Anta atklāj, ka ar piparkūku cepšanu nodarbojusies kopš bērnības, tikai vēlāk šī nodarbošanās pārtapusi biznesā. “Mana mamma ar piparkūku radīšanu nodarbojas kopš savas dzimšanas, līdz ar to arī es,” smejot saka Anta. Skolas gados un vēlāk, studējot žurnālistiku Vidzemes Augstskolā, viņa brīvajā laikā palīdzēja mammai, kura tolaik darbojās kopā ar savām māsām. Pēc studijām Anta saprata, ka izvēlētā profesija nav viņas īstais aicinājums. Tika izmēģināti dažādi ceļi – šūšanas kursi, vizāžista un manikīra apmācības, taču dzīve atkal un atkal atveda pie piparkūkām. “Laikam jau cilvēkam jādara tas, kas padodas vislabāk un kur vari pats plānot savu laiku,” viņa saka. Tā pirms četriem gadiem kopā ar mammu radīts zīmols “Līčupes saldumi”, kas šodien ir atpazīstams vārds mājražotāju vidū.

“Līčupes saldumu” radītājas – Anta un viņas mamma Māra. Piparkūku cepšanas prasmes un ģimenes receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Upe, kas turpina plūst

Zīmola nosaukums nav izvēlēts nejauši. Tas aizgūts no Līčupes – vietas Mazozolu pagastā, kur dzīvo un strādā abas uzņēmīgās sievietes. “Līčupe ir upe, kas tek tepat blakus. Gluži kā upe, arī mēs metam dažādus lokus – ir labākas un ir grūtākas dienas, bet plūdums nekad nestājas,” saka Anta. Šī doma labi raksturo arī viņu darbu – nepārtrauktu kustību, attīstību un spēju pielāgoties.
Lai gan “Līčupes saldumu” piparkūkas izceļas ar rūpīgi izstrādātiem dekoriem, Anta uzsver, ka pirmajā vietā vienmēr ir garša: “Mēs strādājam pēc senas ģimenes receptes, kas nāk no manas vecāsmammas māsas. Ja piparkūka būs tikai smuka, bet negaršīga, klients vēlreiz to neizvēlēsies.” Protams, arī vizuālajam noformējumam ir liela nozīme. Nereti klienti atzīst, ka skaistos darbiņus ir pat žēl apēst: “Tad mēs vienmēr sakām – patīkamāk taču ir apēst smuku piparkūku, lai prieks gan acīm, gan vēderam.”

Mūsdienās svarīga ir ne tikai cepšana, bet arī prasme sevi parādīt. Anta atzīst, ka bez sociālajiem tīkliem klientus sasniegt būtu daudz grūtāk. Tur tiek stāstīts par jaunumiem, tirdziņiem un jaunākajiem dizainiem.

Viss nepieciešamais latviešu iecienītajai aukstajai zupai. Kā radās ideja? “Kādā siltā pavasara dienā kopā ar mammu strādājām un domājām, ko varētu apēst pusdienās. Ļoti sagribējās auksto zupu. Ieteicos – izcepam arī piparkūkas aukstās zupas formiņās? Sākumā tas bija tikai kā joks, bet domāts – darīts. Šobrīd viens no mūsu populārākajiem produktiem!”

Idejas no bērniem un dzīves

Anta atklāj, ka ir tādi piparkūku dizaini, kas savu popularitāti nezaudē nekad, ideju avots bieži vien ir pavisam negaidīts. “Kādreiz ideja vienkārši iedegas kā spuldzīte virs galvas,” viņa smejot saka. Tā radušās piparkūkas aukstās zupas sastāvdaļu formās vai pat siļķe kažokā. Daudz ideju nāk arī no klientiem, kuri vēlas ko īpašu, savukārt bērnu pasaule palīdz sekot līdzi aktuālajām tendencēm. Šeit nozīmīgs padomdevējs ir Antas piecgadīgais dēls Jānis: “Viņš ļoti iesaistās ideju ģenerēšanā un bieži pasaka priekšā, ko pats kā bērns gribētu redzēt mūsu dizainos.”

Dēls Jānis ir Antas lielākais palīgs un iedvesmotājs. Viņš labprāt dodas līdzi uz tirdziņiem, palīdz komunicēt ar pircējiem un bieži vien iesaka jaunas idejas piparkūku dizainiem.

Runājot par radošajiem izaicinājumiem šajā darbā, Anta atminas kāda IT uzņēmuma pasūtījumu pagājušajos Ziemassvētkos: “Bija jāizveido uzņēmuma logo kā ziemas ainava, kas sastāvēja no sešām atsevišķām piparkūkām, bet kopā veidoja vienotu attēlu. Turklāt bija jāizgatavo aptuveni 30 šādu komplektu. Tas bija ļoti izaicinoši, bet arī ļoti interesanti. Klients bija ļoti apmierināts, un tā ir labākā alga mūsu darbā.” Vienīgais, ko Anta nožēlo, lielās darba steigas dēļ nav izdevies darbu nofotografēt.

“Līčupes saldumos” darbs notiek visa gada garumā. Par sava veida atvaļinājumu tiek uzskatīts janvāris, kad pēc svētku skrējiena var atvilkt elpu. Tomēr, kā atzīst Anta, strādājot sev, pilnībā atslēgties no darba nav iespējams: “Darbā esi 24 stundas diennaktī, kaut vai tikai domās.” Īpaši intensīvs ir Ziemassvētku laiks, kad brīvdienu praktiski nav. Nereti nākas izvēlēties starp ģimenes svinībām un dalību tirdziņos.

Anta uzskata, ka piparkūku noformējums ir ne mazāk svarīgs kā pati saldā našķa garša. Piparkūku dizainus iesaka gan dēls Jānis, gan tie rodas pēkšņi – idejas iedegas gluži kā spuldzītes virs galvas. 

Ģimene – līdzās visos darbos

Lai arī darbs aizņem lielu dzīves daļu, Anta cenšas tajā iesaistīt arī ģimeni. Dodoties pēc izejvielām vai darba darīšanās, līdzi bieži brauc dēls. Šādi darba dienas pārtop arī kopīgos piedzīvojumos – kino apmeklējumos, kafejnīcās vai citās izklaidēs. Arī vasaras tirdziņos mazais palīgs ir biežs viesis. “Jānim patīk tirgoties, un viņš vienmēr atrod sev kādu draugu,” novērojusi mamma.

Runājot par dzīves un darba mācībām, Anta ir lakoniska: “Ja neko nedarīsi, tev nekā nebūs.” Tieši šī pārliecība kļuvusi par viņas moto – tikai uz priekšu, ar jaunām idejām uz jauniem apvāršņiem. Un, ja šodien būtu iespēja satikt sevi laikā, kad “Līčupes saldumi” vēl tikai dzima, padoms būtu pavisam vienkāršs: “Nebaidies ne no kā! Visas problēmas ir atrisināmas, visi darbi ir izdarāmi!”

Antas un Māras drosme, neatlaidība un mīlestība pret savu darbu ir galvenās sastāvdaļas, kas “Līčupes saldumu” piparkūkas padara īpašas. Jo katrā no tām ir ne tikai sena ģimenes recepte, bet arī stāsts par cilvēkiem, kuri dara to, kas viņus patiesi aizrauj.