Gājēju pārejām ir noteikti standarti un prasības. Kopš šā gada ir mainījies normatīvais regulējums Ceļu satiksmes likumā un ar «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) speciālistiem jāsaskaņo vien satiksmes organizācijas projekti, kur nepieciešama būvatļauja, bet, ja pašvaldība veic satiksmes organizācijas izmaiņas savā ielu un ceļu tīklā, kas nav būvprojekta ietvaros, ar LVC šīs izmaiņas nav jāsaskaņo. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir dota liela atbildība un lielāka iespēja pašiem regulēt satiksmes organizāciju savā teritorijā. Viena no gājēju pārejām, kur nepieciešami steidzami risinājumi, lai uzlabotu satiksmes drošību, ir Ogrē, Brīvības ielā 33, pretim Ogres novada pašvaldības ēkai.
Plāno ierobežot atļauto braukšanas ātrumu
Ogres novada pašvaldības satiksmes organizācijas satiksmes drošības eksperts Edmunds Rullis skaidro, ka pašvaldībā minētais jautājums ir pārrunāts un jau tuvākajā laikā pie bīstamās gājēju pārejas plānots uzlikt ātrumu ierobežojošo ceļa zīmi, nosakot atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 kilometriem stundā. Ja tas nelīdzēs, nākamais solis varētu būt regulējamas gājēju pārejas izveide, uzstādot gājēju luksoforu. E. Rullis piebilst, ka pie Ogres Mūzikas skolas Brīvības ielas posmā no Zvaigžņu ielas līdz krustojumam ar Kalna prospektu, kur arī ir gājēju pāreja, jau izvietota šāda ātrumu ierobežojoša zīme un tagad atliek vien ierobežot atļauto braukšanas ātrumu posmā līdz Lapu ielai. Protams, zīmju uzstādīšana vien, ja nebūs kontroles, var nesniegt vēlamo efektu.
Līdz ar Valsts policijas strukturālajām reformām Pierīgas iecirkņos tika samazināts vadītāju skaits un ieviests grupu vadības princips ar trim virzieniem, kas ir reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Tāpat tika ieviests reaģējošā policista institūts, kurā apvienotas patruļpolicijas un ceļu satiksmes uzraudzības funkcijas. Papildus reaģējošā policista funkcijām ceļu satiksmes uzraudzību, tāpat kā līdz šim visā Rīgas reģionā, Ogres novadā primāri veic Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljons, tomēr arī ar šiem spēkiem nepietiek, lai visu un visus izkontrolētu, bet, kā norāda likumsargi, atļautā braukšanas ātruma neievērošana joprojām ir viens no būtiskākajiem ceļu satiksmes negadījumu iemesliem.
"Negadījumi ir un būs, bet mūsu uzdevums ir to skaitu samazināt. Iespējams, situāciju varētu uzlabot jau tuvākajā laikā plānotās izmaiņas likumdošanā, kas pilsētās uz pašvaldības ceļiem atļautā braukšanas ātruma ievērošanu ļautu kontrolēt arī Pašvaldību policijas darbiniekiem, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur atļautais braukšanas ātrums ir 20 kilometru stundā. Lai samazinātu braukšanas ātrumu, ierīkot ātrumvalņus ne visur ir iespējams, bet ceļa zīmes autovadītāji nereti neievēro, tāpēc šis varētu būt viens no risinājumiem," skaidro E. Rullis, piebilstot, ka tas būs liels pluss satiksmes drošības jomā, jo, kā jau minēts, ātrumu ierobežojošās zīmes ir uzstādītas arī pie gājēju pārejām, bet, piemēram, Ogres pilsētā vien, nerunājot par pārējo novadu, ir ap 70 gājēju pāreju un tikai aptuveni desmit no tām ir regulējamas. "Jādomā arī par gājēju pāreju atbilstību valsts standartiem. Lielākā daļa atbilst, bet ne visas. Piemēram, problēma ir ar gājēju pāreju Kalna prospektā, pie krustojuma ar Tirgoņu ielu. Braucot dzelzceļa pārbrauktuves virzienā, gājēju nereti ir grūti pamanīt, jo traucē žogs. Arī Ogrē, Upes prospektā, tūdaļ aiz krustojuma ir gājēju pāreja, kur grūti pamanīt gājējus. Šādas bīstamas gājēju pārejas ir vairākas, un jādomā, kā situāciju uzlabot. Protams, pirmām kārtām uzmanīgiem jābūt pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem," skaidro E. Rullis.
Pārejas vieta nav tas pats, kas gājēju pāreja
Jautāts, cik droša vai nedroša kopumā ir situācija Ogres novadā no satiksmes organizācijas viedokļa, E. Rullis atzīst, ka Ogres novadā šajā ziņā pēdējos gados veikti vairāki būtiski uzlabojumi, piemēram, vietās, kur izbūvēti satiksmes apļi, negadījumu skaits saskaņā ar statistiku sarūk par 25 procentiem, protams, ja autovadītāji ievēro noteikumus. Tur, kur intensīvāka gājēju satiksme, gājēju pārejas ir atbilstoši aprīkotas – ceļa zīmes izceltas ar dzeltenu fluorescējošu apmali, pie skolām ir dzelteni mirgojoši brīdinājuma signāli, piemēram, Ogrē, Kalna prospektā, pie Mūzikas skolas. E. Rullis piebilst, ka būtu jāpadomā arī par vietām, kur ir gājēju pārejas, bet gājēji tās šķērso ļoti reti un autovadītāji viņus praktiski neredz. Tad ir jautājums, vai konkrētajā vietā gājēju pāreja vispār ir vajadzīga, jo autovadītājam, šķērsojot šādas gājēju pārejas, zūd uzmanība.
