Kristiāna Pogule Ogres rajona slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā sāka strādāt pirms pusgada, šā gada martā. Viņa ir sertificēta ergoterapeite, bet kā ergoterapeita asistente sākusi strādāt jau studiju laikā Rīgas Stradiņa universitātē. Jaunā speciāliste atzīst – vienmēr zinājusi, ka Rīga nebūs tā vieta, kur nākotnē dzīvot un strādāt. Piedāvājums uzsākt darbu Ogres rajona slimnīcā bija īstajā laikā.
Trāpīts ar pirmo šāvienu
«Man patiesi šeit patīk. Manuprāt, Ogre ir laimīgu cilvēku pilsēta – vēl neesmu satikusi nevienu, kurš pesimistiski izteiktos par dzīvošanu Ogrē,» smaidot saka ergoterapeite un piebilst, ka vienmēr, protams, nepieciešams laiks, lai iejustos jaunā vidē un kolektīvā, no kura daļu kolēģu joprojām vēl nav satikusi, jo katrs strādā savā kabinetā vai dažādās dienās. Taču Rehabilitācijas nodaļai šogad aprit desmit gadu un, to atzīmējot, kolektīvs dosies kopējā ekskursijā, kur arī būs iespēja satikt vēl nesastaptos kolēģus.
Kristiāna atzīst, ka ergoterapija bijusi viņas pirmā izvēle. «Ar pirmo šāvienu trāpīju īstajā vietā,» smaida jaunā speciāliste. Jautāta, kas viņas izpratnē ir ergoterapeits, Kristiāna teic, ka pāris vārdos to noformulēt grūti, bet tas ir speciālists, kurš palīdz uzlabot personas funkcionēšanu un neatkarību ikdienas dzīvē, strādājot gan ar funkciju uzlabošanu, gan aktivitāšu adaptēšanu un pielāgošanu, lai tās pēc iespējas būtu veicamas katram pašam un ļautu ilgāk būt neatkarīgam no citu cilvēku palīdzības. «Dažkārt gribas teikt, ka esam tādi kā mazie burvji, jo reizēm atgriežam cilvēku dzīvē, protams, tas ir multiprofesionālas komandas darbs ar citiem kolēģiem, un, ja strādājam kopā, tad rezultāts ir daudz labāks,» smaida Kristiāna.
Ergoterapiju izvēlas mērķtiecīgi
Savukārt Kristiāna Avotiņa Ogres rajona slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā strādā tikai otro mēnesi. Mainot dzīvesvietu, mainījusi arī darbavietu un jau sen zinājusi, ka Ogres rajona slimnīcā ir jauks un profesionāls kolektīvs. Arī viņa pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un šo specialitāti izvēlējusies ļoti mērķtiecīgi – ergoterapija aizrāva tieši ar savu praktisko pieeju lietām un to, cik ļoti plaša ir šī joma.
Kad Kristiāna uzsāka studijas, šī profesija šķita pavisam mistiska, bet aizraujoša, jo dzirdēts nebija daudz. Pirmie ergoterapeiti Latvijā savu darbu sāka tikai 1996. gadā, tātad profesija ir vēl ļoti jauna. Ergoterapeite teic, ka, strādājot dažādos kontekstos un ar dažādām pacientu grupām, gadu laikā, pat pēc ilgstošas prombūtnes, degsme nav zudusi. Kamēr Kristiāna atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā, viņa turpināja izglītoties dažādos semināros un kursos, uzturot un pilnveidojot profesionālās zināšanas. Kopā ar kolēģi, kuras darbības lauks ir atšķirīgs, izveidoja kontu sociālajos tīklos – «ErgoterapijaTevApkārt», kur vienkāršā valodā izglīto sabiedrību par ergoterapiju kopumā un ergoterapiju pediatrijā.
