– 1995. gadā ieguvi titulu “Mis Ogre”. Kādas ir spilgtākās atmiņas no šī pasākuma?

– Es jau par šo biju aizmirsusi. Draugi, uzzinot, ka esmu pieteikusies konkursā “Misis Latvija”, man par to atgādināja. Tas bija skaists laiks, un par to esmu pateicīga konkursa organizatorei Anitai Ausjukai. Es pat ieguvu “Ogres Vēstis” lasītāju un skatītāju simpātiju balvu. Godīgi sakot, toreiz nemaz nedomāju, ka uzvarēšu – mans moto bija: “Kas neriskē, tas nevinnē.” Vienkārši baudīju procesu. Atceros, es pat apsveicu citu meiteni, jo man likās, ka viņa uzvarēs. Kad izsauca manu vārdu, biju patiesi pārsteigta. No Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” balvā tika piešķirta atpūta lauku mājā ar pirti, bet spilgtākais piedzīvojums bija ceļojums uz Parīzes Disnejlendu Francijā – tas palicis atmiņā līdz pat šodienai.

– Ja ir kāds, kurš nezina, kas ir Liene Vītoliņa, kā tu ar sevi iepazīstinātu?

– Es esmu vienkāršs cilvēks. Dzīvoju pateicībā un saskaņā ar savām vērtībām. Esmu divu 16 gadus vecu meitu, Elizabetes un Letīcijas, mamma. Audzinu viņas viena. Strādāju skaistumkopšanas jomā Ikšķilē – esmu manikīra un pedikīra speciāliste.

“Ģimene man ir vislielākā vērtība, ļoti lepojos ar savām meitām,” saka Liene. Elizabetes un Letīcijas 9.klases izlaidums 2025. gadā.

Mani raksturo tādas īpašības kā godīgums, mīļums un empātija. Es ļoti novērtēju uzticību. Es pati esmu piedzīvojusi nodevību, un tas sāp. Tāpēc es nekad negribētu nodot citus. Citos cilvēkos augstu vērtēju tādas īpašības kā sapratne, cieņu vienam pret otru, atbalsts, rūpes, atbildības sajūta.

Liene ar meitām ceļā vērot saulrietu pie jūras. 2025. gada vasarā.

– Kas tu esi pēc profesijas?

– Pēc izglītības esmu psiholoģe. Sākumā gan iestājos Rīgas Valsts tehnikumā, jo mamma, būdama grāmatvede, vēlējās, lai mācos grāmatvedību. Taču ātri sapratu, ka tas nav mans – esmu pārāk aktīva šādai profesijai. Tāpēc izvēlējos studēt psiholoģiju, kas man šķita daudz tuvāka. Par praktizējošu psihologu gan nekļuvu. Esmu ļoti empātiska un jūtīga – ja cilvēks stāsta par savām sāpēm, es to ļoti pārdzīvoju. Sapratu, ka šis darbs man būtu pārāk smags. Pēc studijām izgāju sporta trenera kursus un vairākus gadus strādāju sporta klubā. Kad piedzima meitas, sapratu, ka vēlos mierīgāku un elastīgāku darbu. Apguvu masāžu – sākumā vairāk bērnu dēļ, jo viņas piedzima priekšlaicīgi. Vēlāk izgāju arī manikīra un pedikīra kursus. Tā pamazām nonācu skaistumkopšanas jomā, kur strādāju arī šobrīd.

– Kas pamudināja pieteikties “Misis Latvija” konkursam?

– Tas bija ļoti spontāni. Pēc darba iegāju Instagram, ieraudzīju aicinājumu pieteikties, un tas man ļoti rezonēja. Nodomāju – ja manī ir šī sajūta, tad jāpiesakās. Dalību konkursā uztveru kā dzīves pagrieziena punktu, kā startu jaunam dzīves ciklam. Noteikti esmu tikai ieguvēja – konkursa laikā esmu iepazinusi dažādas sievietes un atrodos tādā vidē, kas iedvesmo un māca ģenerēt aizvien jaunas idejas.

– Konkursā ir arī sabiedriskās aktivitātes?

– Jā, dalība konkursā nav tikai iziešana uz skatuves. Pēc pieteikšanās mēs iepazināmies cita ar citu, tika izveidota kopīga grupa, kurā saņemam dažādus uzdevumus un informāciju par pasākumiem, kuros jāiesaistās. Viena no sirdij tuvākajām iniciatīvām ir sadarbība ar organizāciju “Dzīvnieku SOS”, kas palīdz ielas kaķiem. Katrai no mums bija jāizdomā, kā varam šo organizāciju atbalstīt un iesaistīties. Man tas ir īpaši tuvu, jo arī man pašai mājās ir kaķis no ielas.

