Raksturojot situāciju Ogres novadā ugunsdrošības jomā, Jānis Mandelis uzsver, ka tā lielā mērā ir sezonāla. Ilgstošs sals un intensīva apkures ierīču izmantošana gandrīz vienmēr nozīmē arī lielāku ugunsdzēsēju glābēju noslodzi. Aukstajos mēnešos būtiski pieaug izsaukumu skaits tieši dzīvojamajā sektorā. Tie visbiežāk saistīti ar apkures ierīču ekspluatāciju, sodrēju degšanu dūmvados, kā arī ar ugunsgrēkiem dzīvojamās mājās un saimniecības ēkās Ogrē, Ikšķilē, Jumpravā un citviet novadā. Papildu riskus rada arī nelabvēlīgi laikapstākļi un slidenie ceļi, kuru dēļ notikuši ceļu satiksmes negadījumi. 

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ziema bija ievērojami siltāka, šajā sezonā izsaukumu skaits ir audzis. Siltās ziemās ugunsgrēku ir mazāk, savukārt ilgstoša sala apstākļos šādu notikumu skaits pieaug un izsaukumi ir gandrīz katru dienu.

Neuzmanība un noteikumu neievērošana

Runājot par biežākajiem ugunsgrēku cēloņiem, J. Mandelis uzsver – šobrīd, kad apkures sezona ir pilnā plaukumā un valda liels ilgstošs sals, pamatā, kā jau iepriekš minēts, galvenie ugunsnelaimju cēloņi saistīti ar apkures ierīcēm. Pārkurinātas krāsnis, netīrīti dūmvadi, slikts apkures iekārtu tehniskais stāvoklis un ugunsdrošības noteikumu neievērošana ir galvenie riska faktori.

Ne mazāk būtiska loma ir arī elektroinstalācijas bojājumiem, īssavienojumiem. Daudzi iedzīvotāji neapzinās, ka elektroinstalāciju ir regulāri jāpārbauda, ideālā gadījumā – ik pēc desmit gadiem. Nolietoti vadi, bojāti savienojumi un pārslogotas elektroierīces var kļūt par ugunsgrēka iemeslu jebkurā brīdī.

Komandieris uzsver, ka neuzmanība, ja tā var teikt, bieži iet roku rokā ar nezināšanu. Cilvēki ne vienmēr apzinās savas rīcības sekas, un tieši tas izraisa bīstamas situācijas. Attiecībā uz dūmvadu tīrīšanu un apkures iekārtu apkopi cilvēki zina, ka tas jādara, tomēr nereti atliek vai ignorē šos pienākumus, līdz notiek nelaime.

«Pirms apkures sezonas daudzi neveic apkures iekārtu apsekošanu, to tehnisko pārbaudi, netīra skursteņus. Pienāk ziema, un visi, arī tie, kas to nav izdarījuši, protams, sāk sildīties, un tad rodas šīs problēmas – dūmvadā ir plaisas vai apkures iekārtā ir plaisas, un tad, intensīvi to visu ekspluatējot, līdz nelaimei ir tikai solis.

Vēl cilvēkiem patīk ne tikai sildīties, bet arī žāvēt lietas, piemēram, mitru malku tuvu krāsniņām, neņemot vērā drošu attālumu no apkures iekārtas. Cilvēki neaizdomājas arī, ka krāsns ir karsta un ka ogles nevajadzētu likt plastmasas spainītī un nest uz šķūnīti, lai atdziest. Šādu gadījumu ir ļoti daudz,» skaidro Ogres daļas komandieris, piebilstot, ka ir regulāri jātīra krāsnis un jāizvērtē, ar ko kurinām savas apkures iekārtas. Ja tās paredzētas cietajam kurināmajam, tātad malkai, jākurina ar malku, nevis ar nolietoto koka mēbeļu gabaliem, plastmasu un daudz ko citu.

«Ja sākam apkures iekārtas kurināt ar neparedzētiem priekšmetiem, tad arī rodas problēmas – daudz lielākas temperatūras, krāsnis pārkarsētas, ātrāka dūmvada aizaugšana ar sodrējiem, un tad jau tālāk rezultāts ir skaidri zināms. Pie krāsniņas nežāvējam arī avīzes, neliekam virsū drēbes, zābakus uz skursteņa. Regulāra aizdomāšanās par šiem jautājumiem uzlabotu situāciju, bet diemžēl cilvēki aizdomājas tad, kad nelaime jau notikusi,» saka J. Mandelis. 

Ko darīt, ja redzami dūmi?

