Lai arī pēdējos gados ugunsgrēku skaits Latvijas mežos samazinās, mainīgais klimats var situāciju ātri mainīt. Būt gataviem nozīmē domāt soli uz priekšu – šis bija viens no sarunas pavedieniem, kas vijās cauri gan institucionālajai pieredzei, gan praktiskiem piemēriem. Kopumā sarunās dalībnieki uzsvēra nepieciešamību stiprināt trīs galvenās jomas: sabiedrības iesaisti, starpinstitūciju sadarbību un resursu kapacitātes stiprināšanu.
Dalībnieki dalījās pieredzē par ugunsapsardzības sistēmas praktisko darbību – no preventīvās komunikācijas līdz operatīvo plānu izstrādei. Īpaši tika akcentēta informācijas aprite, dienestu sadarbība un kopīga praktiska pieredze. Kā uzsvēra VMD pārstāvis – tieši iepriekš saskaņoti plāni un ilgtermiņa partnerība starp VMD, VUGD un citiem iesaistītajiem ļauj ātri reaģēt brīžos, kad tas ir nepieciešams.
Klātesošie atzina, ka praktiskā sadarbība notiek labi, taču ilgtermiņa drošībai būtu vērtīgi stiprināt mācību procesu un koordināciju ārpus krīzes situācijām, piemēram, organizējot šāda veida sarunas un galda mācības – simulētas krīzes situācijas, kuru laikā pie viena galda tiek pārbaudīta iesaistīto pušu sadarbība, lēmumu pieņemšana un rīcības algoritmi.
Tikpat būtiska loma ir sabiedrības līdzdalībai. Kā uzsvēra VUGD pārstāvis, pēdējos gados būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits, un tas cieši saistīts ar iedzīvotāju pieaugošo izpratni un atbildīgāku rīcību. Preventīvais darbs, skaidrojoša informācija, brīdinājumi un regulāra komunikācija gan sociālajos medijos, gan tradicionālajos informācijas kanālos ir devuši rezultātu.
Īpaša piesardzība nepieciešama tajos gada posmos, kad dabā dodas daudz cilvēku – ogotāji, sēņotāji, pārgājienu cienītāji, velobraucēji, motobraucēji un citi. Šādos brīžos ugunsgrēku izcelšanās risks strauji pieaug, tāpēc liela nozīme ir sabiedrības informētībai un atbildīgai līdzdalībai. Jāatgādina, ka VMD katru gadu nosaka un izsludina meža ugunsnedrošo laikposmu – laiku, kad jāievēro īpaša piesardzība, uzturoties mežā.
Taču atbildība par drošību dabā nav aktuāla tikai konkrētās sezonās, arī ārpus ugunsnedrošā perioda nozīmīga ir ilgtermiņā veidota sadarbība. Šajā kontekstā diskusijā tika uzsvērts pašvaldības policijas ikdienas darbs, novēršot un mazinot dažāda veida pārkāpumus. Tāpat nozīmīga ir nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo kustības, tostarp brīvprātīgo ugunsdzēsēju loma. Šie kopienu pārstāvji vislabāk pārzina savu teritoriju, spēj ātri reaģēt uz notikumiem un sniedz būtisku atbalstu gan informācijas nodošanā, gan praktiskajos darbos. Krīzes situācijas būtiska ir arī vietējo zemnieku iesaiste – viņu rīcībā nereti ir ekskavatori, traktori un citas tehnikas vienības, kas ļauj sniegt operatīvu palīdzību.
Efektīvai rīcībai, līdztekus cilvēkresursiem un sadarbībai, arvien lielāka nozīme ir arī tehniskajam nodrošinājumam. Dronu izmantošana jau kļuvusi par neatņemamu VUGD ikdienas instrumentu – gan ugunsgrēku perimetra apzināšanai, gan potenciālo ūdens ņemšanas vietu identificēšanai. Tāpat VMD norādīja, ka attālinātās videonovērošanas sistēmas jau pierādījušas savu efektivitāti. Identificēti arī konkrēti izaicinājumi, kam jāmeklē risinājumi: ūdens pieejamības nodrošinājums attālās vietās, privāto īpašnieku iesaiste, kartogrāfiskās informācijas detalizācija, kā arī cilvēkresursu un aprīkojuma pieejamība. Klimata pārmaiņu apstākļos īpaši svarīga kļūst arī prognozēšanas kapacitāte – piemēram, uguns izplatības modelēšana.
Kopumā sarunas izcēlās ar augstu iesaisti un profesionālu izpratni par atbildības jomām, veidojot pamatu ciešākai sadarbībai nākotnē. Saruna apliecināja – klimata pārmaiņu apstākļos būtiskākais ir kopīgs redzējums, uzticēšanās un rīcībspēja. Noslēgumā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar VUGD Cēsu daļas tehnisko nodrošinājumu un aprīkojumu, kas tiek izmantots ikdienas operatīvajā darbā, tostarp meža ugunsgrēku dzēšanā. Šī praktiskā ieskata daļa ļāva pārliecināties par dienesta spēju ātri reaģēt un rīkoties sarežģītās un mainīgās situācijās.
Diskusijas ietvaros sniegtās profesionāļu rekomendācijas tiks izmantotas politikas plānošanas dokumentu izstrādē, lai stiprinātu Vidzemes plānošanas reģiona noturību pret ekstremāliem laika apstākļiem un palielinātu rīcībspēju civilās aizsardzības jomā.
Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas ietvaros no 2021. līdz 2027. gadam.
