Pārmērīgs patēriņš un nevērība pret vidi atstāj sekas, kas agrāk vai vēlāk neizbēgami ietekmē pašu darītāju. Tādēļ zinātniece ir pārliecināta, ka problēmu risinājumi nav meklējami tikai tehnoloģijās, bet arī mūsu attieksmes maiņā, liekot uzsvaru uz pieticību, ētiku un spēju dzīvot saskaņā ar dabu. Klimata pārmaiņu kontekstā Daina Daija kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas nosaka notiekošos procesus, izceļ cilvēces attiecības ar apkārtējo vidi. Viņasprāt, mūsdienu sabiedrībā dominē patērētāja domāšana, vēlme dzīvot labāk, ērtāk un izmantot arvien vairāk resursu, ne vienmēr apzinoties savas rīcības sekas. Tieši šī vēlme pēc nepārtrauktas izaugsmes un komforta bieži vien nonāk pretrunā ar dabas iespējām. «Cilvēkiem jābūt pieticīgākiem, mēs nevaram no dabas uzreiz ņemt visu, ko vien vēlamies,» saka Daina Daija. «Nav mūsu spēkos ietekmēt dabas likumus, turklāt daudzus no tiem mēs īstenībā vēl pat neesam atklājuši. Pārāk liels dabas resursu patēriņš rada negatīvas sekas. Mums vienkārši ar zināmu pietāti vajag izmantot to, ko jau esam paņēmuši, lai nenodarītu dabai pāri.»

Bioloģijas doktore norāda, ka cilvēks bieži vien uzskata sevi par dabas kroni, lai gan patiesībā ir tikai tās sastāvdaļa. Dabas procesi ir daudz sarežģītāki, nekā mēs spējam pilnībā izprast, un mēģinājumi tos pakļaut savām vajadzībām rada problēmas ilgtermiņā. Tāpēc ļoti būtiska cilvēku rīcība, domāšana, spēja apzināties savas robežas un pieņemt, ka viss nav pakļauts mūsu kontrolei.

Ētika, pateicība un līdzsvars

Daina Daija īpašu nozīmi piešķir ētikas praktiskas rīcības pamatam ikdienā. Zinātniece uzskata, ka attiecības ar dabu nevar regulēt ar likumiem vai noteikumiem, jo izšķirošu lomu spēlē katra indivīda iekšējais kompass: «Vienkārši ir jāpadomā par savu ētiku, proti, par to, kā mēs izturamies pret dabu un vispār dzīvojam. Nereti iedomājamies, ka esam lieli savā varenībā un tagad darīsim visu, ko vien vēlamies, bet īstenībā tā nav. Mēs nedrīkstam šādi rīkoties, jo tādā veidā nodarām pāri dabai.» 

Ētiskā pieeja ietver arī pateicību kā ideju, kas mūsdienu racionālajā domāšanā bieži paliek otrajā plānā. Cilvēkam būtu jāapzinās apmaiņas princips, ko mums daba dod, un pretī jāsniedz cieņa un saprātīga rīcība. «Ja izdomāju, ka vēlos kaut ko iegūt no dabas, es it kā tai atvainojos un saku, man vajadzēs šo un šo, un paldies Dabas mātei,» teic Daina Daija. «Tā ir sadarbība. Ja es šādi jautāju un lūdzu, tad viņa dod, un mums par to jābūt pateicīgiem, jo šāda attieksme palīdz saglabāt līdzsvaru starp ņemšanu un došanu.»

Cilvēces rīcības sekas izpaužas dažādos veidos

Runājot par konkrētām darbībām, kas ietekmē vidi, Daina Daija izceļ mežu izciršanu un piesārņojumu. Viņas skatījumā problēma nav pašā darbībā, bet tās apjomā un attieksmē. «Nedrīkst izcirst mežus, jo tādā veidā mēs iznīcinām visu apkārtni, veselu ekosistēmu, un arī zeme cieš no šādām darbībām,» norāda bioloģijas doktore. «Ir jāievēro samērība, nedrīkst cirst pārāk daudz, bet vien tik, cik pašam nepieciešams.» 

Zinātniece pievērš uzmanību arī cēloņu un seku saiknei, sakot, ka viss, ko mēs sliktu darām, agrāk vai vēlāk radīs negatīvas sekas mums pašiem. Tas attiecas uz jebkurām mūsu darbībām, tādēļ ir jārēķinās ar apkārtējiem un visu dabu kopumā.

Daudzviet pasaulē lielu postu apkārtējai videi rada atkritumu uzkrāšanās problēma. Ja daba spēj atjaunoties, tas nenozīmē, ka civilizācijas radītais piesārņojums neizraisa sekas. «Dabas procesiem piemīt savas likumsakarības,» teic Daina Daija. «Mēs neizbēgami ražojam kaut kādus atkritumus, un līdz zināmai robežai daba tos spēj pieņemt un pārstrādāt. Ja sāksim ražot atkritumus pārāk daudz, mēs vairs nevarēsim no tiem izvairīties. Grūti pateikt, kā tieši, bet daba neizbēgami reaģēs, un paši būsim spiesti izjust savas rīcības negatīvo iznākumu.» 