«Pirms sāku strādāt Ogrē, biju dzirdējusi, ka šeit ir jauks kolektīvs, atsaucīga vadība un labi pacienti. Ikdienas steigā arī man varbūt vēl nav izdevies iepazīt visus kolēģus, bet slimnīcas vadība parūpējusies, lai vismaz reizi gadā mēs visi varētu satikties neformālā gaisotnē, kādā kopējā pasākumā vai aktivitātē. Sākums nenoliedzami ir labs, Ogre un Ogres rajona slimnīca ir ļoti laba vieta, kur augt un attīstīties, skaidrojot, kas ir ergoterapija un ko dara ergoterapeits. Šeit strādā multiprofesionāla komanda, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi, un ticu, ka mēs esam tai labs papildinājums,» saka Kristiāna Avotiņa.
Jautātas, kādos gadījumos cilvēks var vērsties pie ergoterapeita, kolēģes atzīst, ka šis loks ir ļoti plašs – tās ir dažādas rokas traumas, insults, bērni ar sīkās motorikas vai kādiem attīstības traucējumiem un seniori, kuriem ir ierobežota jebkāda ikdienas aktivitāšu veikšana, piemēram, ģērbšanās, pārvietošanās, dalība skolas aktivitātēs vai algota darba veikšana.
Ergoterapeita pacientu loks – no bērna līdz senioram
Pie ergoterapeita var vērsties no maza bērna līdz pat seniora vecumam. Tie ir cilvēki, kuriem jebkādā veidā ir ierobežota ikdienas aktivitāšu veikšana. Tie var būt gan neiroloģiski traucējumi kā bērniem, tā pieaugušajiem. Tie var būt bērni ar autismu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, Dauna sindromu, dažādām ģenētiskām saslimšanām, pieaugušie pēc plaukstas – pirkstu lūzuma, operēta karpālā kanāla. «Lai arī kāds pacients pie mums atnāk, pirmām kārtām novērtējam, ko persona ikdienā dara. Ja tas iespējams, palīdzam atgūt zaudēto funkciju vai prasmi, kā arī pielāgojam vidi un piemeklējam tehniskos palīglīdzekļus, ja tādi nepieciešami. Cenšamies darīt visu, lai cilvēks, neraugoties uz funkcionēšanas ierobežojumiem, ir pēc iespējas neatkarīgāks,» saka Kristiāna Pogule, un kolēģe piebilst, ka vienu ergoterapeita darba dienu ir grūti noraksturot, jo ar katru pacientu tiek veidota individuāla pieeja un nodarbības ir ļoti dažādas. Abas Kristiānas piekrīt, ka ergoterapeita darba diena ir ļoti dinamiska – tas, kā jau iepriekš minēts, var būt pacients pēc insulta, bērns ar autismu, kāds pēc karpālā kanāla operācijas. Tas viss mijas, un ergoterapeitam jāspēj pielāgoties, veidojot uz pacientu vērstu praksi un strādājot uz viņam svarīgiem mērķiem.
Jautātas, ar ko atšķiras fizioterapeits no ergoterapeita, Kristiāna Avotiņa teic, ka fizioterapeita galvenais, ja tā var teikt, darbarīks ir lielā motorika – tās stiprināšana un uzlabošana, tas ir darbs ar visu ķermeni kopumā, gan trenējot roku, gan kāju spēku, gan stiprinot muguru, plecus un uzlabojot slodzes toleranci kopumā. Savukārt ergoterapeita darbarīks ir ikdienas aktivitātes un spēja veikt pacienta ikdienā svarīgas lietas. Piemēram, strādājot ar insulta pacientu, fizioterapeits vairāk aktivizēs ķermeni, apgūs pozu maiņu, stiprinās rokas, kājas, savukārt ergoterapeiti domās, kā cilvēks var apģērbties, kā var pats paēst. Ja viņš ir darbspējīgā vecumā, ergoterapeites vairāk koncentrēsies uz funkciju atgūšanu un darba vides pielāgošanu. Kolēģe papildina – fizioterapeitam vairāk ir kustību izstrāde, ergoterapeitam aktivitātes.
Rezultāti pacientiem ir ļoti individuāli – viss atkarīgs no mērķiem, motivācijas un spējas sadarboties. Ergoterapeites stāsta, ka ir pacienti, ar kuriem var sasniegt mērķi pāris nodarbību laikā, bet ir arī tādi, ar kuriem jāstrādā vairākus mēnešus, virzoties soli pa solim. Protams, ir arī cilvēki, kuriem nepieciešama tikai konsultācija un ieteikumi vai tehniskā palīglīdzekļa atzinuma sagatavošana, ko var izdarīt vienas nodarbības ietvaros.
