Kaspars izrāda svinību zāli un numuriņus, no otrā stāva terases rāda uz ceremoniju vietu Mazās Juglas krastā, aizved līdz lazdu ielokā paslēptajam kublam un pāri laipiņai – pie lielā, sirmā ozola. Tas aug pussalai līdzīgā zemes ielokā, ko apskalo Lēģera strauts, turpat ietekot Mazajā Juglā. Vienas konkrētas atbildes, kur slēpjas «Liepu Laipu» pievilcība, arī Kasparam nav. Tāpēc nesteidzamies to meklēt – izstaigājam vietu un šķetinām tās stāstu. Pamazām kļūst skaidrs, ka atbilde nav meklējama vienā īpašā lietā, bet gan to kopumā.
«Liepu Laipu» vēsture nesākas ar Kasparu. Īpašumu pirms 23 gadiem iegādājās viņa tēvs Andris. Toreiz te bijuši īsti «džungļi», bet gadu gaitā teritorija kopta, labiekārtota un apbūvēta, lielu daļu darbu ģimenei paveicot pašai. Pandēmijas laikā Kaspars piedāvāja tēvam pārņemt saimniekošanu un viesu namu pacelt jaunā līmenī. Jau sākumā viņam bijusi skaidra vīzija par gala rezultātu – savienot veco ar jauno, stiklotajai zālei piešķirt plašuma sajūtu un arī svinību laikā ļaut nezaudēt saikni ar apkārtējo ainavu. Mainījās arī vietas nosaukums – to priekšā pateikusi pati vieta: liepas, Mazā Jugla un laipa pār strautu.
«Es esmu saimnieks,» par savu lomu «Liepu Laipās» saka Kaspars Silkāns. Viesu namu viņš pārņēmis no tēva un pēdējos piecos gados veidojis pēc savas vīzijas. Kasparam svarīga ir ne tikai vietas attīstība, bet arī sajūta, ar kādu cilvēki no šejienes aizbrauc: «Radīt prieku – tas arī pašam rada prieku»
Katram pārim savs stāsts
Kāzas «Liepu Laipās» svinēja jau iepriekš, taču sākotnēji Kaspars nebija domājis, ka turpat varētu notikt arī laulību ceremonijas. Vietā, kur šodien tiek uzstādīta laulību arka, rindās sakārtoti viesu krēsli un līgava pa kāpnēm dodas pie sava topošā vīra, savulaik atradās dīķītis. To aizbēra, un upes krastā izveidojās plaša, zaļa pļaviņa. Kaspars vairs neatceras, vai kāds no pāriem pirmais ieminējies par iespēju laulāties tieši tur vai arī doma radusies pašiem, taču vieta šķitusi kā radīta ceremonijām. «Tas viss kaut kā organiski radās,» viņš saka. Šodien kāzas veido ap 80 procentiem no visiem «Liepu Laipās» rīkotajiem pasākumiem – gada laikā te tiek nosvinētas 40–50 kāzas. Pēc saimnieka aplēsēm, aptuveni 60 procentos gadījumu turpat notiek arī laulību ceremonija. Pēdējo piecu gadu laikā «Liepu Laipās» nosvinēts jau ap 200 kāzu.
Ceremonijas te notiek dažādi – vienus pārus laulā mācītājs, citus Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, bet vēl citi juridiskās formalitātes nokārto iepriekš un «Liepu Laipās» rīko simbolisku ceremoniju viesu klātbūtnē. Visbiežāk tai izvēlas vietu zem vītola vai aiz strautiņa pie lielā ozola. Viena no «Liepu Laipu» piedāvājuma priekšrocībām ir trīs dienu kāzu koncepts, kas vasarā ir pamata formāts. Pāris ierodas jau iepriekšējā dienā, iekārtojas un var bez steigas sagatavoties svinībām. Kāzu rītā līgava tepat pucējas un fotografējas, bet nākamais rīts paliek brokastīm un nesteidzīgai kopā būšanai. Kaspars novērojis, ka pat tie pāri, kuri sākumā šaubās, vai trīs dienas nepieciešamas, beigās novērtē iespēju visu piedzīvot bez steigas.