Šī doma iezīmē būtisku aspektu, cilvēks nespēj paredzēt, kā tieši viņa rīcība ietekmēs vidi, taču tas nenozīmē, ka sekas nepastāv. Tās var izpausties kā klimata pārmaiņas vai kā dažādas dabas kataklizmas, kuru cēloņi bieži ir daudzslāņaini un necaurredzami.

Paaudžu maiņa un izglītības nozīme

Nav noslēpums, ka attieksmē pret dabu nereti vērojamas atšķirības arī atkarībā no vecuma. Daina Daija uzskata, ka agrāk cilvēkiem bija ciešāka saikne ar vidi un lielāka cieņa pret to, un šīs attieksmes pamati tika veidoti ģimenē un izglītības sistēmā. «Agrāk mums daudz vairāk stāstīja, kā vajag izturēties pret dabu,» saka bioķīmiķe. «Es atceros, ka jaunības gados mēs strādājām dārzā, darījām praktiskas lietas, un mums tas bija svarīgi. Tagad jaunieši bieži rīkojas, balstoties tikai uz savām iegribām. Ētiskie apsvērumi viņiem vairs nav svarīgi.» 

Iemesli tam meklējami mūsdienu laikmeta prioritātēs, jo pašreizējais dzīvesveids būtiski ietekmē cilvēku attiecības ar dabu. Daina Daija domā, ka tehnoloģiju attīstība sniedz daudz labu iespēju, reizē attālina mūs no apkārtējās vides un dabiskajiem procesiem. «Patlaban jauniešiem interesē tikai telefoni un citas modernas ierīces,» norāda zinātniece. «Jaunajai paaudzei liekas, ka jūra ir līdz ceļiem, man ir telefons, es visu varu. Viņi vairs nepievērš uzmanību tam, kas notiek dabā, un nedomā par vienas vai otras rīcības sekām.»

Lai mainītu visu uz labu, viens no risinājumiem ir izglītība un saruna. Tādēļ Daina Daija akcentē audzināšanas un zināšanu nodošanas nozīmi: «Ģimene un skola ir galvenās vietas, kur veidojas bērnu attieksme pret dabu, veselību un dzīvi kopumā. Vecākiem un skolotājiem ir jārunā ar bērniem un jāstāsta, kā dzīvot saskaņā ar dabu. Ja tas netiek darīts, tad vēlāk jaunietis pats to nesapratīs. Tas ir jāmāca jau no mazotnes.» 

Dabas likumi, cilvēka veselība un personīgā atbildība

Liela nozīme ir mūsu ikdienas izvēlēm, īpaši pārtikai un tās kvalitātei. Daina Daija kritiski vērtē modernās pārtikas ražošanas tendences, kurās bieži dominē ķīmiskās piedevas un konservanti, kas ļauj produktiem ilgāk saglabāties, padarot tos mākslīgākus. Tāpēc viņa savām vajadzībām cenšas izvēlēties pēc iespējas dabiskākus produktus. Zinātniece atzīst, ka pastāv zināmi ierobežojumi, piemēram, pieejamības ziņā, tomēr uzskata, ka ikvienam no mums pastāv izvēles brīvība, un tieši šie mazie lēmumi, ko ēdam, pērkam, kā dzīvojam, kopumā veido lielāku ietekmi uz vidi un arī uz paša veselību. 

Bioloģijas doktore norāda arī uz līdzībām starp dabas procesiem un cilvēka organismu, jo uzskata, ka daba un mūsu ķermenis darbojas pēc noteiktām likumsakarībām, kuras nevajadzētu ignorēt. Starp tām ir arī atjaunošanās spēja, un organisms lieliski māk tikt galā arī ar dažādām veselības problēmām. Tāpēc ikvienam jāiemācās ieklausīties sevī, savā ķermenī un, jo īpaši, sirdī, nevis vienmēr meklēt ātrus risinājumus dažādu medikamentu veidā. Zāles jālieto tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams. Tomēr zinātniece atzīst, ja organisms ilgstoši pakļauts neveselīgiem ieradumiem, piemēram, pārmērīgai medikamentu lietošanai, atjaunošanās var būt sarežģītāka un prasa vairāk laika.

Nereti aktuāls kļūst jautājums par piesārņojumu, ko rada rūpniecība un arī individuāla rīcība. Viens no piemēriem ir medikamentu vai citu bīstamu atkritumu nepareiza utilizācija, kas var radīt papildu slodzi videi. Bioloģe uzsver, ka šī problēma ir saistīta ar mūsu ieradumiem un izvēlēm. Tāpēc katram ir vērts pacensties, lai savas negatīvās ieražas mainītu.

Tāpat vairāk ir jārunā par dabas aizsardzības jautājumiem, veidojot izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību. Šāda izpratne neveidojas uzreiz, tas ir ilgtermiņa audzināšanas un pieredzes rezultāts. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir to veidot jau no mazotnes, lai nākotnē mūsu attiecības ar dabu būtu līdzsvarotākas un atbildīgākas. Lai arī mums katram ir atšķirīga pieredze, svarīgi uzturēt nemainīgus rīcības pamatprincipus, apdomību, mērenību un cieņu pret apkārtējo vidi. Tieši šīs vērtības veido pamatus ilgtspējīgai nākotnei un līdzsvaram starp cilvēku un dabu.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments