Otrdiena, 23.04.2024 15:05
Georgs, Jurģis, Juris
Sestdiena, 4. novembris, 2023 12:13

Aizvien jauni krāpšanas veidi

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Aizvien jauni krāpšanas veidi
OVV
Sestdiena, 4. novembris, 2023 12:13

Aizvien jauni krāpšanas veidi

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

 
Ja jums piezvana kāds svešinieks un uzdodas par Valsts policijas priekšnieku vai kādu no viņa vietniekiem, un pat ja īsziņā atsūta foto ar it kā amatpersonas dienesta apliecības bildi, neticiet! Tie ir kārtējie krāpnieku izdomājumi, kā tikt pie svešas naudas. Diemžēl daudzos gadījumos viņiem tas arī izdodas. Līdzīgā veidā apkrāpti arī vairāki Ogres novada iedzīvotāji. 

«Ogres Vēstis» jau vairākkārt rakstīja, ka nolūkā izkrāpt naudu noziedznieki gan sūta e-pasta vēstules, gan zvana, uzdodoties par dažādām amatpersonām.

Tā, piemēram, šomēnes Valsts policijā saņemts iesniegums no pensijas vecuma sievietes, kurai tādējādi izkrāpti 57 000 eiro. Cietusī iesniegumā norāda, ka sākumā saņēmusi zvanu no sievietes, kura apgalvojusi, ka esot bankas Drošības daļas darbiniece. Zvanītāja stāstīja, ka no sievietes konta kāds ir centies noņemt naudu un ka drīzumā viņai piezvanīs Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Jau pēc brīža sievietei zvanījis cits viltvārdis, kurš uzdevies par Valsts policijas priekšnieku. Viņš apgalvojis, ka drošības apsvērumu dēļ kundzei esot jāizņem visa nauda no bankas kontiem. Noziedznieki komunikācijā iesaistījuši arī sievietes vīru. Vadoties pēc krāpnieka norādījumiem, sieviete un viņas dzīvesbiedrs no saviem kontiem izņēmuši 57 000 eiro un nodevuši skaidro naudu nezināmai personai. Saistībā ar notikušo Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti precīzi notikušā apstākļi.

Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad personām līdzīgā veidā izkrāpta nauda. Policijai ir informācija arī par gadījumiem, kad krāpnieki, nolūkā iegūt iedzīvotāju uzticību, saziņas lietotnē WhatsApp sūtījuši foto ar viltus Valsts policijas priekšnieka dienesta apliecības attēlu, lai tādējādi it kā apliecinātu identitāti. Tostarp krāpnieki sūta arī viltotus paziņojumus e-pastos, draudot ar nepatikšanām, aicinot nekavējoties sazināties un izpildīt tālākos rīkojumus. Likumsargi aicina nevērt vaļā aizdomīgas saites un neievadīt apšaubāmās vietnēs personas un bankas kontu datus! 

Valsts policijas darbinieku novērojumi liecina, ka krāpnieku izmantoto metožu skaits aizvien pieaug. Šobrīd ļoti izplatīti ir arī tā sauktie smikšķerēšanas gadījumi, kad, piemēram, iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus īsziņa it kā no tiesas vai policijas ar pievienotu krāpniecisku saiti. Šī īsziņa var izskatīties kā uzaicinājums uz tiesas sēdi vai paziņojums par policijas lēmumu. Policijā ļoti daudz iesniegumu par apkrāpšanu tiek saņemts arī no iedzīvotājiem, kuri meklē darbu un ar kuriem ir sazinājušies krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma Personāla daļas darbiniekiem, un tādējādi izvilinājuši bankas kontu datus.

Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Pierīgas Austrumu iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Valdis Gržibovskis stāsta, ka, piemēram, 18. oktobrī kādai ogrēnietei piezvanīja nepazīstama persona un paziņoja, ka ir uzlauzts viņas Google konts un ir jāinstalē speciāla programma datu aizsardzībai, ko sieviete arī izdarīja. Tūdaļ pēc tam no viņas konta uz kādas svešas personas kontu tika pārskaitīti 2940 eiro. Sakarā ar notikušo krāpšanu ir uzsākts kriminālprocess, taču, kā norāda V. Gržibovskis, atklāt šādus noziedzīgos nodarījumus ir ļoti grūti un atgūt naudu gandrīz neiespējami, jo lielākoties šos noziegumus izdara starptautiskas noziedzīgas grupas, kas noziegumus plāno un izdara no citu valstu teritorijas, visbiežāk – ārpus ES. Un šī problēma skar visu Eiropu. Šā iemesla dēļ policijas darbinieki atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nedz telefona sarunas laikā, nedz arī rakstiski neatklāt svešām personām savus bankas konta datus un citu sensitīvu informāciju. Policijas darbinieki uzsver, ka nedz likumsargi, nedz citu valsts iestāžu un banku darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu šādu informāciju.

Kā jau iepriekš minēts, tamlīdzīgas krāpšanas visbiežāk tiek organizētas un izdarītas no ārvalstīm. Krāpnieki ļoti bieži ar numuru viltošanas tehnoloģijām atdarina Latvijas numurus, tāpēc ienākošais zvans no Latvijas numura nebūt nenozīmē, ka zvana no Latvijas. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams sarunu neturpināt. Tāpat jāņem vērā, ka pēc nepazīstamas personas pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā AnyDesk un TeamViewer, ar kuru palīdzību krāpnieki visbiežāk attālināti pieslēdzas bankas kontam un veic naudas līdzekļu pārskaitījumus uz noziedzīgas grupas kontrolētiem banku kontiem.

Valsts policijas darbinieki stingri piekodina Latvijas iedzīvotājiem neiesaistīties apšaubāmos darījumos kā naudas mūļiem! Iedzīvotāji vieglas peļņas nolūkā mēdz piekrist caur saviem kontiem izlaist vai pat skaidrā naudā saņemt sev nepiederošus naudas līdzekļus, tādā veidā kļūstot par daļu no noziedzīgās shēmas un riskējot tikt sauktiem pie kriminālatbildības.