Svarīga arī pacienta un viņa tuvinieku iesaiste
Kolēģes atzīst, ka viss, kas saistās ar terapijas procesu un progresu, ir ļoti individuāli un nevar vispārināti paredzēt. Piemēram, pie ergoterapeita ierodas pacients ar rokas traumu un jautā, cik ilgā laikā atkal varēs pirkstus vai plaukstu pakustināt tā, kā iepriekš, bet katram tas ir individuāli. Speciālistes skaidro, ka sākotnēji nav iespējams pateikt, ka, piemēram, pēc piecām nodarbībām mērķis būs sasniegts. Tas atkarīgs arī no pacienta iesaistes un, ja tas ir bērns, arī no vecāku līdzdalības visā procesā. Galvenais ir saskatīt progresu un virzību uz izvirzīto mērķi. Ergoterapeites min piemēru – strādājot ar bērnu, uzvara ir jau tad, ja viņš labprāt apmeklē nodarbības un, piemēram, ja bērns ar autismu var koncentrēties sadarbībai 30 minūšu. Protams, tas ir visas rehabilitācijas komandas nopelns. Gandarījumu sniedz arī tādi brīži, ja, piemēram, paciente, kura rokas traumas dēļ nevarēja uz sejas uzklāt krēmu, tagad to var izdarīt. Savukārt kāds cits pēc insulta sākotnēji knapi spēja kustināt visu roku, bet nu var noturēt darbarīku, lai turpinātu mājas remontu. Protams, pēc intensīva darba gadās, ka mājās pacients izjūt sāpes vai diskomfortu, bet arī tad ergoterapeites izglīto par locītavu aizsardzības principiem, piemēram, kā respektēt sāpes un tās mazināt ar aukstuma aplikāciju pēc slodzes. Lai rezultāts būtu noturīgs, ergoterapeitu, līdzīgi kā fizioterapeitu, vēlams apmeklēt kursa veidā, vairākas nodarbības pēc kārtas.
Pie ergoterapeita galvenokārt nosūta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai ģimenes ārsts. Ergoterapeites teic, ka viņu praksē bijis pavisam maz gadījumu, kad cilvēks pats nolemj atnākt pie ergoterapeita, bet šāda iespēja ir – to var darīt un nākt uz konsultāciju par maksu.
Var izrakstīt tehniskos palīglīdzekļus
Ergoterapeiti nepieciešamības gadījumā var izrakstīt arī dažādus tehniskos palīglīdzekļus – sākot no ortozēm un ortopēdiskajiem apaviem, beidzot ar funkcionālo gultu. Cilvēkam vienmēr ir izvēle – tos iegādāties par savu naudu vai par valsts budžeta līdzekļiem. Protams, izvēloties otro variantu, jārēķinās, ka gaidīšanas laiks būs ilgāks, bet šo līdzekli var iegādāties, veicot pacienta līdzmaksājumu 7,11 eiro apmērā vai, ja runa ir par ortopēdiskajiem apaviem, piemaksājot vēl 20 procentu no to vērtības. Ergoterapeits sagatavo atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Šo palīglīdzekļu ir daudz – gan tādi, kas atvieglo pārvietošanos (rollatori, riteņkrēsli, ortopēdiskie apavi), gan palīdz pašaprūpē, piemēram, dažādi virtuves piederumi, palīglīdzekļi higiēnas telpu pielāgošanai un visdažādākās ortozes. Palīglīdzekļu mērķis ir uzlabot pacienta neatkarību ikdienas aktivitāšu veikšanā. Konsultējot par tehniskajiem palīglīdzekļiem, ergoterapeites apmāca arī to pareizā lietošanā un sniedz ieteikumus.
