Krīzes vadības sēdē tika sniegta informācija par iepriekšējiem uzdevumiem attiecībā uz Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju attīstību un patreiz veiktajām aktivitātēm, lai nodrošinātu Latvijas spējas reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem gaisa telpā un austrumu pierobežā, norādīja Pudāns.
Viņš uzsvēra, ka NBS pastāvīgi uztur savu gatavību un vingrina apakšvienības spējai atbilstoši reaģēt. Aprīlī NBS plāno organizēt vingrinājumus, un attiecīgajos novados iedzīvotāji, izmantojot šūnu apraidi, savlaicīgi tiks informēti par konkrēto mācību norises laiku un vietu.
"Katrās organizētās mācībās šūnu apraidē un vietnē "112.lv" vienmēr tiks skaidri norādīts, ka tās ir mācības," piebilda Pudāns.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Rūdolfs Āzens informēja, ka šūnu apraide strādā ļoti labi, un to pierādīja arī pēdējais paziņojums, kurš nostrādājis teju simtprocentīgi. Paziņojums uz iedzīvotāju telefoniem tika izsūtīts mazāk nekā minūtes laikā.
Tāpat VUGD kopā ar NBS vēlreiz pārbaudījis nepieciešamos algoritmus šūnu apraides iedarbināšanai.
Ministru kabineta krīzes vadības sēdē tika izvērtēts arī Aizsardzības ministrijas un Ekonomikas ministrijas ziņojums par dronu un pretdronu industrijas attīstības iespējām, kā arī sadarbību ar Ukrainas partneriem.
Izskatot Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Secinājumi par Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra 2025. gada mācībām visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs" ietvaros", pieņemts lēmums atbalstīt priekšlikumus civilmilitārās sadarbības, krīzes vadības valsts apdraudējuma gadījumā un civilās noturības stiprināšanai. Mācības "Namejs" ir iepriekš plānotas un visā Latvijā katru rudeni notiek kopš 2014. gada.
Šogad mācības "Namejs" notiks no 31. augusta līdz 8. oktobrim, un atziņas no "Namejs 2025" mācībām iespēju robežās tiek pārņemtas plānošanas procesos un iekļautas nākamo mācību norisē.
Jau ziņots, ka 30. marta vakarā Latvijas armija konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas-Krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā. Iedzīvotāju operatīvai informēšanai attiecīgajos reģionos tika iedarbināta šūnu apraide.
Lidaparāts neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tam attālinoties no Latvijas robežas, šūnu apraidē tika izsūtīta ziņa par apdraudējuma beigām.
Tāpat ziņots, marta beigās visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Latvijas gaisa telpā drons ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Pēc tam publiskajā telpā raisījās diskusijas par nepieciešamību šādos gadījumos laicīgi izsūtīt iedzīvotājiem brīdinājumus, izmantojot šūnu apraides ziņojumus. VUGD vēstīja, ka attiecīgs ziņojuma teksts par gaisa telpas apdraudējumu tam jau ir sagatavots.
