"Īpaša diena. Zemessardzes 13.kājnieku bataljonam papildinājums, zvērests dots," viņa dalījusies ar ziņu tērzēšanas platformā "X".
Ar pievienošanos bataljonam viņu apsveicis Saeimas deputāts Jānis Dombrava.
"Sveiciens savējo pulkā!" viņu sveic kāda sieviete, kura, kā noprotams, arī ir Zemessardzē. "Mūsu valsts - mūsu atbildība, mūsu zeme - tik ļoti tās sargāšanas vērta. Un katrā šādā vakarā no jauna ir prieks vērot, kā šo atbildību uzņemas jau atkal jauni biedri," viņa komentējusi B.Bražes ierakstu.
Tāpat viņu apsveicis politiķis Aigars Prūsis un citi.
Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu, vēstīts Latvijas Republikas Zemessardzes interneta vietnē.
Pēc publiski pieejamās informācijas var secināt, ka 1.Rīgas brigādes 13.kājnieku bataljonā dienē aptuveni 110 zemessargi, kā arī profesionālā dienesta karavīri.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2024.gada 19.aprīlī Latvijas Republikas Saeima ārkārtas sēdē par Latvijas Republikas ārlietu ministri apstiprināja karjeras diplomāti, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci Baibu Braži.
B. Braže ārlietu dienestam pievienojās 1993.gadā. Viņai ir plaša pieredze, strādājot ar dažādiem jautājumiem Ārlietu ministrijas struktūrvienībās Rīgā, tostarp starptautisko tiesību, starptautisko organizāciju, cilvēktiesību un humanitāriem, Eiropas Savienības un drošības politikas jautājumiem. Bijusi Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja un Komunikācijas direkcijas vadītāja.
Viņa bijusi Ministru prezidenta Viļa Krištopana padomniece ārpolitikas jautājumos.
Kā vēstniece pārstāvējusi Latvijas intereses Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Nīderlandes Karalistē, bijusi nerezidējošā vēstniece Indonēzijas Republikā, kā arī pārstāvējusi Latviju Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā. Viņa ir strādājusi arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. No 2020.gada līdz 2023.gadam B. Braže bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kas ir augstākais amats NATO struktūrās, kāds līdz šim bijis uzticēts Latvijas pārstāvim.
B. Braže ir ieguvusi maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tāpat B. Braže ir studējusi arī politikas zinātnes Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kā arī Dienvidaustrumāzijas studijas un Taizemes budismu Čulalongkornas Universitātē Bangkokā, Taizemē. Ārlietu ministre pārvalda angļu, krievu un nīderlandiešu valodu, sarunu valodas līmenī apguvusi franču valodu.
Ārlietu ministres biroju vadīs Kaspars Krumholcs. Pieredzējušais diplomāts līdz šim ministrijā vadīja Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu nodaļu un ir ieguvis plašu pieredzi Eiropas Savienības jautājumos, tostarp strādājot Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Savukārt Ārlietu ministra biroja vietniece būs diplomāte Andra Krūmiņa, kura šos pienākumus pildījusi līdz šim. Diplomātiskās karjeras laikā A. Krūmiņa strādājusi Valsts protokolā, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un reģionālās sadarbības nodaļā, kā arī pildījusi dienesta pienākumus Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra un citu ministres biroja darbinieku vārdi tiks nosaukti pēc viņu saistību izbeigšanas ar pašreizējām darba vietām.
