Smagās slimības cēlonis ir nepareizi pieņemtas dzemdības. Sāpīgi, jo ārstu neizdarība un vienaldzība tik smagi ietekmēja bērna un visas ģimenes ikdienu un dzīvi kopumā. Bērnu cerebrālā trieka ir smags nervu sistēmas attīstības traucējums, kas ietekmē bērna kustības, koordināciju, līdzsvaru, kā arī muskuļu tonusu.
Dārtai tas nozīmē ikdienas cīņu par pašām vienkāršākajām pamatprasmēm – viņa nevar staigāt, runāt un darīt to, kas citiem bērniem ir pašsaprotami. Neskatoties uz to, Dārta ir dzīvespriecīga meitene un visas ģimenes mīlule. To, kā visa ģimene cīnās par viņas veselību, var saukt par varoņdarbu, ko viņi paveic ik dienu. Katrs jaunais Dārtas sasniegums un katrs, pat vismazākais uzlabojums, ir īsti svētki visai ģimenei.
Mamma sauc Dārtu par “saulīti” un atzīst, ka nepazīst cilvēkus, kuri tā mācētu priecāties. Neskatoties uz sāpēm, Dārta vienmēr mostas ar smaidu, it kā būtu ieradusies uz svētkiem.
Šobrīd Dārtai ļoti nepieciešama sarežģīta neiroķirurģiska operācija – dziļā smadzeņu stimulācija (DBS).
Operācija var mazināt muskuļu spazmas un nekontrolētas kustības (distoniju), kas šobrīd ir lielākais ierobežojums Dārtas dzīvē.
Diemžēl Latvijā šādas operācijas netiek veiktas. Taču to iespējams veikt medicīnas centrā Kauņā, Lietuvā. Vecāki jau ir konsultējušies ar neiroķirurgu, dakteri Vaišvilu. Izvērtējot visus Dārtas medicīniskos dokumentus, ārsts secināja, ka šī operācija patiešām var viņai palīdzēt un ļaus darīt to, kas šobrīd distonijas dēļ nav iespējams.
Ārsti gaida Dārtu jau maija beigās. Problēma ir tā, ka operācija ir ļoti dārga – 41 000 eiro. Piecu bērnu ģimenei šādas naudas nav. Šobrīd jau ir savākta puse no nepieciešamās summas, vēl nepieciešams 21 000 eiro. Mēs varam palīdzēt.
Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu) darbojas Dārtas atbalstam līdz 4. maijam. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Dārtai arī īpašu ziedojumu kontu (rekvizīti raksta beigās). No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturētas nekādas komisijas maksas.
Īstas ģimenes vērtības
Strazdiņu ģimenē aug pieci bērni. Gunta ir vienkārši ideāla mamma.Viņa pati nāk no daudzbērnu ģimenes – viņai ir 6 brāļi un māsas.Ģimene viņai ir vissvarīgākais dzīvē.
Gunta atzīst, ka jau kopš bērnības sapņojusi par kuplu ģimeni. Pirmo meitiņu viņa dzemdēja 24 gadu vecumā. Pēc diviem gadiem pasaulē nāca dēls. Dārta bija trešais bērns. Nepareizi pieņemto dzemdību dēļ ilgi gaidītajam bērniņam ir smaga invaliditāte.
No slimnīcas Gunta izrakstījās ar nemierīgu sirdi, viņa juta, ka ar mazulīti kaut kas nav kārtībā. Ar pirmajiem bērniņiem viss bija savādāk. Taču ārsti Guntu mierināja: “Nesatraucieties, nevajag celt paniku…” Kad Dārtai bija 3 mēneši, Gunta aizveda viņu pie neirologa. Taču ārsts nekādas īpašas problēmas bērnam nesaskatīja. Gunta uzstāja uz to, lai Dārtai tiktu veikta papildu izmeklēšana.
Pusgada vecumā Gunta ar Dārtu beidzot tika Gaiļezera bērnu slimnīcā, kur piedzīvoja īstu šoku. Ārsts atklāja viņai, ka meitene nekad nevarēs redzēt, dzirdēt, runāt, turēt galvu, sēdēt, staigāt… Mediķi neslēpa, ka Guntai vajadzētu apsvērt domu par to, lai iekārtotu Dārtu speciālā aprūpes iestādē. “Es braucu pēc palīdzības, bet saņēmu triecienu. Mana pasaule sašķīda sīkos gabaliņos,” atceras Gunta.
Gunta ilgi nevarēja attapties no piedzīvotā šoka, taču pēc tam nolēma nedomāt par slikto un ticēt labajam. Un sāka cīņu par meitu – fizioterapija, osteopāts, kāju operācija… Dārta ir izgājusi rehabilitācijas kursus Slovākijā un Polijā, kā arī saņēmusi cilmes šūnu terapiju. Tas viss kopā ar pastāvīgām ikdienas nodarbībām dod rezultātus. Meitene arvien labāk spēj noturēt uzmanību un komunicēt. Dārta jau māk pati sēdēt (ar nelielu palīdzību), viņai patīk spēlēties ar māsām, ķert bumbu, klausīties pasakas un ar interesi iepazīt pasauli.
