Ar bažām par savas vecmāmiņas drošību brīžos, kad neviena nav blakus, vēlējās padalīties Mareks (vārds mainīts). Viņa vecmāmiņa sasniegusi 92 gadu vecumu un dzīvo netālu no mazdēla, kurš ciemos dodas gana bieži – pat vairākas reizes dienā. Taču problēma slēpjas faktā, ka viņš nevar būt blakus visu laiku, jo strādā.
Ārā no mājas viņa seniore neiet, bet pa māju pārvietojas, līdz ar to pa laikam pakrīt. Diemžēl tad viņai nākas gaidīt, kad ieradīsies mazdēls, jo telefonu viņa lietot neprot. Mareks dzirdējis, ka pastāv «drošības poga», ar kuras palīdzību tuviniekam tiek paziņots, ka nepieciešama palīdzība, taču nezina, kā tā darbojas un kur to saņemt.
Komentāru par «drošības pogas» funkcijām un pieejamību sniedz Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Elvīra Kursīte.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu. Līdz ar to, ja personai nepieciešami sociālie pakalpojumi, persona vēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā ar iesniegumu.
Pašvaldības sociālā dienesta darbinieks veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumu un nosaka aprūpes līmeni. Katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli – tiek vērtēts, kādas ir klienta vajadzības, cik liels ir plānotais atbalsts, vai ir arī tuvinieku atbalsts un kāds. Tādējādi tiek noteikts atbalsta apjoms, izveidots individuālais aprūpes plāns.
Klienta un viņa apgādnieku pienākums ir samaksāt par saņemto pakalpojumu. Starp klientu un pakalpojuma sniedzēju tiek noslēgts līgums, kurā norāda gan pušu tiesības un pienākumus, gan aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros veicamo darbu sarakstu un apjomu, gan pakalpojuma cenu.
Ja klienta funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, pakalpojuma sniedzējs aprūpes mājās pakalpojumu var nodrošināt pēc īpaša izsaukuma, kurā izmantota «drošības poga».
Pakalpojuma «drošības poga» ietvaros klientam nodrošina:
-
«drošības pogas» saziņas iekārtu nodošanu klienta lietošanā uz pakalpojuma sniegšanas laiku;
-
«drošības pogas» centrāles tehnisko nodrošinājumu un darbinieka gatavību pieņemt «drošības pogas» signālu no klienta 24 stundas diennaktī;
-
«drošības pogas» saziņas iekārtas uzraudzību un programmēšanu, pārprogrammēšanu un tehnisko apkalpošanu, tajā skaitā bezmaksas bateriju un stiprinājumu nomaiņu, iekārtas nomaiņu vai remontu tās bojājuma gadījumā, informēšanu un palīdzību strāvas zuduma gadījumā;
-
klienta apmācību un konsultēšanu par «drošības pogas» sarunu iekārtas un signālpogas izmantošanu;
-
informatīvas un konsultatīvas palīdzības sniegšanu, ja klients sazinās ar centrāles darbinieku, un palīdzību atbilstošu pasākumu veikšanā (piemēram, sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts vai Pašvaldības policiju);
-
centrāles darbinieka veiktu klienta kontroluzraudzību vienu reizi divās nedēļās, ja klients minētajā laikposmā nav sazinājies ar centrāli;
-
drošības pasākumu ievērošanu, kas saistīti ar aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējam nodotās informācijas vai priekšmetu lietošanu iekļūšanai klienta dzīvesvietā (piemēram, durvju kodi, rezerves atslēgas), un brīvas pieejas ierobežošanu nepiederošām personām;
-
ja nepieciešams, izbraukšanu pie klienta un palīdzības sniegšanu klientam dzīvesvietā.
Ja klients un viņa apgādnieki spēj paši segt aprūpes mājās pakalpojuma izmaksas (tajā skaitā «drošības pogas» izmaksas), minēto pakalpojumu var pirkt arī privāti, bez pašvaldības iesaistīšanās vajadzību izvērtēšanā. «Drošības pogas» pakalpojumu sniedzēji atsevišķi netiek reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (tiek reģistrēts aprūpes mājās pakalpojums), līdz ar to Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par minētā pakalpojuma sniedzējiem, tomēr informāciju var meklēt pakalpojumu sniedzēju mājaslapās, piemēram, samariesi.lv vai majasaprupe.lv, vai dzivibaspoga.lv.
