Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns sociālajos tīklos izplatījis motivējošu skaidrojumu ierēdņiem, politiķiem un sabiedrībai kopumā: 

«Baltijas aizsardzības līnija nav tikai mūsu reģiona projekts. Tā ir NATO austrumu flanga aizsardzības mugurkauls, paredzot gan robežjoslas, gan iekšzemes dziļuma aizsardzību līdz pat 30 kilometru attālumā no robežas. Turpināsim šķēršļu izvēršanu austrumu robežas joslā. Taču, lai jau sagādātos šķēršļus izvietotu dziļumā, «Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums» ir jāpieņem steidzamības kārtā.»

Likums Baltijas aizsardzības līnijas izveidei atsavināmajām zemes platībām ļaus noteikt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī vienkāršos šķēršļu izvietošanas un būvniecības procesu. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai un lietošanai pierobežā. Piemēram, saskaņā ar likumprojekta 3. pantu aizsardzības resors varēs sākt kadastrālo uzmērīšanu arī tad, ja īpašnieks nepiekrīt vai nav sasniedzams. Savukārt saskaņā ar 5. pantu uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo infrastruktūras izbūvi neattieksies būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasības.

Ja šāda likuma nav, tad armija faktiski ir iedzīta birokrātiskā stūrī, jo katrs grāvis, katrs bunkurs ir jāprojektē, jāsaskaņo, jāpieņem ekspluatācijā. Katram traucējošam kokam – ciršanas biļete jāizņem, katrai ligzdai jāprasa patraucēšanas atļauja. Tas viss prasa laiku, kura mums nav. Tad vēl jāvienojas ar pierobežas privātīpašniekiem, un tur nav nekādas garantijas, ka viņi visi bez izņēmuma labprāt ar Latvijas armiju sadarbotos. Te var atgādināt, caur kādiem skandāliem un mokām tapis žogs uz zaļās robežas migrantu atturēšanai. Bet tanku un krievu bremzēšanai ir nepieciešami nopietnāki šķēršļi. Tāpēc ir vajadzīgs šis likums.

Robežas militārās stiprināšanas mērķis ir bloķēt, novirzīt un iznīcināt pretinieku jau no pirmā centimetra, un tas notiek saziņā ar sabiedrotajiem. Pēc robežas apmeklējuma Zilupē organizētajā publicitātes pasākumā komandieris Kaspars Pudāns stāstīja: «Mēs jau šobrīd sadarbojamies ar NATO sabiedrotajiem, lai visi šķēršļi, pozīcijas un nocietinājumi būtu saskaņoti ar viņu operacionālajiem plāniem. Tas nav tikai Latvijas projekts – tas ir NATO austrumu flanga aizsardzības mugurkauls, un tas tiek veidots tā, lai mūsu sabiedrotie varētu bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas, ja tāda vajadzība rastos.» 

Robežas stiprināšanas darbos aicināti iesaistīties uzņēmēji – pieteikties atbalsta sniegšanai Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūvē, rakstot uz e-pastu . Šogad austrumu robežas militārajai stiprināšanai atvēlēti 45 miljoni eiro – pamatā sensoru, mīnu, artilērijas un ceļu infrastruktūras sagatavošanai. Paralēli tiek veidotas pastāvīgas resursu novietnes un nocietinājumu punkti.

Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posma izbūve plānota piecu gadu laikā – no 2024. līdz 2028. gadam, ieguldot 303 miljonus eiro.