«Gaso» ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. Uzņēmums rūpējas par sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sadales sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību. «Gaso» periodiski veic kontroles visos gazificētos objektos attiecīgajā reģionā – sākot no privātmājām un daudzdzīvokļu namiem līdz pat bērnudārziem, komunālajiem uzņēmumiem, katlumājām, kafejnīcām un rūpnieciskajiem objektiem. 

Uzņēmuma Ogres iecirknī šobrīd strādā 31 darbinieks – tajā skaitā ne tikai atslēdznieki un meistari, bet arī inženieri. Iecirkņa pārziņā ir plaša teritorija: Ogre, Ikšķile, Lielvārde, Kaibala, Salaspils novads, kā arī pēc pēdējās reorganizācijas pievienota Aizkraukle, Koknese un Vecbebri.

Pārbaudes notiek regulāri

Ogres novadā ne visa teritorija ir gazificēta. Piemēram, Ķegums nav gazificēts, tāpat dabasgāzes nav Madlienā, Suntažos, Krapē un vēl vairāku pagastu teritorijās. «Mēs strādājam tur, kur ir izbūvēta dabasgāzes infrastruktūra. Iecirkņa darbinieku ikdiena ir rūpīgi saplānota un organizēta saskaņā ar grafikiem. Viņi regulāri pārbauda gāzesvadu trases, meklē iespējamās noplūdes, izolācijas bojājumus, pārbauda ievadu mezglus un uzrauga sistēmu tehnisko stāvokli. Veicam arī dažādus modernizācijas darbus,» stāsta R. Kalnenieks, piebilstot, ka mazstāvu dzīvojamajās mājās, kurās nav uzstādīti viedie skaitītāji, «Gaso» darbinieki ierodas pie lietotājiem mājās nolasīt skaitītāju rādījumus un veikt pārbaudi objektā reizi trijos gados. Savukārt mājās ar viedajiem skaitītājiem tas notiek retāk – reizi astoņos gados, jo dati tiek nolasīti attālināti. Daudzdzīvokļu mājās sistēmu hermētiskuma pārbaudes veic reizi piecos gados. Ja konstatē novirzes, piemēram, neierastas patēriņa svārstības, pārbaudes var notikt papildus. Šādi tiek kontrolēta sistēmas drošība un savlaicīgi novērstas iespējamās problēmas.

«Pārbaudām savienojumu vietas, skaitītājus, vai nav nelikumīgu pieslēgumu. Šādi gadījumi diemžēl joprojām pastāv – cilvēki mēdz mēģināt apiet uzskaites sistēmas, lai samazinātu maksājumus. Pārbaudām arī sistēmas hermētiskumu. Ja konstatējam noplūdes, tās nekavējoties tiek novērstas. Par laimi, pēdējā laikā Ogres pusē nav bijuši nopietni nelaimes gadījumi saistībā ar dabasgāzes sprādzieniem vai lielām noplūdēm,» stāsta iecirkņa vadītājs.

Atkarībā no situācijas tiek veikta savienojumu pārpakošana vai izmantoti citi tehniski risinājumi. Daudzdzīvokļu mājās īpaši svarīga ir sistēmas hermētiskuma pārbaude, jo ekspluatēt drīkst tikai pilnībā hermētisku sistēmu.

Iecirkņa vadītājs atzīst, ka cilvēki ne vienmēr labprāt ielaiž pārbaudītājus dzīvokļos, tomēr kopumā sadarbība ar iedzīvotājiem ir laba. Sarežģītāk ir daudzdzīvokļu mājās, kur bieži vien dzīvokļi tiek izīrēti vai nav iespējams atrast īpašniekus. Vienlaikus ir situācijas, kad piekļuve ir kritiski svarīga. Ja sistēma neiztur hermētiskuma pārbaudi, dabasgāzes padeve netiek atjaunota, kamēr bojājums nav atrasts un novērsts. «Tad mums faktiski jāiekļūst gandrīz visos dzīvokļos, lai atrastu vietu, kur sistēma nav hermētiska,» skaidro speciālists.

