Ekonomiskā un politiskā spriedze
“Latvijā slepkavību izdarīšanas motīviem 95% gadījumu ir sadzīvisks raksturs, kas bieži saistīts ar personu antisociālu uzvedību, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu, vai rīkojoties mantkārīgā nolūkā. Izdarītajās slepkavībās galvenokārt dominē nekontrolējamas, impulsīvas dusmas, naids, atriebība, pamatota un nepamatota greizsirdība laulāto un dzīvesbiedru vidū,” norāda VP priekšnieks A. Ruks.
78% gadījumu šāda veida noziegumi tiek izdarīti dzīvesvietā, proti, dzīvoklī vai dzīvojamajā mājā, un vairumā gadījumu cietušie ir bijuši pazīstami ar nozieguma izdarītāju. VP priekšnieks norāda, ka, izvērtējot 2024. gada statistiku, var secināt, ka ir vērojams politiskās, sabiedriskās un etniskās spriedzes pieaugums saistībā ar Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā, kas veicina sabiedrības šķelšanos un veicina konfliktu veidošanos.
Vienlaikus nav mazinājusies arī sabiedrības psiholoģiskā un emocionālā spriedze, kas saistīta ar inflāciju, bezdarbu, kā arī nodokļu sloga pieaugumu. Krīzes situācijās daļa sabiedrības vairāk lieto alkoholiskos dzērienus un citas apreibinošas vielas, kā rezultātā rodas savstarpēji konflikti, kuri tiek risināti vardarbīgi. Sadzīves slepkavību izdarītāji ir ar izteiktu noslieci uz alkohola lietošanu, bieži bez noteiktas dzīvesvietas, iepriekš sodīti par vardarbīgiem noziegumiem pret personu.
Vīrieši dominē upuru un noziegumu veicēju statistikā
Analizējot statistiku par slepkavībām un to mēģinājumu upuriem, secināms, ka 65% gadījumu tie ir vīrieši vecumā no 22 līdz 76 gadiem (vidējais vecums 43 gadi), 35% slepkavību upuru bija sievietes vecumā no 37 līdz 84 gadiem (vidējais vecums 59 gadi).
Savukārt slepkavības izdarījušās personas 86% gadījumu ir vīrieši vecumā no 27 līdz 63 gadiem (vidējais vecums 45 gadi), tikai viens no tiem ir Krievijas Federācijas pilsonis, bet pārējie ir Latvijas valsts piederīgie. Jāmin, ka 72% no aizturētajiem vīriešiem agrāk ir bijuši tiesāti.
Deputātam adresētajā vēstulē minēts, ka 2024. gadā slepkavību (tostarp arī vainu pastiprinošajos apstākļos) upuru skaits bija 42, no tiem 32 vīrieši (vidējais vecums 53 gadi) un 10 sievietes (vidējais vecums 58 gadi). 2024. gadā slepkavību izdarījušo personu skaits - 54, no tām 46 vīrieši (vidējais vecums 46 gadi) un 8 sievietes (vidējais vecums 49 gadi). Slepkavības mēģinājumu upuru skaits 2024.gadā sasniedza 30, no tiem 21 vīrietis (vidējais vecums 45 gadi) un 9 sievietes (vidējais vecums 52 gadi).
2025. gada 9 mēnešos slepkavību* upuru skaits bija 26, no tiem 18 vīrieši (vidējais vecums 50 gadi) un 8 sievietes (vidējais vecums 51 gads). Slepkavību izdarījušo personu skaits sasniedza - 26, no tām 21 vīrietis (vidējais vecums 43 gadi) un 5 sievietes (vidējais vecums 42 gadi).
Bīstamākais punkts un drošākie reģioni
Analizējot slepkavību statistikas datus, tika konstatēts, ka 40 % no visām slepkavībām tiek izdarītas Rīgā. “Par drošākajiem Latvijas reģioniem var uzskatīt Pierīgu, kā arī Kurzemes un Vidzemes reģionus, kuros katrā tika veikti tikai 5% no visām slepkavībām,” skaidro A.Ruks.
VP priekšnieks uzsver, ka, lai arī 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir palielinājies izdarīto slepkavību skaits, tomēr ilgstošā laika periodā tas paliek relatīvi nemainīgs un stabils, tāpēc noziedzības veida apdraudējuma līmenis identificējams kā vidējs. Tomēr jānorāda, ka apdraudējumu var palielināt sarežģītā sociāli ekonomiskā situācija valstī, kas ietekmē sabiedrības agresivitātes līmeni un veicina pastiprinātu alkohola un narkotisko vielu lietošanu.
Būtiski uzsvērt, ka VP ir iesaistīta dažādās starpinstitūciju darba grupās, kuru izveidošanas mērķis ir stiprināt un ieviest pasākumus saistībā ar attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšanu, cietušo personu aizsardzību un tiesu iestāžu pieejamību, atbalsta sniegšanu cietušajām personām, datu vākšanu un analīzi, prevenciju, koordināciju un sadarbību. Pašlaik notiek intensīvs darbs pie normatīvā regulējuma pilnveidošanas.
*pēc KL 116. līdz 118. panta