Ir arī citi projekti – piemēram, piedalījāmies ekskluzīvu somu reklāmas kampaņā, kur katrai bija jāizveido savs koncepts un īss video materiāls. Notiek koptreniņi, fotosesijas un dažādi saliedēšanās pasākumi – pidžamu ballīte, SPA apmeklējums, Ziemassvētku un Valentīndienas fotosesijas, un drīzumā paredzēta arī 8. marta fotosesija. Bija arī sveču liešanas meistarklase, bet 6. martā plānota “pre-party” ballīte. Man tas viss ir arī mācību process – es neesmu fotomodele, tāpēc mācos pozēt, uzvesties kameras priekšā, veidot saturu. Tas ir izaicinoši, bet ļoti aizraujoši.

Noslēguma pasākums notiks 17. martā VEF Kultūras pilī. Priecāšos tur just savu atbalstītāju klātbūtni.

Liene ar kori “Ogre” koru sadziedāšanās svētkos Mežaparkā 2024. gada jūnijā.

– Kā ogrēnieši un citi līdzjutēji var tevi atbalstīt vēl pirms konkursa?

– Šobrīd iespējams balsot par savu konkursa favorīti, kura iegūs skatītāju simpātiju balvu. Balsošana par skatītāju simpātiju notiek konkursa oficiālajā Facebook profilā Mrs.Latvija. Atrodot Lienes Vītoliņas vārdu un nospiežot “patīk” vai daloties ar ierakstu, es iegūstu attiecīgi vienu vai četrus punktus. Katrs cilvēks to var izdarīt vienu reizi. Ja dalās no draugu profiliem – balsis neieskaitās. Tāda pati kārtība un nosacījumi ir arī par dalībnieču iesūtīto fotogrāfiju balsošanu, kas notiek Facebook profilā Mrs.Latvija. Kā arī www.topoftheworld.lv/en/vote mājaslapa ir atvērta maksas balsošana: 1€ = 1 balss un 10 punkti, 2€ = 2 balsis un 20 punkti utt. Lai izvairītos no liekām bankas komisijas maksām, ieteicams balsis pievienot vienā maksājumā. Piemēram, ja vēlas nodot 2 balsis, ieteicams izvēlēties 2€. Šis atbalsts man nozīmē ļoti daudz. Katra balss ir uzticības, ticības un kopā būšanas spēks.

– Ko tev nozīmē pārstāvēt Ogri?

– Tas ir liels gods. Es patiesi lepojos, ka esmu augusi un dzīvoju Ogrē – pilsētā ar skaistu dabu, parkiem un ļoti atbalstošiem cilvēkiem. Mums ir spēcīga kopiena, un tas dod lielāku spēku un drosmi pārstāvēt šo pilsētu. Ogrē ir arī vietas, kas mani iedvesmo. Ja gribas mieru, spēku un atpūtu, dodos uz Dubkalnu karjeru — tur ir vienkārši skaisti, var baudīt mieru un atjaunoties. Ja gribas “draiviņu”, tad eju uz centru, uz Brīvības ielu, eju pa promenādi vai nu uz Ogres upi, vai Daugavu. Mani ļoti iedvesmo daba.

Dzīvība ir kustībā – Liene izbraucienā pa Ogri.

– Ko, tavuprāt, nozīmē sievišķība mūsdienās?

– Sievišķībai ir daudz šķautņu. Ārējais tēls ir tas, ko pamana vispirms, bet man svarīgāks ir iekšējais spēks, pašcieņa, robežu apzināšanās. Sieviete, kura spēj mīlēt, pieņemt sevi un dzīvot harmonijā ar sevi, izstaro īpašu šarmu, iekšējo mieru, un tas ir kaut kas tāds, ko nevar izmērīt, bet to var sajust. Jā, skaistums ir harmonija starp iekšējo un ārējo, pieredze, drosme un maigums vienlaikus.

– Skaistumkonkursi bieži tiek kritizēti par sievietes vērtēšanu pēc ārējā izskata. Kā tu to redzi?

– Savu dalību šajā konkursā neizjūtu kā konkurenci, drīzāk kā sadarbību un pieredzi, kā vērtīgi pavadītu laiku. Drīzāk teiktu, ka sabiedrība mēģina izdarīt spiedienu, jo cilvēki nevairās par otru spriest, vienkārši ieraugot bildi. Ja gribi iedziļināties un iepazīt cilvēku, ieej cilvēka profilā un iepazīsti, un tad spried! Izpratne par skaistumu var būs dažāda. Vienam svarīgi notušēt visas nepilnības, bet man personīgi nav bail no sava vecuma – man ir 47 gadi, un es domāju, ka izskatos labi arī ar savām krunciņām.

– Kā pašai izdodas tikt galā ar kritiku?

– Kritika būs vienmēr, un ar to ir jārēķinās. Neviens cilvēks nevar patikt visai pasaulei. Katrs otru vērtē caur savas audzināšanas, pieredzes un dzīves prizmu. Svarīgākais tomēr ir paša attieksme pret sevi un situāciju. Ja kritiku izsaka cilvēks, kuru es cienu un respektēju, tas, protams, var aizķert un likt aizdomāties. Bet, ja to saka pilnīgi svešs cilvēks, kurš mani nepazīst, es to neuztveru personīgi. Tas ir viņa viedoklis, un viņam ir tiesības tā domāt. Man tas neko neatņem, jo es zinu, kāda esmu, novērtēju sevi un dzīvoju saskaņā ar savām vērtībām.

