Iestādes vadību Aigars Garkalns uzņēmās jau pavasarī, kad iekšēju domstarpību dēļ no amata aizgāja iepriekšējā vadība. Tagad mikroklimats uzlabojies, kolektīvs kļuvis saliedētāks, un domniekiem to apliecināja policistu daudzskaitlīgā klātbūtne tajā pašā sēdē, paužot atbalstu jaunajam priekšniekam. Aigars Garkalns uzsver, ka ikvienā darbavietā attiecībām jābūt cilvēcīgām, arī policijā, un šobrīd tā esot. Un cilvēcīgām jābūt arī attiecībām starp policiju un iedzīvotājiem: «Mans mērķis nav visus sodīt par visniecīgāko pārkāpumu. Mēs visi te dzīvojam, strādājam Ogres novadā, un mums ir labi jāsadzīvo!»

Šobrīd 74 darbinieku lielais Pašvaldības policijas kolektīvs rūpējas par iedzīvotāju drošību 24/7 režīmā gan pilsētvidē un laukos, gan pie ūdeņiem un mežos – visā Ogres novada teritorijā. Darbalauks ir visai plašs. Kopumā drošības situāciju novadā Aigars Garkalns raksturo kā apmierinošu. Specifika tā, ka attālumi starp apdzīvotām vietām ir lieli. Pilsētās cilvēku daudz, laukos maz. Ikdienā novada ielās nodrošināt sabiedrisko kārtību dodas četras līdz piecas ekipāžas. Policijas klātbūtne tiek nodrošināta gan pilsētās, gan pagastos. Viena ekipāža brauc uz laukiem, viena paliek Lielvārdē, viena Ikšķilē un divas – Ogrē. Protams, attālākās novada vietās Pašvaldības policiju redz retāk. Taču 24 stundas diennaktī strādā arī operatīvās vadības centrs, kurā attālināta vides novērošana tiek nodrošināta ar daudziem desmitiem videokameru visā novadā. Tās policijai ļauj preventīvi iesaistīties, savlaicīgi novēršot pārkāpumus, un iegūt pierādījumus, kad tādi nepieciešami. Tostarp nodrošināt tos citām drošības institūcijām. Tā, piemēram, nesen Valsts policijai bija nepieciešams videoieraksts no negadījuma pie Kultūras centra. Vieglā automašīna iebrauca kāpnēs, tās sabojājot, bet vadītājs aizmuka. Pašvaldības policija sadarbojas arī ar Valsts robežsardzi. Pagājušajā nedēļā tai bija nepieciešams atbalsts nelegālo migrantu aizturēšanā. Kādā Ogres dzīvoklī bija iemitinājusies vesela grupa ārzemnieku – septiņas personas bez atbilstošām uzturēšanās atļaujām. Pašvaldības policija nodrošināja viņu aizturēšanu. Šis, protams, bija neierasts gadījums. Nelegāļi biežāk uzturas pierobežā, pēc tam dodas uz Rīgu vai prom no Latvijas vēl labākas dzīves meklējumos.

Pie novadā raksturīgākajiem pārkāpumiem, kuru dēļ Pašvaldības policijai nākas iesaistīties, Aigars Garkalns min dzīvnieku labturības neievērošanu. Pārāk daudz ir klaiņojošu suņu, kurus saimnieki slikti pieskata. Nākamā problēma – novadnieki mēdz pārmērīgi lietot alkoholu, tajā skaitā publiskās vietās. Alkoholisms nereti ir cēlonis arī ģimenes skandāliem. Šādiem izsaukumiem ir tendence pieaugt. Daļēji arī pateicoties šīs problēmas – vardarbība ģimenē – aktualizēšanai sabiedrības dienaskārtībā, cilvēki kļūst izglītotāki. Sievietes vairs neklusē par savām ciešanām, un arī līdzcilvēki vairs nav tik vienaldzīgi kā agrāk. Nav taisnība teicienam – ja sit, tad mīl. Nē – ja sit, tad nemīl, un šādos gadījumos ir jāsauc policija. Aigars Garkalns uzsver, ka labāk to izdarīt lieku reizi, nekā sagaidīt smagas sekas. Parasti policiju izsauc sievas vai kaimiņi, dzirdot, ka blakusmiteklī notiek kas nelāgs. Vairumā gadījumu vardarbības katalizators ir dzērums, biežāk piedzēries ir viņš, retāk abi – un tad sākas ķīviņš. Mēdz gadīties, ka policija atbrauc un abi strīdnieki jau salabuši. Citreiz policija nosaka aizliegumu tuvoties, bet varmāka jau nākamajā dienā ir atpakaļ ar puķēm, konfektēm, un cietusī pati viņu ielaiž. Un tad pēc laika policijai atkal nākas braukt uz to pašu adresi, jo vīrs palaidis rokas. Par laimi, mūspusē līdz tādiem smagiem gadījumiem kā Rusiņa lieta Jēkabpilī – sievietes slepkavība – nav nonākts. Taču ģimenes konflikti ir problēma. 