Attēlā Ralfs Kalnenieks

Jāsāk ar tehniskajiem noteikumiem 

Šobrīd iecirknim darba netrūkst. Šajā gadā vien mazstāvu dzīvojamo māju pārbaudes plānotas aptuveni 700 objektos. Savukārt daudzdzīvokļu māju pārbaudes paredzētas 17 ēkās, un lielākā daļa darbu jau ir paveikti. Papildus dzīvojamajām mājām «Gaso» veic kontroles visos gazificētos uzņēmumos un iestādēs – katlumājās, komunālajos uzņēmumos, kafejnīcās, rūpniecības objektos. Viens no lielākajiem objektiem Ogrē ir Latvijā plaši pazīstama maizes ražotne, kur dabasgāzi izmanto ražošanas procesā. Šādos objektos pārbaudes notiek pēc individuāliem grafikiem – dažviet reizi gadā, citviet biežāk. Tiek pārbaudītas plombas, aparatūra, noplūdes un tas, vai nav veiktas nesaskaņotas izmaiņas sistēmā. Šādos objektos pārbaudes notiek īpaši rūpīgi, jo runa ir ne tikai par drošību, bet arī par nepārtrauktu uzņēmuma darbību. Kas attiecas uz dabasgāzes popularitāti, R. Kalnenieks norāda, ka pēdējos gados bijuši dažādi periodi. Pēc energoresursu cenu kāpuma un diskusijām par videi draudzīgākiem risinājumiem daļa cilvēku pārgāja uz granulām, siltumsūkņiem vai citiem apkures veidiem. Tomēr daudzi vēlāk atgriezušies pie dabasgāzes, jo sapratuši, ka tās cena jau sen ir līmenī, kāda tā bija pirms kara Ukrainā, kā arī dabasgāze ir ērts un uzticams energoresurss arī mūsu bargajās ziemās.

Pārbauda katru izsaukumu

Jautāts, kāda veida ārkārtas izsaukumi visbiežāk tiek saņemti, Ogres iecirkņa vadītājs skaidro, ka lielākoties tie saistīti ar gāzes smaku. Pērn Ogres iecirknis saņēmis aptuveni 160 ārkārtas izsaukumu. No tiem aptuveni 40 saistīti ar privātmāju regulatoriem – ierīcēm, kas pazemina spiedienu no vidējā uz zemo, lai gāzes aparatūra varētu droši darboties. Biežākās problēmvietas ir dažādi savienojumi – krāni pirms skaitītāja, kontruzgriežņi un citas vietas, kur laika gaitā var rasties nelielas noplūdes. Arī šī gada sākumā statistika bijusi līdzīga. Līdz februārim vien saņemti aptuveni 40 izsaukumi, turklāt ievērojama daļa no tiem bijuši tieši aukstā laika ietekmē.

«Kad bija lielie mīnusi, ap –26 grādiem, arī sistēmas parāda savas vājās vietas,» skaidro R. Kalnenieks. Viņš uzsver – arī tad, ja izsaukums vēlāk izrādās nepamatots, speciālisti vienmēr izbrauc pārbaudīt situāciju, jo ir labāk lieku reizi pārbaudīt, nekā riskēt. Ja izsaukums saņemts uz objektu, kas nav pieslēgts dabasgāzes tīklam, informācija tiek nodota citiem atbildīgajiem dienestiem. Cieša sadarbība ir arī ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – ja ugunsgrēka laikā nepieciešams pārtraukt gāzes padevi, «Gaso» to dara glābšanas darbu vadītāja uzdevumā. Pēc tam tiek veikta sistēmu pārbaude un tikai tad lemts par padeves atjaunošanu. Ja kādā dzīvoklī pēc ugunsgrēka aparatūra nav droša lietošanai, dabasgāzes padeve konkrētajam dzīvoklim netiek atjaunota, kamēr problēmas nav novērstas.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, vai nav veiktas nesaskaņotas izmaiņas sistēmā. Patvaļīgas pārbūves vai nesankcionēti pieslēgumi var radīt nopietnus drošības riskus, tāpēc jebkuras izmaiņas gāzes sistēmās obligāti jāsaskaņo.

Katru mēnesi «Gaso» saņem arī vidēji trīs – četrus iesniegumus no cilvēkiem, kuri vēlas atteikties no gāzes un pāriet, piemēram, uz elektriskajām vai indukcijas plītīm. Dzīvoklī iespējams atslēgt atzaru, kas pievada gāzi konkrētajai plītij vai aparatūrai, taču stāvvads, kas apgādā pārējos dzīvokļus, paliek, jo citiem cilvēkiem gāze joprojām ir vajadzīga, un šīs stāvvads ir visu iedzīvotāju kopīpašums.

