Sliktā latviešu valodā rakstītas vēstules no neesošu Āfrikas valstu prinčiem ir vēsture, un šobrīd ar MI radītus tekstus ir grūti atšķirt no cilvēka radītiem. Februāra sākumā atzīmējot Drošāka interneta dienu, konferencē “Dialogs ar mākslīgo intelektu” Latvijā pirmo reizi tika veikts britu matemātiķa, mākslīgā intelekta teorētiķa Alana Tjūringa tests, kura mērķis ir noteikt, vai cilvēks spēj atšķirt cilvēcisku komunikāciju no MI. Testā piedalījās 220 pedagogi un skolēni, mēģinot atšifrēt, kuras atbildes uz noteiktiem jautājumiem ir snieguši sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet kuras – MI.

Diemžēl testa dalībnieki kļūdījās 40,8 % gadījumu, pārsniedzot Alana Tjūringa noteikto 30 % robežu un tādējādi atzīstot MI par uzvarētāju.

Ko spēj MI?

Raksturojot MI rīku plašās iespējas, minēšu dažus piemērus. Pietiek ar dažām sekundēm publiski pieejama audio ieraksta, lai MI rīki radītu teju neatšķiramu tuvinieka vai uzņēmuma vadītāja balss kopiju, ko var izmantot viltus zvanos. Krāpnieki izmanto tādus rīkus kā “ChatGPT” vai to neierobežotās “melnā tirgus” versijas, lai radītu gramatiski perfektus, personalizētus e-pastus jebkurā valodā, izskaužot agrāk raksturīgās stila kļūdas, kas palīdzēja atpazīt viltvāržus. Pat bez dziļām programmēšanas zināšanām MI rīki palīdz ļaundariem ātri izveidot viltus tīmekļa vietnes vai ļaunatūras fragmentus. MI rīki spēj analizēt personas publiskos profilus sociālajos tīklos, lai automātiski izveidotu psiholoģiski precīzus un “āķīgus”  vēstījumus, lai uzrunātu potenciālos upurus. Vērts pieminēt dažus izplatītus paņēmienus, ko izmanto krāpnieki. 

Pirmkārt, tie ir  dziļviltojumi (deepfake) ar “pazīstamām sejām” ‒ krāpnieki izmanto MI, lai radītu video vai audio, kuros sabiedrībā zināmi cilvēki it kā reklamē investīcijas, kriptovalūtas vai “ātras peļņas” shēmas. Balss, sejas mīmika un kustības izskatās autentiskas, tāpēc upuri viegli notic redzētajam.

Otrkārt, klonēta balss steidzamos zvanos ‒ ar dažām sekundēm īsta audio ieraksta pietiek, lai MI atdarinātu cilvēka balsi. Krāpnieki zvana, izliekoties par radinieku vai kolēģi, un steidzami lūdz pārskaitīt naudu.

Treškārt, personalizētas pikšķerēšanas e-pasta adreses. Šobrīd MI spēj analizēt sociālos tīklus un radīt ļoti personalizētas vēstules, izvēloties pareizu toni, parakstu un pat iekšēju uzņēmuma terminoloģiju. Šādi e-pasti bieži satur viltotas saites vai pielikumus.

Ceturtkārt, viltotas ziņu vietnes un raksti: ar MI iespējams masveidā ģenerēt “ziņu portālus”, kas vizuāli atgādina uzticamus medijus. Tajos publicē maldinošus rakstus ar investīciju vai veselības brīnumlīdzekļu reklāmām.

Piektkārt, sociālo tīklu MI profili (“botu bari”) – krāpnieki veido tūkstošiem MI ģenerētu profilu, kas komentē, slavē produktus vai rada mākslīgu uzticību. Šāds “sintētiskais konsenss” liek domāt, ka piedāvājums ir populārs un drošs. Skaties, vai profiliem ir reāla aktivitātes vēsture.

Kā sevi pasargāt?

Lai neiekristu ar MI rīku radītos krāpnieku slazdos, ar ierasto piesardzību vien vairs nepietiek. Lūk, daži “Drossinternets.lv” īstenotās izglītības programmas “Pieredzēt MI” vadītājas Karlīnas Šadres padomi, kā sevi pasargāt.

Pirmkārt, izveidojiet ģimenes “paroli” –  MI spēj precīzi atdarināt balsi un pat video tēlu (deepfake jeb dziļviltojumi), un krāpnieki var simulēt balss vai video zvanu no tuvinieka, kurš nonācis nelaimē. Viens no risinājumiem ir vienoties ar tuviniekiem par slepenu vārdu vai frāzi, kas jānosauc šādos gadījumos. Piemēram, kādā krāsā bija mūsu pirmā mašīna?

Otrkārt, neuzticies nevainojamai valodai: agrāk krāpniekus nodeva gramatiskas kļūdas, tāpēc uzmanība jāpievērš saturam, nevis formai. Ja e-pasta vēstule rada iespaidu par steigu vai vilina ar neticamu peļņu, tas ir trauksmes signāls, ka e-pastam nedrīkst uzticēties.

Treškārt, pārbaudi vizuālos sīkumus – lai arī video viltojumi kļūst arvien labāki, tie joprojām ir atpazīstami. Dziļviltojumu video personai bieži ir nedabiska mirkšķināšana, nesakritība starp lūpu kustībām un skaņu vai dīvainas ēnas ap kaklu un matiem. Ja tev rodas aizdomas videozvanā, palūdz sarunas biedram pagriezt galvu uz sāniem vai aizlikt roku priekšā sejai ‒ MI rīkiem pēkšņas izmaiņas kadrā bieži sagādā grūtības un attēls “izšķīst”.

Ceturtkārt, joprojām efektīva ir dubultā autentifikācija. Pat ja krāpnieks izmantos MI, lai uzlauztu tavas paroles vai radītu viltus autorizācijas lapas, viņš netiks klāt tavam kontam bez koda no tavas lietotnes vai SMS. Tāpēc nekad neapstiprini Smart-ID vai citu autentifikācijas rīku pieprasījumus, ja tajā brīdī pats neveic darījumu.

Piektkārt, krāpnieku lielākais sabiedrotais ir tavs stress, tāpēc, pirms pārskaiti naudu vai ievadi datus pēc “bankas”, “kurjera” vai “priekšnieka” lūguma, ieturi pauzi un apdomā, vai vari uzticēties šim aicinājumam.

Nobeigumā jāuzsver, ka MI pats par sevi nav bīstams ‒ risks rodas brīdī, kad uzticies saturam, nepārbaudot tā izcelsmi. Kritiskā domāšana joprojām ir efektīvākā kiberdrošības metode.