Degot skurstenī sodrējiem, iedzīvotāji nereti nesauc VUGD darbiniekus, baidoties, ka īpašums tiks saliets ar ūdeni, cerībā, ka sodrēji izdegs paši no sevis. Ogres daļas komandieris saka, ka šāda domāšana nereti raksturīga gados vecākiem cilvēkiem. «Redzot, ka no skursteņa paceļas liesmas, noteikti vajadzētu saukt ugunsdzēsējus glābējus, jo sodrēji deg ar ļoti augstu temperatūru, un, ja šie dūmvadi līdz šim nav bijuši pienācīgi kopti, tad uguns var atrast kādu spraugu un var aizdegties arī pati ēka. Tāpēc ar sodrēju degšanu jābūt ļoti uzmanīgiem,» skaidro J. Mandelis, piebilstot, ka ugunsdzēsēji ir apmācīti, kā rīkoties šādos gadījumos. Ūdens, protams, ir viens no galvenajiem dzēšanas līdzekļiem, bet sodrēju degšanas dzēšanā tas būs pēdējais, ko izmantos. Pirms tam tiks lietoti citi dzēšanas līdzekļi, lai nebojātu dūmvadu.

Tomēr kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ugunsdrošības jomā sāk pakāpeniski uzlaboties. Ja kādreiz dūmu detektori bija gandrīz eksotika, tad tagad trešdaļā gadījumu, kad notikusi ugunsnelaime, detektori ir bijuši. 

Svarīgs jautājums ir arī iedzīvotāju rīcība gadījumos, kad redzami aizdomīgi dūmi no kaimiņu mājas. J. Mandelis uzsver – ja dūmi nāk no vietām, kur tiem nevajadzētu būt, piemēram, pa logiem, durvīm vai citām ailēm, nekavējoties jāzvana uz 112.

Cilvēkiem nevajadzētu baidīties, ka izsaukums varētu izrādīties nepamatots. Kamēr ugunsdzēsēji brauc, var aiziet pie kaimiņa un pārliecināties, kāda ir situācija. Ja vēlāk atklājas – kaimiņš vienkārši kurinājis pirti vai grilu, par to var paziņot atkārtoti, zvanot uz 112. Ugunsdzēsēji jebkurā gadījumā atbrauks un pārbaudīs situāciju, lai pārliecinātos, ka briesmu patiesi nav.

Komandieris uzsver – labāk ir piezvanīt, nekā nokavēt brīdi, kad palīdzība ir patiešām nepieciešama.

Līdzās nopietniem izsaukumiem ugunsdzēsēji ik pa laikam saskaras arī ar kuriozām situācijām. Ziemā bieži tiek saņemti zvani par putniem, kas ilgstoši sēž uz ledus. Cilvēkiem šķiet, ka putns ir iesalis vai ievainots, lai gan patiesībā viņš vienkārši atpūšas. Ugunsdzēsēji glābēji nereti mēro lielu gabalu līdz izsaukuma vietai, un, tiklīdz uzkāpj uz ledus, putns paceļas spārnos un aizlido, bet, protams, gadās arī, ka putniem palīdzība ir nepieciešama.

Līdzīgi ir ar kaķiem kokos – visbiežāk dzīvnieks pats spēj nokāpt lejā. Tomēr ugunsdzēsēji katru izsaukumu uztver nopietni un pārbauda situāciju, jo bez ierašanās nav iespējams pārliecināties, vai palīdzība tiešām nav nepieciešama.

Reiz izsaukums saņemts no kādas sirmgalves, kura dzirdējusi it kā putna čivināšanu ventilācijas šahtā. Pēc rūpīgas pārbaudes izrādījies, ka skaņu rada gāzes plīts cepeškrāsns durtiņas. Šādi gadījumi parāda, ka ugunsdzēsēji glābēji nereti darbojas arī kā situāciju izmeklētāji – viņi brauc un visu rūpīgi pārbauda. 

Nodrošinājums ir pietiekams

Runājot par materiāli tehnisko nodrošinājumu, Jānis Mandelis norāda, ka VUGD Ogres daļa ir aprīkota ar mūsdienīgu tehniku un ekipējumu. Personāla nodrošinājums ir simtprocentīgs – kopumā daļā ir 49 darbinieki. Netrūkst nedz cilvēku, nedz tehnikas, lai reaģētu ikdienas režīmā. Dežūrmaiņā strādā astoņi līdz vienpadsmit ugunsdzēsēju, un mazāk par astoņiem dežūrā nekad nav.

Ogres daļas rīcībā ir divas autocisternas un vienas autokāpnes, savukārt Ķeipenes postenī – viena autocisterna un maiņā ir vismaz trīs darbinieki. Pilsētā, kur atrodas postenis, normatīvais ierašanās laiks ir 8 minūtes, bet citās teritorijās – līdz 23 minūtēm.

