līdzdalības budžeta ideju un iedzīvotāju ieguldīto darbu, uzsverot šo kā vērtīgu pieredzi nākotnei. Vienlaikus tika pārrunāta arī nākamā iniciatīva – ciema vizuālās identitātes zīmes izveide. Plānots, ka, iebraucot Lauberē no Suntažu puses, varētu uzstādīt dekoratīvus metāla burtus ar uzrakstu «Laubere».
Santa Zobena sanāksmē izteica īpašu pateicību sētniecei Dainai Pavardei par rūpēm par ciema centrālo daļu, uzsverot, ka sakopta vide ir pamanāma un novērtēta – klātesošie to apliecināja ar aplausiem. Vienlaikus tika aktualizēta problēma ar nesakoptiem privātīpašumiem, norādot uz izteikto kontrastu starp sakoptām un novārtā atstātām teritorijām. Kā risinājumu Santa aicināja vispirms mēģināt sazināties ar īpašniekiem, bet nepieciešamības gadījumā vērsties pašvaldībā ar iesniegumu. Lai mazinātu nesakopto vietu skaitu, iedzīvotāji vienojās rīkot pavasara talku 25. aprīlī, paredzot darbus pie bērnunama teritorijas, autobusu pieturas un citviet. Pēc talkas iecerēts arī kopīgs pasākums ar zupas vārīšanu.
Izskanēja vēl kāda iniciatīva, kas guva lauberiešu atsaucību. Iedzīvotāju padomes loceklis Aigars Motovilovs ierosināja rudenī organizēt lielākā ķirbja konkursu, dodot iespēju dalībniekiem audzēt savus ķirbjus un pēc tam tos atrādīt, svērt un salīdzināt kopīgā pasākumā.
Pārmaiņas Lauberē
Lauberes Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Santa Zobena pauž gandarījumu par sadarbību ar iedzīvotājiem un pārvaldi. Sapulču apmeklētība pieaug – no apmēram 30 sākumā līdz gandrīz 40 dalībniekiem šobrīd, kas, viņasprāt, apliecina uzticību padomes darbam. Viņa uzsver, ka pārmaiņas iespējamas tikai ar pašu iedzīvotāju iesaisti, un atgādina – padome strādā brīvprātīgi, ir tādi paši iedzīvotāji kā pārējie, vienīgi ar nedaudz tiešāku saikni ar pašvaldību, kalpojot kā starpnieki un iniciatori, nevis lēmumu pieņēmēji.
Lai uzlabotu informācijas apriti, pēc pirmās sapulces izveidota WhatsApp grupa, kur katru daudzdzīvokļu māju pārstāv viens cilvēks, nodrošinot ātru informācijas apriti. Iedzīvotāji jautājumus, ierosinājumus var iesniegt gan elektroniski e-pastā , gan klātienē – bibliotēkā, kultūras namā vai pārvaldē. Tas ļauj iedzīvotājiem izvēlēties ērtāko saziņas veidu un justies saklausītiem. Lai paātrinātu komunikācijas apriti, padome plāno arī regulāras tikšanās mazākā lokā ar iestāžu vadītājiem, operatīvi pārrunājot aktuālos jautājumus, negaidot iedzīvotāju sanāksmi.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem bijusi iedzīvotāju izpratne par kopīpašumu – sākotnēji daudzi atbildību saskatīja tikai savā dzīvoklī, taču pakāpeniski nostiprinās izpratne, ka māja ir kopīga atbildība. Santa Zobena izceļ arī drošības jautājumus, īpaši nepietiekamo apgaismojumu pagasta centrā, kur atsevišķos posmos valda tumsa. Šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai to uzlabotu. Vienlaikus viņa norāda uz pozitīvu attieksmes maiņu – iedzīvotāji arvien vairāk apzinās, ka daļu problēmu var risināt pašu spēkiem. Padomes lielākā vērtība, viņasprāt, ir iespēja cilvēkiem tikt sadzirdētiem. «Ilgstoši uzkrātās problēmas un neapmierinātība beidzot tiek izrunāta, un tas jau pats par sevi ir nozīmīgs solis. No šīs sarunas un iesaistes arī sākas reālas pārmaiņas pagasta dzīvē,» ir pārliecināta Santa Zobena.