– Kā tev izdodas sevi uzturēt formā? Vai ir kādi īpaši skaistumkopšanas paradumi?

– Kā jau minēju, man ir īpašs rīta rituāls – dejoju, arī meditēju un nodarbojos ar kundalini jogu. Apmēram divas stundas no rīta veltu sev. Tas palīdz noskaņoties dienai. Ikdienā man daudz nozīmē kustība. Joga man nav nekāds trends, bet dzīvesveids – tā ir mana vingrošana, mans līdzsvars. Meditācijas un elpošanas prakses man nozīmē līdzsvaru starp ķermeni, prātu un dvēseli. Regulāri eju uz masāžu – tas man ir kā restarta brīdis, kad varu atpūsties un veltīt laiku sev. Ļoti patīk arī pirts. Es neesmu stingru diētu piekritēja – ēdu visu, bet, ja izvēlos, cenšos dot priekšroku veselīgākiem produktiem. Man svarīgākais ir justies labi savā ķermenī. Skaistumkopšanā arī pieturos pie dabiskuma. Es neesmu veikusi injekcijas vai kādas citas procedūras. Man šķiet, ka bieži viss sākas ar “tikai bišķiņ”, un tas var aiziet par tālu. Es neesmu pret saprātīgām procedūrām, īpaši, ja sievietes ķermenis pēc grūtniecības ir mainījies, bet pārspīlētas pārvērtības nav mans.

Liene kundalini jogas retrītā Tīnūžu Tautas namā ar draudzeni Gundegu Dimperi 2025. gada augustā.

– Sabiedrībā daudz diskutē par varas un drošības jautājumiem. Kā tu raugies uz skaļām lietām, piemēram, Epšteina gadījumu?

– Es uzskatu, ka pasaule nav absolūti droša. Diemžēl vardarbība pastāv, un bieži vien varai un naudai ir pārāk liela ietekme. Manuprāt, ir jāveicina izglītošanās, jāveido sistēmas caurspīdīgums, noteikti par šo ir jārunā. Jo vairāk cilvēki runās, jo vairāk izdosies uzveikt netaisnību. Likumdošanai būtu jābūt daudz stingrākai. Es uzskatu, ka par smagiem seksuāliem noziegumiem sodiem jābūt ļoti bargiem, jo sabiedrības drošība ir pirmajā vietā. Nedrīkst pieļaut, ka ietekmīgi cilvēki jūtas neaizskarami. Caurspīdīgums, atbildība un stingra tiesiskā sistēma ir būtiski, lai cilvēki justos drošāk.

– Tu esi ļoti aizņemta darbā, tagad arī ar dalību konkursā. Vai tev ir arī kādi hobiji?

– Man ļoti patīk dziedāt, dejot un ceļot. Iepriekš dziedāju korī “Ogre” – tas bija mans bērnības sapnis, kuru piepildīju. Šobrīd, piedaloties konkursā, dziedāšana ir atlikta, jo visam vienkārši nepietiek laika. Bērnībā daudz dejoju, tagad retāk, bet savā rīta rituālā to cenšos atgūt. Ceļošana man vairāk ir spontāna nekā rūpīgi plānota. Ja ir iespēja un budžets – braucam. Nesen ar meitām bijām Stambulā – uzdāvināju viņām ceļojumu 16 gadu jubilejā, jo vēlējos dāvināt piedzīvojumu un atmiņas, nevis mantas. Man patīk iepazīt kultūru, staigāt pa pilsētu, redzēt vēsturiskas vietas, ne tikai sēdēt kafejnīcā.

Ciemojoties pie māsīcas ģimenes Mālpilī. Liene iemēģina māsīcas vīra atjaunoto motociklu ar blakusvāģi.

–Ko darītu, ja tev nevajadzētu pelnīt naudu?

– Vairāk baudītu dzīvi. Noteikti vairāk ceļotu un iepazītu pasauli – cilvēkus, kultūras, atšķirīgo. Sapņu atpūta būtu Maldīvas – saule, okeāns, pilnīgs miers. Gribētu apceļot arī Āziju, piemēram, Ķīnu – mani ļoti interesē atšķirīgās kultūras un pasaules skatījums.

– Ja konkursā iegūsi “Misis Latvija” titulu, kā to nosvinēsi?

– Klusi un sirsnīgi – ģimenes un tuvāko draugu lokā. Bet patiesībā uzvara nav pats svarīgākais. Mana uzvara jau ir notikusi – piesakoties šim izaicinājumam. Esmu pārkāpusi pāri savām barjerām un stereotipiem, iepazinusi burvīgas dāmas. Šis ir attīstības un pašizaugsmes ceļš.

– Ko tu gribētu pateikt ogrēniešiem?

– Cieniet sevi un citus! Atbalstiet un iedvesmojiet viens otru! Kopā mēs varam veidot drošu, empātisku vidi. Īpaši sievietēm es novēlu - ticiet sev un saviem sapņiem, esiet drosmīgas, atbalstiet viena otru un pastāviet par savām vērtībām!