Vēstulē uzsvērts, ka samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu (DRG maksājums), daudzviet kritumam sasniedzot 8% līdz 21%. Piemēram, Tukuma slimnīcā viena pacienta DRG maksājumu paredzēts samazināt par 21% - no 1021,10 eiro 2025. gadā līdz 802,70 eiro 2026. gadā. Savukārt Līvānu slimnīcā - par 21%: no 806,60 līdz 635,80 eiro. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā samazinājums plānots par 19% - no 1157,50 līdz 940,70 eiro.

DRG maksājumu Daugavpils Reģionālajā slimnīcā paredzēts samazināt no 1240,80 eiro līdz 1213,40 eiro jeb par 2%, Jelgavas pilsētas slimnīcā tas praktiski nemainās un tiek samazināts no 929,40 eiro līdz 927,10 eiro. Tāpat Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā DRG maksājums samazinās no 970,20 eiro līdz 913,50 eiro jeb par 6%, bet Liepājas Reģionālajā slimnīcā - no 1196,70 eiro līdz 1186,10 eiro jeb par 1%. Savukārt Rēzeknes slimnīcā maksājuma apjoms pieaug no 948,20 eiro līdz 981,60 eiro jeb par 4%. Vidzemes slimnīcā DRG maksājums samazinās no 979,50 eiro līdz 968,00 eiro jeb par 1%.

Līdztekus trešā līmeņa slimnīcās Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā DRG maksājums samazinās no 835,10 eiro līdz 755,00 eiro jeb par 10%, Cēsu klīnikā - no 793,30 eiro līdz 699,40 eiro jeb par 12%, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīcā - no 1050,20 eiro līdz 906,00 eiro jeb par 14%. Jūrmalas slimnīcā šis maksājums samazināts no 875,50 eiro līdz 778,90 eiro jeb par 11%, bet Kuldīgas slimnīcā - no 893,40 eiro līdz 763,00 eiro jeb par 15%. Savukārt Madonas slimnīcā DRG maksājums mainās no 842,70 eiro līdz 707,30 eiro jeb par 16%, bet Ogres rajona slimnīcā - no 982,70 eiro līdz 835,70 eiro jeb par 15%.

Tāpat DRG maksājums Krāslavas slimnīcā samazinās no 861,80 eiro līdz 739,10 eiro jeb par 14%, Alūksnes slimnīcā - no 840,30 līdz 747,10 eiro jeb par 11%, bet Preiļu slimnīcā - no 860,20 eiro līdz 794,80 eiro jeb par 8%, liecina slimnīcu sniegtie dati.

Pirmā līmeņa slimnīcās Aizkraukles slimnīcā DRG maksājumu plānots samazināt no 843,10 eiro līdz 739,10 eiro jeb par 12%. Bauskas slimnīcā šis maksājums pieaug no 793,40 eiro līdz 826,60 eiro jeb par 4%, bet Ludzas Medicīnas centrā - no 738,90 eiro līdz 691,40 eiro jeb par 6%. Limbažu slimnīcā šis maksājums tiek samazināts no 851,60 eiro līdz 747,10 eiro jeb par 12%.

Vēstules autori vērtē, ka tas ir "ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums" Latvijas reģionos dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai, kas būtiski pasliktināšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Savukārt vairākām lielajām Rīgas slimnīcām un atsevišķām iestādēm paredzēts DRG maksājuma pieaugums. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas plānots par 10%, palielinoties no 1584,30 eiro 2025. gadā līdz 1744,00 eiro 2026. gadā, bet Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā - par 3%, pieaugot no 2101,20 līdz 2173,90 eiro.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šis maksājums praktiski nemainās - no 1727,80 eiro 2025. gadā tas samazināts līdz 1725,50 eiro 2026. gadā. Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā DRG maksājums samazināsies no 1653,80 līdz 1445,20 eiro jeb par 13% un Rīgas Dzemdību namā samazinājums plānots no 1007,90 līdz 968,00 eiro jeb par 4%.

Reģionu slimnīcu vadītāji uzsver, ka personāla izmaksas ārstniecības iestādēs veido no 70% līdz 85% no kopējiem izdevumiem, un samazināt finansējumu citās pozīcijās neesot iespējams. Tādēļ, lai iekļautos plānotajos apjomos, slimnīcām var nākties pārtraukt diennakts operāciju bloku nodrošināšanu akūtām vajadzībām un pat līdz pusei samazināt aprūpes personālu diennakts stacionāros, kas apdraudēšot gan plānveida, gan neatliekamo pacientu ārstēšanu.

Samazinot finansējumu reģionu slimnīcām, pastāv risks zaudēt ārstus un medicīnas personālu, jo jau šobrīd lokālās slimnīcas ir spiestas konkurēt gan ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan lielajām Rīgas slimnīcām, pausts vēstulē. To īpaši paasinās tas, ka no šī gada janvāra pieaudzis arī valstī noteiktās minimālās algas apjoms.

Kā norādīts vēstulē, slimnīcas šī gada 5. janvārī saņēmušas NVD stacionārā finansējuma plānu. Minētais plāns tiek balstīts VM rosinātajā "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā", kas pieņemti, pēc vēstules autoru vārdiem, "nekonsultējoties ar slimnīcām, neveicot finanšu ietekmes izvērtēšanu un ignorējot veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības realitāti".

Reģionu slimnīcu vadītāji uzskata, ka lielākā daļa slimnīcu pēdējos gados ir veikušas ievērojamas investīcijas gan pārvaldības sistēmu uzlabošanā, gan medicīnas aprīkojumā un nepārtrauktā personāla kvalifikācijas paaugstināšanā, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un aprūpes kvalitāti, bet "šie fakti šobrīd no ierēdņu puses tiekot klaji ignorēti, jo ir saņemts tiešs uzdevums veikt finansējuma pārdali".

Savukārt piedāvātie finansējuma samazinājuma kompensējošie mehānismi par labu plānveida medicīniskajai palīdzībai pat ne par 10% nespēj segt neatliekamajai medicīnai plānoto finansējuma samazinājumu, pausts vēstulē.

Lauku slimnīcu vadītāji aicina apturēt plānotās izmaiņas un pirms jebkādas reformas veikt sociāli ekonomisko izvērtējumu, piesaucot, ka izmaiņas esot "arī valsts drošības jautājums".

Vēstuli parakstījuši astoņu reģionālo slimnīcu vadītāji - SIA "Alūksnes slimnīca" valdes priekšsēdētāja Anita Žukova, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš, SIA "Kuldīgas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš, Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāja Līga Šerna, SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, SIA "Preiļu slimnīca" valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova, kā arī SIA "Tukuma slimnīca" valdes priekšsēdētāja Domnikija Putniņa. Iepriekš pret šīm izmaiņām iebildusi arī Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība un Zaļo un zemnieku savienība.

VM ir skaidrojusi, ka slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, proti, ja slimnīcai samazina finansējumu dzemdību aprūpei, tad tas tiekot darīts, jo attiecīgajā iestādē dzemdības tiek pieņemtas salīdzinoši reti. Savukārt par labu lielajām universitāšu slimnīcām finansējums tiekot pārvirzīts, jo tajās nonākot faktiski visi pacienti arī no reģioniem, kuriem nepieciešama augstāka līmeņa medicīniskā palīdzība un kuru reģionu iestādes nespēj sniegt.

Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.

Ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, norāda VM. Tādējādi tikšot mazināta ietekme uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem, vienlaikus veicinot nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, tostarp daļu līdzekļu novirzot tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.