Arī pati kāzu plānošana notiek dažādi – reiz kādam pārim vietu vajadzējis jau pēc divām nedēļām, savukārt citi rezervē vairākus gadus uz priekšu. «Liepu Laipās» jau ir vairākas rezervācijas 2028. gada augustam, strauji aizpildās arī 2027. gada vasara. Visbiežāk «Liepu Laipās» savas laulības svinot 25–35 gadus veci pāri. Jaunlaulātie brauc no dažādām Latvijas malām, un aptuveni 15–20 procentos kāzu kādam no pāra ir saikne ar ārvalstīm – tie ir gan tur dzīvojoši latvieši, gan pāri, kuros viens ir citas valsts pārstāvis. Kādās latvietes un itāļa kāzās pat vīns ar automašīnu speciāli atvests no Itālijas.
Laulību ceremonijai pāri mēdz izvēlēties arī lielā ozola pakāji, līdz kurai ved laipa pāri Lēģera strautam. Te daudz dekorāciju nemaz neprasās – par iespaidīgāko ceremonijas rotu kļūst pats senais ozols un apkārtējā daba. Pats Kaspars atzīst – ja šodien pašam vēlreiz būtu jāsaka savs «jā», viņš to izvēlētos darīt tieši šeit
Veca ķerra elegantās kāzās
Gadu gaitā saimniekam sakrājies ne viens vien stāsts, ko atcerēties ar smaidu. Kādās īpaši izsmalcināti dekorētās kāzās īsi pirms ceremonijas kāds viņam pajautājis – vai nevarētu aizdot ķerru? Ķerru nomazgājuši, piepildījuši ar ledu, salikuši tajā «Corona» alus pudeles un pirms ceremonijas izstūmuši pie viesiem. Kasparam šāda pieeja patīk. Viņš novērojis, ka vieniem vajag linu, latviskas jostas un tradīcijas, citiem – vienkāršu arku ar dažiem ziediem, vēl citi izdekorē visu līdz pēdējam centimetram. Ir bijušas arī disko kāzas. «Katram ir sava vīzija. Katram jārealizē savas idejas un vēlmes,» viņš saka. «Liepu Laipas» gan nav domātas ikvienam. Kaspars šo vietu redz ģimeniskām, mierīgām un sirsnīgām kāzām. Ja pāris vēlas skaļu «Lasvegasas stila» ballīti ārā, viņš godīgi pasaka – šī nebūs īstā vieta.
No visa trīs dienu kāzu procesa Kasparam emocionālākais šķiet brīdis īsi pirms ceremonijas – līgavainis jau gaida lejā, bet pa kāpnēm pie viņa dodas saposusies līgava, kuru visbiežāk pavada tēvs. Līgavainim nereti acīs ir asaras, bet tēvā Kaspars redz īpašu lepnumu, vedot meitu pretī topošajam vīram. Reizēm līgavu pavada arī vectēvs vai brālis. Tieši šie mirkļi atgādina, ka «Liepu Laipās» notiekošais nav tikai skaisti sarīkots pasākums. «Šeit notiek jaunas ģimenes veidošanās. Jaunajam pārim tā ir viena no svarīgākajām dienām dzīvē,» saka Kaspars. Tāpēc viņam svarīgi, lai viss izdotos, ikviens iesaistītais savu darbu paveiktu labi un jaunlaulātie no «Liepu Laipām» aizbrauktu ar prieku par piedzīvoto.
Kaspars ir redzējis visdažādākos pārus – mierīgus un nesteidzīgus, satrauktus un tādus, kuriem gatavošanās laikā svarīga katra vissīkākā detaļa. Pēc tik daudz redzētām kāzām Kaspars tomēr nesteidzas spriest, kuri pāri dzīvos ilgi un laimīgi. Ja kaut ko varot pamanīt, tad drīzāk gatavošanās laikā – kā abi tiek galā ar stresu un neparedzētām situācijām. Taču arī tas neko neparedzot: «Arī tie, kas ņemas, trako un ārdās, – nav jau teikts, ka viņiem pēc tam ies slikti. Tā vienkārši ir viņu daba,» ir pārliecināts Kaspars. Uz jautājumu, kas viņam pašam ir laulība, Kaspars mirkli padomā un atbild: «Cieņa. Miers. Uzticība.»