E. Rullis piebilst, ka ne tikai Ogres pilsētā, bet arī citviet novadā ir problemātiskas gājēju pārejas. Tā, piemēram, daudzi gājēji, tostarp bērni, kuri dodas uz skolu, brauktuvi Ķegumā, Ķeguma prospektā, šķērso pa pārejas vietu netālu no Ķeguma HES, pie Skolas ielas, lai gan oficiālā gājēju pāreja ir aptuveni 120 metru attālumā pie "Elvi" veikala. Jautāts, ar ko atšķiras pārejas vieta no gājēju pārejas, E. Rullis skaidro, ka pārejas vieta ir bez attiecīgiem apzīmējumiem, vien ar iesēdinātu ietvi līdz brauktuves līmenim. Šādās vietās priekšroka viennozīmīgi ir autovadītājiem un gājējiem jāpārliecinās, vai var droši šķērsot ielu, bet ne visi to dara. Viens no risinājumiem uzstādīt gājēju barjeru, lai gājēji nevarētu brauktuvi šķērsot, tā teikt, pa diagonāli.
Dzelzceļu pārbrauktuves kļūst drošākas
Protams, ir arī citas problēmas, gan daudzviet sliktais ceļu stāvoklis, kas arī ietekmē satiksmes drošību, gan privātīpašnieku gar īpašuma robežu ceļa malās izveidotie apstādījumi, kas traucē redzamību, gan, piemēram, Dārziņu rajonā vai Lašupēs ielu malās novietotie auto, kas traucē izbraukt jau tā šaurās ieliņas, un arī gājējiem nav, kur palikt, ja tuvojas auto.
No satiksmes viedokļa bīstami punkti ir arī dzelzceļu pārbrauktuves, kas nav aprīkotas ar paceļamo barjeru. E. Rullis skaidro, ka arī šajā jomā situācija pakāpeniski uzlabojas. Tā, piemēram, dzelzceļa pārbrauktuve Ķegumā uz ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums, kur noticis ne viens vien negadījums, tagad ir aprīkota ar barjeru, barjeras uz dzelzceļa pārbrauktuves tagad ir arī Ikšķilē, Skolas ielā, kas nenoliedzami uzlabo drošību, samazinot negadījumu skaitu ar letālām sekām. "Protams, nevar salīdzināt, kāda Ogres novadā un Ogres pilsētā bija situācija no ceļu satiksmes drošības viedokļa pirms vairākiem gadiem un kāda tā ir tagad. Domāju, īsā laikā izdarīts ir ļoti daudz, bet nenoliedzami drošības jautājums ir arī ceļu satiksmes dalībnieku – kā braucēju, tā gājēju – kultūra un Ceļu satiksmes noteikumu prasību ievērošana. Ja tās nebūs, negadījumu statistika nemazināsies, lai arī cik laba būtu satiksmes organizācija," saka E. Rullis.
Aicina atsaukties aculieciniekus
Šā gada 11. jūlijā ap pulksten 13.10 Ogrē, Brīvības ielā 33, pretī Ogres novada pašvaldībai, attēlā redzamais gaiši pelēkās krāsas transportlīdzeklis «Renault», braucot no Tīnūžu ielas puses Brīvības ielas virzienā, uz neregulējamas gājēju pārejas uzbrauca gājējai. Valsts policijas darbinieki aicina atsaukties ceļu satiksmes negadījuma aculieciniekus, kuri var sniegt jebkādu izmeklēšanai noderīgu informāciju vai video ierakstu no transportlīdzekļa videoreģistratora, zvanot pa tālruņa numuru 67219837, 29971069 vai 110.
Uzziņa
Negadījumi, kuros Ogres novadā cietuši mazaizsargātie satiksmes dalībnieki
2023. gada pirmais pusgads: 36 negadījumi
Janvāris:
1 velosipēdists
1 gājējs
Marts:
1 elektroskrejriteņa vadītājs
3 motociklisti
Aprīlis:
3 gājēji
2 velosipēdisti
1 elektroskrejriteņa vadītājs
Maijs:
5 gājēji
1 elektroskrejriteņa vadītājs
4 velosipēdisti
2 mopēdisti
1 motociklists
Jūnijs:
1 gājējs
1 motociklists (gājis bojā)
3 elektroskrejriteņu vadītāji
6 velosipēdisti
2022. gada pirmais pusgads: 15 negadījumu
Janvāris:
2 gājēji
Februāris:
1 gājējs
Aprīlis:
2 gājēji
4 velosipēdisti
Maijs:
2 velosipēdisti
1 mopēdists
Jūnijs:
1 gājējs
Dati: CSDD