Plānotie rekonstrukcijas darbi

Siltā sezona ir laiks, kad «Gaso» Latvijas gazificētajos reģionos veic gāzes apgādes sistēmas rekonstrukcijas darbus. To mērķis ir uzturēt infrastruktūru drošu un stabilu, sekmējot tās funkcionēšanu arī ilgtermiņā. Kādreiz, rokot vaļā vietu, kur konstatēts pazemes gāzesvada izolācijas bojājums, zem zemes atrasts aprakts žigulītis. Šis atgadījums uzņēmuma darbinieku atmiņā saglabājies kā viens no neparastākajiem, ar ko nācies saskarties gāzesvada remontdarbu laikā.

Šogad Ogres iecirknis plāno vairākus modernizācijas darbus, tostarp Grīvas prospektā 13 paredzēts likvidēt kondensāta savācēju un rekonstruēt vairākus ievadmezglus, nomainot tos uz modernākām sistēmām. Šīs ierīces ir izbūvētas un ražotas pirms vairākām desmitgadēm un ir tehniski un morāli novecojušas, citiem vārdiem – savu laiku nokalpojušas. Mūsdienu tehnoloģijas un kvalitātes prasības šāda veida tīkla ierīcēm ir krietni augstākas, līdz ar to jaunie ievadmezgli ir drošāki, samazinās gāzes noplūdes iespējas. Kopumā Ogres iecirkņa apkalpojamajā teritorijā gada laikā plānots nomainīt ap 30 ievadu. Iedzīvotāji par plānotajiem darbiem tiek savlaicīgi informēti – vismaz piecas dienas iepriekš.

«Lielākoties šādos gadījumos gāzes padeves pārtraukumi ilgst aptuveni četras stundas, un šos darbus cenšamies organizēt dienas vidū, lai cilvēki no rīta varētu pagatavot, piemēram, brokastis un netraucēti doties savās gaitās,» stāsta Ralfs Kalnenieks. Praksē mēdz būt situācijas, kad bažas rodas par vecāka gadagājuma cilvēkiem ar atmiņas traucējumiem. Šādos gadījumos iespējams uzstādīt elektromagnētiskos vārstus ar gāzes detektoriem, kas noplūdes gadījumā automātiski pārtrauc gāzes padevi konkrētajam dzīvoklim. Tas ļauj novērst iespējamu nelaimi, vēl pirms tā kļuvusi bīstama.

Par gāzes smaku jāziņo nekavējoties

Īpaši būtiska ir iedzīvotāju rīcība situācijās, kad jūtama gāzes smaka. Ralfs Kalnenieks aicina cilvēkus nebaidīties par to ziņot. Nereti sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs priekšstats, ka par izsaukumu varētu tikt izsniegts rēķins. «Ja cilvēkam ir aizdomas par gāzes noplūdi vai jūtama gāzes smaka, labāk piezvanīt un lieku reizi pārbaudīt, nekā to atstāt pašplūsmā. Nevajag pieļaut situāciju līdz bīstamam līmenim. Mēs jebkurā brīdī varam izbraukt, tas nav maksas pakalpojums. Cilvēks iegūst pārliecību, ka viss ir kārtībā, un drošības sajūtu. Dažkārt, veicot savas regulārās pārbaudes, atrodam mikronoplūdes un saprotam, ka smaku kāds, iespējams, jau iepriekš bija jutis, bet nebija ziņojis,» saka iecirkņa vadītājs.

R. Kalnenieks vēlreiz uzsver – drošība sākas ar atbildību. Gan uzņēmuma speciālisti, gan iedzīvotāji ir vienlīdz svarīga daļa kopējā drošības ķēdē. Savlaicīga ziņošana, piekļuves nodrošināšana pārbaudēm un uzmanīga attieksme pret gāzes iekārtām palīdz novērst situācijas, kurām sekas var būt ļoti nopietnas. Dabasgāzes sistēma ikdienā šķiet pašsaprotama, taču tās drošība balstās rūpīgā un nepārtrauktā darbā, kas bieži paliek nemanāms – līdz brīdim, kad notiek nelaime. Tieši tāpēc šis ikdienas darbs ir tik nozīmīgs.

UZZIŅA 

Gāzes smakas gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt uz avārijas tālruni 114. Var zvanīt arī uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112 – informācija tāpat tiks nodota «Gaso» operatīvajam dienestam.