Pērn bijuši vairāki vardarbības gadījumi izglītības iestādēs, kad bērni skolās piekauti vai cietuši no mobinga. Šādās situācijās iesaistās sociālie darbinieki, nepilngadīgo lietu inspektori veic profilaktiskas pārrunas, reidus. Bet problēmas sakne policijas priekšnieka ieskatā lielā mērā meklējama ģimenē. Ja vardarbība ir klātesoša mājās, tad bērns to normalizē. Un mūsdienās bērniem ir arī mazāks respekts pret pieaugušajiem, tostarp pedagogiem. Reizēm vecāki, izsaukti uz skolu, tā vietā, lai palīdzētu koriģēt nepieņemamu bērna uzvedību, savu atvasi stūrgalvīgi aizstāv. Tas apgrūtina preventīvo darbu. Bet mazie recidīvisti turpina taisīt ziepes, aug lielāki, un arī viņu pārkāpumi nopietnāki. Pie skolās un īpaši – tehnikumā regulāri fiksētiem pārkāpumiem pieskaitāma arī smēķēšana. Izplatīta sērga jauniešu vidū ir elektroniskās cigaretes, bet izglītības iestāžu vadība to apkaro, policija palīdz, un esot panākumi.

Par citiem Pašvaldības policijas pienākumiem: vasarās biežāk nākas kontrolēt domes saistošo noteikumu ievērošanu attiecībā uz teritoriju sakoptību – zāles pļaušanu. Tagad – ziemā – sniega tīrīšanu un ietvju savlaicīgu kaisīšanu. Bet visa gada garumā jauna funkcija, ko valsts deleģējusi arī pašvaldībām, ir satiksmes uzraudzība. Taču, kā atzīst Aigars Garkalns, tā nav prioritārā funkcija. Ceļa zīmju neievērošanu vai kādus citus acīm redzamus pārkāpumus policisti, protams, fiksē. Taču ātruma kontrole un satiksmes uzraudzība ar pašvaldības radariem un novērošanas kamerām, kā tas notiek, piemēram, Rīgā vai Jūrmalā, pie mums praktizēta netiek. Tīnūžu šoseja, uz kuras pirmajos gados notika daudzas smagas avārijas, pēc radaru izvietošanas arī nomierinājusies. Un kopumā Ogres novada satiksmē lielu problēmu neesot. Viens melnais punkts gan saglabājas – tas ir Kalna prospekta krustojums ar Daugavpils šoseju – kreisais pagrieziens. Tur pa laikam notiek negadījumi, bet tā jau ir Valsts policijas kompetence. Pašvaldības policija un Valsts policija ikdienā cieši sadarbojas. Taču kopumā kompetences ir nodalītas. Smagās lietas – kriminālie nodarījumi – ir Valsts policijai piekritīgi. Administratīvie pārkāpumi – Pašvaldības policijai, tajā skaitā pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas uzraudzība.

Piemēram, gadu mijā Pašvaldības policija vienam Kremļa kurantu mīļotājam Ogrē par uguņošanas sarīkošanu pēc Maskavas laika ierosināja administratīvā pārkāpuma lietu un piemēroja maksimālo sodu 300 eiro apmērā. Bet kopumā garās brīvdienas un Jaungada svinības novadā aizvadītas negaidīti mierīgi. Novadnieki uzvedušies likumpaklausīgi. 

Gada sākumā pašvaldības iestādēs turpinās budžetu plānošana. Ekonomiskā situācija nav spīdoša nedz valstī, nedz arī novadā. Tālab prognozējams, ka jostas nāksies sajozt arī Pašvaldības policijai. Priekšnieks stāsta, ka budžets būs mazāks, taču taupīšana nenotiks uz drošības rēķina, darbinieku skaitu nav plānots samazināt: «Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mēs būtu ielās! Lai policija brauktu uz tām mājām, pie tām ģimenēm, dotos uz skolām.» Taupīts tikšot uz saimniecisko izdevumu rēķina, bet policijas ekipāžas būs ielās arī turpmāk. Turklāt jaunās mašīnās. Izmantojot Valsts kases aizdevumu, pašvaldība policijas vajadzībām šogad iepērk četrus busiņus. Esošais autoparks ir nobraukts – dažai mašīnai odometrā jau pāri pusmiljonam kilometru. Vēl šogad plānots iegādāties arī individuālās aizsardzības līdzekļus policistiem, tostarp bruņuvestes.

Sarunas noslēgumā Aigars Garkalns laikrakstam ļauj ielūkoties Pašvaldības policijas operatīvās vadības centrā. Tur visas sienas garumā ekrānos ir Ogres novads. Daudzos desmitos videonovērošanas kameru redzams, kā cilvēki steidzas savās gaitās, kā omes ar mazbērniem pastaigājas, sētnieki rosās, mašīnas brauc, karogi plīvo. Novadā rit ikdienas dzīve. «Un mūsu uzdevums ir darīt visu, lai iedzīvotāji justos droši,» rezumē policijas priekšnieks.