Tā, soli pa solim, viņi virzās uz priekšu. Un Dārta pamazām kļūst stiprāka gan fiziski, gan emocionāli. Apstāties nedrīkst.
Nedrīkst nolaist rokas
Protams, ir brīži, kad Guntai ir ļoti smagi – katrs bērniņš ir jāpabaro, jāapģērbj, jāaizved uz skolu vai bērnudārzu, jāpalīdz ar mājasdarbiem un jāsamīļo. Un reizēm Guntas sirds lūst no sāpēm, jo visa atbildības un rūpju nasta par bērnu-invalīdu gulstas uz viņas pleciem.
“Citkārt vakarā, kad visi nolikti gulēt, es apsēžos viena virtuvē, paraudu, kamēr neviens neredz, pēc tam saņemu sevi rokās un no rīta atkal smaidu,” stāsta Gunta.
Tā vietā, lai saņemtu padomus un atbalstošus vārdus, viņai ļoti bieži ir nācies dzirdēt: “Ko jūs vispār gribat?Jums ir bērns ar invaliditāti.Labāk nekļūs.” Tas ir ļoti rūgti un sāpīgi.“Ja es būtu viņus klausījusi, Dārta joprojām būtu guloša.Nedrīkst nolaist rokas. Jādara ir pilnīgi viss iespējamais. Un tad būs arī rezultāts,” uzskata Gunta.
Gunta spēja rast sevī spēkus neieslīgt depresijā, nevainot likteni un nepadoties. Divus gadus pēc Dārtas piedzimšanas viņa laida pasaulē vēl vienu meitu. Pēc tam ģimenē ienāca arī piektā meitiņa.Visi bērni, izņemot Dārtu, ir pilnīgi veseli.
Vecākajai meitai Annijai ir 18 gadi, viņa mācās Rīgas 3. ģimnāzijas 12. klasē un plāno saistīt savu dzīvi ar medicīnu. Lielā mērā māsas izvēli ir ietekmējusi tieši Dārta.
Brālim Raivo ir 16 gadi, viņš studē IT. Dārtai viņš ir īpašs cilvēks – viņa mīl būt kopā ar viņu, gulēt viņam klēpī un, redzot brāli, vienmēr smaida. Annija un Raivo jau daudzus gadus nodarbojas ar tautas dejām jauniešu deju kolektīvā Ērgļos. Turklāt Annija dejo arī Rīgā, kolektīvā «Līgo».
Lotei ir 7 gadi, šogad viņa uzsāka mācības 1. klasē, dejo tautas dejas bērnu kolektīvā “Aizkrauklēni” un nodarbojas ar vieglatlētiku sporta skolā. Jaunākajai Martai ir 5 gadiņi, viņa apmeklē bērnudārzu un mākslas zīmēšanas studiju.
Šajā lielajā ģimenē ir ļoti daudz mīlestības. Gunta un Gatis ir kopā jau 20 gadus. Kādreiz viņa ieraudzīja Gati un iemīlējās viņā no pirmā acu uzmetiena. Kopš tā laika viņi ir nešķirami. “Man ir brīnišķīgs vīrs. Viņš ir mans atbalsts un mana laime. Mēs cenšamies tikt galā ar visām problēmām paši. Bet tagad mums ir vajadzīgs atbalsts, lai palīdzētu mūsu meitiņai,” atzīst Gunta.
Kā palīdzēt
Dārtai ir ļoti nepieciešama sarežģīta neiroķirurģiska operācija – dziļā smadzeņu stimulācija (DBS). Operācija var mazināt muskuļu spazmas un nekontrolējamās kustības, kas šobrīd ir lielākais ierobežojums Dārtas dzīvē.
Operāciju ir apņēmušies veikt Kauņas medicīnas centra speciālisti. Dārtu tur gaida jau maija beigās. Operācijas izmaksas ir 41 000 eiro. Šobrīd jau ir savākta puse no nepieciešamajiem līdzekļiem, vēl nepieciešami 21 000 eiro.
“Tā ir milzīga naudas summa. Taču mēs ticam, ka brīnumi notiek,” raksta Gunta, vēršoties labdarības fonda BeOpen projektā “Zaļā lampa”. “Mēs esam no visas sirds pateicīgi par jebkādu palīdzību – tā ir iespēja atvieglot ne tikai Dārtas dzīvi, bet arī visas mūsu ģimenes ikdienu.”
Projekta “Zaļā lampa” ietveros ir izsludinājta palīdzības akciju Dārtai Strazdiņai. Ziedojumu tālrunis 90006384 (1,42 eiro par zvanu) darbojas līdz 4. maijam. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Dārtai arī īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturētas nekādas komisijas maksas.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta nr. LV26CBBR1123 2155 00410
Bankas SWIFT: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dārtai Strazdiņai