Jautātas, vai sabiedrība šobrīd ir vairāk informēta par ergoterapeita darba specifiku, abas Kristiānas teic, ka to vislabāk var just, kad Ogres rajona slimnīcas dienas stacionāra ietvaros pacientiem ir nodarbība arī pie ergoterapeita. Ir tādi, kuri zina par šo speciālistu, un ir arī tādi, kuri dzird pirmo reizi. 27. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules ergoterapijas diena, kad šīs profesijas pārstāvji cenšas vairāk sevi popularizēt.
«Ergoterapijas nepieciešamību var just, ierodoties pacientam, kurš stāsta, ka pirms 20 gadiem salauzis roku, bijis ģipsis, nekas īpaši nav darīts un pirkstiņš īsti nekustas, bet pacients šo gadu laikā iemācījies ar to sadzīvot. Ja ar pirkstu būtu strādāts, tas būtu daudz funkcionālāks. Tas liecina, ka tādu speciālistu kā ergoterapeiti tolaik nebija,» secina Kristiāna Pogule, Kristiāna Avotiņa piebilst: «Statistika liecina, ka bērnu ar autismu un ar UDHS paliek arvien vairāk, arī ar cerebrālo trieku un ģenētiskajām saslimšanām. Viņiem ergoterapija ir daļa no ikdienas – tas ir dinamisks process – uzturēt sevi ritmā un regulāri apmeklēt terapiju. Vecākiem noteikti nevajadzētu baidīties vest bērnu pie speciālista, jo pirmais, ko darām – skaidrojam un konsultējam. Mēs nestrādājam ar diagnozi, bet esošo situāciju, lai tā uzlabotos.» Ergoterapeiti strādā ne tikai ar bērniem, bet arī vecākiem, izglītojot par dažādām tehnikām, kā veicināt neatkarību. Piemēram, bērnam, kurš uzsācis ģērbšanās apguvi, labāk izvēlēties nevis šaurus legingus, bet brīvas bikses, ko pašam uzvilkt un novilkt ir daudz vieglāk, vai kreklu, kas ir brīvs, pat izmēru lielāks, – tās, kā uzsver speciālistes, ir lietas, par ko vecāki ne vienmēr aizdomājas.
Svarīgi saskatīt kopainu
Ergoterapeites teic, ka gadījumos, ja rezultāti uzreiz nav redzami, jāveic objektīva novērtēšana, ko vēro dinamikā. Piemēram, gadījumos, ja tās ir sekas pēc rokas traumas, tiek izmērīts muskuļu spēks un pārbaudīts, kādus satvērienus pacients var realizēt, uzsākot terapiju un arī to noslēdzot, tādējādi parādot terapijas dinamiku arī pēc objektīviem mērījumiem.
«Vēlos uzslavēt pacientus, kuri ergoterapeitus apmeklē Ogrē – viņi ir ļoti motivēti – laikā no vienas nodarbības līdz nākamajai turpina darboties arī mājās, kas nav mazsvarīgi,» piebilst Kristiāna Pogule.
Jautātas, ko gribētu novēlēt pacientiem un arī sev, Kristiāna Pogule saka, ka pirmām kārtām ieinteresētību un spēju rast līdzsvaru starp darbu un atpūtu, jo traumas var rasties arī pārslodzes dēļ. Kolēģe piebilst – pacientam svarīgi saredzēt lietas, kas tieši viņam ir aktuālas un sagādā grūtības. Nevajag baidīties par tām runāt ar ergoterapeitu. Ergoterapeites atzīst, ka nav diagnozes, ar kuru nevarētu strādāt, bet jāprot atrast individuālu pieeju un jāraugās uz kontekstu kopumā. Ergoterapeita darbs nebeidzas tikai kabinetā, tā ir sadarbības veidošana, kas turpinās arī mājās, kad pacients un iesaistītie tuvinieki vai aprūpētāji ievēro sniegtos ieteikumus, veicina savu neatkarību un dzīvo labāku dzīvi!
Uzziņa
Lai SIA «Ogres rajona slimnīca» Rehabilitācijas nodaļā pierakstītos uz konsultāciju pie ergoterapeitēm – Kristiānas Pogules vai Kristiānas Avotiņas –, jāzvana medicīnas iestādes reģistratūrai pa tālruni: 20388403.