Viena no vietām, kur Ogres novadā visbiežāk notiek laulību ceremonijas ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām, ir viesu nams «Liepu Laipas» Tīnūžu pagastā. Šeit savu «jā» pāri saka Mazās Juglas krastā, katrs ceremonijas vietu veidojot atbilstoši savai gaumei un iecerei
Vieta, kur pats teiktu «jā»
Kaspars dalās arī paša laulību stāstā. Ar sievu Ilzi abi pazīstami jau vairāk nekā 25 gadus – savulaik mācījušies vienā skolā Ķegumā, lai gan ne vienā klasē. Tagad ģimene dzīvo Ogrē, audzina divus bērnus un gaida trešo. 2022. gadā Kaspars un Ilze salaulājās Dzimtsarakstu nodaļā Ogrē, klātesot vien tuvākajiem, bet pēc ceremonijas devās uz restorānu. Savukārt nedēļu vēlāk «Liepu Laipās» sarīkota īsta «megaballīte» draugiem. Ja šodien būtu iespēja savu «jā» teikt vēlreiz, vietas izvēlē Kasparam šaubu nebūtu. «Viennozīmīgi šeit,» viņš atbild. Pie lielā ozola un, iespējams, šoreiz – ar mācītāja svētību. Turklāt šī iecere nemaz nav jāatstāj tikai iztēlei – Kaspars pieļauj, ka, atzīmējot kādu no laulības jubilejām, abi ar Ilzi varētu šādu ceremoniju arī piedzīvot.
«Liepu Laipas» Kaspars veido kopā ar sievu. Ilze pēc profesijas ir ekonomiste un atbild par viesu nama sociālajiem tīkliem un mārketingu. Ikdienā šeit darbojas četru cilvēku komanda. Ārpus kāzu sezonas saimnieki vēlas vairāk attīstīt arī citus pasākumus – jau tagad te notiek uzņēmumu pasākumi, jubilejas, retrīti, jogas un meditācijas nodarbības, arvien populārākas kļūst bērna dzimuma atklāšanas ballītes.
Pastaigas beigās atgriežamies pie jautājuma, ar kuru braucu uz «Liepu Laipām» – kāpēc pāri savai īpašajai dienai izvēlas tieši šo vietu? Kaspars stāsta, ka jaunlaulātie ne reizi vien atzinuši – jau pirmajā apskates reizē šeit jutušies gaidīti un uzklausīti, drīzāk kā draugi, nevis klienti. Viņam svarīgi katru pāri iepazīt un būt līdzās gatavošanās procesā. «Mūsu kalendārā vienā mēnesī ir daudz kāzu, bet katram pārim tas ir īpašs un bieži vien vienīgais šāda veida ieraksts viņu pašu kalendārā,» piebilst Kaspars. Iespējams, tieši attieksmē meklējama vēl viena daļa atbildes. Kaspars sevi nesauc ne par pasākumu organizatoru, ne uzņēmuma vadītāju. «Es esmu saimnieks,» viņš saka un arī e-pastus paraksta tieši tā. Un varbūt ar to arī daudz kas pateikts – šī ir viņa paša veidota un izlolota vieta, kurā svarīgi ir ne tikai tas, kā viss izskatās, bet arī tas, kā cilvēki šeit jūtas.
Stiklotā «Liepu Laipu» svinību zāle ļauj arī svētku laikā saglabāt dabas tuvuma sajūtu. Tajā var uzņemt līdz 80–90 viesu, un katrs pāris telpu pārvērš atbilstoši savai kāzu iecerei – ar savām krāsām, ziediem, dekorācijām un noskaņu