Jautāts, vai ūdens ņemšanas vietas ir pietiekamas, J. Mandelis skaidro, ka ūdens ņemšanas vietu tīkls kopumā ir pietiekams, lai gan reizēm problēmas sagādā aizbērtas hidrantu lūkas. Lauku teritorijās situācija ir sarežģītāka – hidrantu ir maz, ūdens spiediens bieži nepietiekams, un ugunsdzēsēji glābēji nereti ir spiesti izmantot atklātus ūdens avotus vai saskaņot ūdens ņemšanu no privātīpašumu saimniekiem. Ja ir upe, tad, protams, ūdeni ņem no upes.

Problēmas sagādā arī piebraucamie ceļi, īpaši daudzdzīvokļu māju pagalmos. Daudzas pilsētas apbūves ir veidotas laikā, kad netika paredzēts tik liels automašīnu skaits. Pārpildīti pagalmi apgrūtina lielgabarīta tehnikas piekļuvi, bet ugunsgrēka gadījumā izšķirošas var būt minūtes. Savukārt ārpus pilsētas ziemas sezonā ceļi var būt aizputināti, bet pavasarī tie kļūst par zemes ceļiem ar sliktu nestspēju un ir grūti izbraucami. Tas rada izaicinājumu atbraukt noteiktajā laikā. 

VUGD regulāri veic ugunsdrošības pārbaudes publiskās ēkās, izglītības iestādēs, veikalos un citos objektos. Tās var būt gan plānotas, gan neplānotas. Biežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar nepārbaudītiem ugunsdzēsības aparātiem, dokumentācijas neatbilstībām, evakuācijas ceļu marķējumu vai to aizbarikādēšanu.

Evakuācijas ceļu nepieejamība uzskatāma par rupju pārkāpumu, un šādos gadījumos tiek noteikti ļoti īsi termiņi trūkumu novēršanai. Ja ir sūdzības, var būt neplānotas pārbaudes. Piemēram, izglītības iestādēs šādi gadījumi vairs nav iedomājami.

Komandieris norāda, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies – regulārās pārbaudes un kampaņas liek objektu īpašniekiem uzturēt ugunsdrošību augstā līmenī.

Darbs kā aicinājums

Jānis Mandelis ugunsdzēsības glābšanas dienestā strādā jau vairāk nekā 15 gadu. Par Ogres daļas komandieri viņš kļuva pagājušā gada novembrī. Iepriekš sešus gadus strādājis gan par vada komandieri Ogrē, gan sešus gadus vadījis Ķeipenes posteni.

Viņš atzīst, ka šo profesiju izvēlējies apzināti – vēlme palīdzēt cilvēkiem jebkurā dzīves situācijā sakrīt ar dienesta būtību. Savu izvēli viņš nav nožēlojis ne mirkli.

Jau desmit gadu J. Mandelis Ogri sauc arī par savu dzīvesvietu un atzīst, ka tā ir viena no skaistākajām pilsētām Latvijā. Sakopta vide gan vasarā, gan ziemā, pieaugošais apmeklētāju skaits brīvdienās un aktīva pilsētas attīstība liecina, ka Ogre kļūst arvien pievilcīgāka gan iedzīvotājiem, gan viesiem. «Es Ogri nemainītu ne pret vienu citu pilsētu, ja nu vienīgi pret Madonu, jo esmu ziemas mīlis. Bet skaistuma ziņā Ogri nevar pārspēt neviens un arī šeit, Ogres Zilajos kalnos, pieejami ziemas sporta veidi,» smaida J. Mandelis un noslēdzot sarunu piebilst – nekādos apstākļos nedrīkst aizmirst par ugunsdrošību – tā sākas ar katru no mums. Par savu un savas ģimenes drošību nedrīkst aizmirst, ir jāseko līdzi apkures iekārtām, elektroinstalācijām un jāievēro noteikumi. Visam jāpieiet ar veselo saprātu.

Dzīvot droši un saticīgi – tas ir galvenais vēstījums, ko Ogres daļas komandieris vēlas nodot ikvienam iedzīvotājam.

UZZIŅA

2025. gadā Ogres novadā reģistrēti 145 ugunsgrēki, bojāgājušo nav, izglābti divi cilvēki, cietuši – 11 (no tiem Ogrē 42 ugunsgrēki, divi izglābtie un seši cietušie).

Glābšanas darbi Ogres novadā – 257 (no tiem Ogrē – 77).

Maldinoši izsaukumi Ogres novadā – 119 (no tiem Ogrē – 45).