Otrdiena, 16.04.2024 06:30
Alfs, Bernadeta, Mintauts
Trešdiena, 13. marts, 2024 12:43

Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējos 10 gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits

VUGD
Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējos 10 gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits
Trešdiena, 13. marts, 2024 12:43

Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējos 10 gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits

VUGD

Nokūstot sniegam, Latvijā sākusies kūlas dedzināšana. Aizvadītajā gadā visā Latvijā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad dzēsti jau 95 kūlas ugunsgrēki. 

Pērn kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.

“Lai gan aizvadītajā pavasarī kūlas ugunsgrēku skaits ievērojami samazinājās, visticamāk, ka tas bija vairāk saistīts ar laikapstākļiem – mitru pavasari un plašiem plūdu skartiem apgabaliem, nevis ar iedzīvotāju uzvedības maiņu. Šī gada pavasaris parādīs, kāds īsti bija samazinājuma iemesls. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka arī 752 ugunsgrēki ir daudz un radīja papildus slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem, kā arī apdraudēja cilvēkus un īpašumus. Jāsaprot, ka tie ir ugunsgrēki, kurus izraisa paši cilvēki un viņu apzināta rīcība. Šo ugunsgrēku varēja nebūt, ja iedzīvotāji apzinātos, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pareizs teritorijas sakopšanas veids. No vecām ēkām, mašīnām un sadzīves mantām neatbrīvojas, tos nodedzinot. Kāpēc šāda rīcība liekas pieņemama attiecībā uz savu zemi?” jautā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.

Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, kur 216 kūlas ugunsgrēkos izdega 57,5 hektāri teritorijas. Latgales reģionā 147 kūlas ugunsgrēkos izdega 144,7 hektāri teritorijas, bet Zemgalē 183 ugunsgrēkos – 86,9 hektāri teritorijas. Mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un to kopējā platība reģistrēts Kurzemē un Vidzemē. Kurzemē 105 ugunsgrēkos izdega 36,5 hektāri, bet Vidzemē 101 ugunsgrēkā 69,1 hektāri teritorijas.

No administratīvajām teritorijām lielākais kūlas ugunsgrēku skaits pērn reģistrēts Rīgā (86), Daugavpilī (59) un Jēkabpilī (47).

Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma!

Ja pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielā platībā, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, palielinās degšanas platības, kā arī liesmas pārmetas uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.

Maldīgs ir iedzīvotāju uzskats par to, ka kūlas liesmas ir iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Sabiedrībā ir izplatīti arī mīti par to, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku un ka tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

Kūlas dzēšana pašu spēkiem tikai tad, ja tas neapdraud dzēsēju

Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Precīzāku kūlas ugunsgrēka vietu varēs noteikt, ja zvanītājs atrodas kūlas ugunsgrēka tuvumā, saglabājot drošu attālumu, un savā tālrunī būs aktivizējis atrašanās vietu un “Atrašanās vietas pakalpojumu ārkārtas situācijās”.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji objektīvi jāizvērtē, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī koku, piemēram, egļu zariem. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām, lai tad, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts. 

Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.

Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci euro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 euro.

Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.

VUGD arī turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana uz tālruņa numuru 112.

VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo  apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.

Kūlas ugunsgrēku sadalījums administratīvajās teritorijās no 2021. līdz 2023. gadam

Administratīvās teritorijas

Kūlas ugunsgrēku skaits

Platība, m2

2021.g.

2022.g.

2023.g.

2021.g.

2022.g.

2023.g.

Pavisam Latvijā

1161

1454

752

10079894,65

10600888,74

3949856

Daugavpils

107

153

59

1779283

949527

436697

Jelgava

19

35

18

55900

125163

54258

Jēkabpils

69

54

47

1514008

375681

265615

Jūrmala

20

10

15

16396

28715

3221

Liepāja

34

29

21

19862

8834,2

75815

 Ogre

1

6

0

300

3550

0

Rēzekne

9

17

2

6807

124990,5

1900

Rīga

73

101

86

278925

258504

136880

Valmiera

17

17

5

5185

4847

1165

Ventspils

9

11

9

2825

2710

29930

Valstspilsētās kopā

358

433

262

3679491

1882521,7

1005481

Aizkraukles novads

36

61

17

120105

222447

41427

Alūksnes novads

17

6

8

76570

34555

97750

Augšdaugavas novads

90

102

26

1325369

2519173

641164,5

Ādažu novads

1

7

9

60

22360

1663

Balvu novads

18

12

14

233100

53490

32078

Bauskas novads

50

50

21

237798

403645

97241,5

Cēsu novads

41

27

12

144617

62705

7429

Dienvidkurzemes novads

12

34

22

50455

172760

123865

Dobeles novads

18

28

26

67475

151950

113365,5

Gulbenes novads

28

20

19

132395

34272

248250

Jelgavas novads

37

38

23

265580

211520

104270

Jēkabpils novads

30

34

10

231770

348965,04

13556

Krāslavas novads

6

7

7

20080

31410

16385

Kuldīgas novads

22

66

23

159330

134048

50943

Ķekavas novads

13

33

15

54595

164487

5760

Limbažu novads

32

38

18

430190

207592

18860

Līvānu novads

14

22

9

68614

61863

27300

Ludzas novads

21

12

12

335664

115370

129657

Madonas novads

15

16

7

73890

53801

251605

Mārupes novads

6

5

7

2612

8155

8520

Ogres novads

43

31

18

166470

156870

50447

Olaines novads

14

15

7

9615

138648

17955

Preiļu novads

10

20

2

52207

155049

90

Rēzeknes novads

45

47

16

1424885

1830323

162651,5

Ropažu novads

14

25

28

123700

234755

256022

Salaspils novads

7

13

17

16850,1

7870

76525

Saldus novads

24

33

9

28141,05

84798

4436

Saulkrastu novads

4

10

3

20025

9765

1553

Siguldas novads

14

20

11

38601

38350

16840

Smiltenes novads

15

24

10

21480

62241

49931

Talsu novads

35

44

13

32200

79953

58230

Tukuma novads

22

54

21

112540

502970

179781

Valkas novads

5

3

7

24125,5

45200

5106

Valmieras novads

15

31

12

82920

263358

8903

Varakļānu novads

1

0

3

500

0

2600

Ventspils novads

28

33

8

215875

93649

22215

Novados kopā

803

1021

490

6400403,65

8718367,04

2944375