Situācija frontē

Savu ierakstu Helmanis sāk ar novērojumiem no Ukrainas: “Šobrīd ukraiņi notur fronti un pat dažās vietās spēj novirzīt okupantu karaspēku atpakaļ, neskatoties uz krievijas karaspēka pārspēku. Arī dzīvā spēka resursi okupantiem ir daudz lielāki.”

Viņš raksta, ka Krievija, nespējot gūt pārsvaru kaujas laukā, vēršas pret civiliedzīvotājiem: “Krievijas bruņotie spēki, nevarot dabūt pārspēku frontē, pastiprina sitienus civiliedzīvotājiem. Dzīvojamajām mājām, tirdzniecības centriem, benzīntankiem, elektroinfrastruktūrai un siltuma ražošanas infrastruktūrai. Ja nevar no līdzsvara izsist karavīrus, gļēvi un nelietīgi tiek sists pa aizmuguri – karavīru sievām, bērniem, mātēm un tēviem, mēģinot viņos radīt paniku.”

Deputāts arī pauž viedokli, ka “putins savā pusē ir dabūjis arī Amerikas prezidentu”.

“Mēs esam ļaunuma impērijas ēdienkartē”

Uz jautājumu, kāds Latvijai sakars ar karu Ukrainā, Helmanis atbild: “Vistiešākais! Mēs atrodamies jaunas pasaules kārtības pārrakstīšanas priekšvakarā. Kur, diemžēl, mūsu viedokli neviens nepajautā. NATO ir daudz spēcīgāka par krievijas bruņotajiem spēkiem, bet ir viens priekšnosacījums – tautai ir jābūt vienotai. Tā tas šobrīd nav!”

Viņš asi iestājas pret jebkādiem darījumiem ar Krievijas vadītāju: “Jebkurš darījums ar kara noziedznieku putinu iznīcina kara tiesu jurisdikciju, jo darījums ar kara noziedznieku nav iespējams pēc būtības. Tādā veidā mēs paliekam līdzatbildīgi kara noziegumos, ko pastrādājuši putina armijas karavīri Ukrainā.”

“Mēs, diemžēl, neizvērtējam šī laika nopietnību. Mēs esam ļaunuma impērijas ēdienkartē. Tas parādās viņu propagandā un arī tajā, ka putinisti vēlas, lai no Baltijas valstīm un Polijas aiziet NATO karavīri, lai mēs paliktu krievijas ietekmes zonā,” raksta deputāts.

Cerības uz jauno valdību un ārlietu ministru

Helmanis pievēršas arī pašreizējai valdības veidošanai: “Tagad Latvijā tiek veidota valdība. Kulbergs rada nelielas, bet tomēr, cerības. Mums sen nav bijuši ārlietu ministri vai prezidenti, kuriem ir autoritāte ārvalstu partneru acīs. Tāda autoritāte, kāda bija Vairai Vīķei-Freibergai. Protams, arī viņai var pārmest braukšanu uz 9. maija svinībām, pretēji citu Baltijas valstu nostājai, bet viņa ir labākā valsts vadītāja, kura mums ir bijusi.”

“Ārlietu ministra postenis šajā situācijā, kurā mēs esam, ir ārkārtīgi svarīgs. Kulbergam ir jāatrod labākais, ko var atrast. Cilvēku ar autoritāti,” uzsver Helmanis.

Viņš kritiski vērtē arī pašreizējo valsts prezidentu: “Pēc gada būs jautājums arī par valsts prezidentu. Prezidents, tas ir amats, kura uzdevums ir prezentēt Latviju ārvalstīs, bet pēc manām domām tagadējais prezidents ir pārāk aizņemts ar savu pārvēlēšanas kampaņu un ar iekšpolitikas jautājumiem.”

Dronu operatori un ukraiņu pieredze

Deputāts atgādina par Ukrainas armijas mērogu un salīdzina to ar Latvijas spējām: “Mēs esam pārāk mazi, lai vieni paši noturētu krievijas bruņoto spēku agresiju. Ukraiņiem frontē ir aptuveni 800 000 karavīru, no tiem 50 000 ir dronu operatori. 15 000 atrodas krievu gūstā. Gūstā ir tik daudz, cik mums ir karavīri un zemessargi kopā.”

Viņš pārmet iepriekšējai valdībai kavēšanos: “Sen bija visā valstī jāapmāca dronu operatori. Mūsu iepriekšējā valdība mācēja radīt visādus birokrātiskus šķēršļus, lai to nedarītu.”

“Šeit ir civilizētās pasaules un barbaru cīņa”

Helmanis aicina Latvijas augstākās amatpersonas aktīvāk informēt pasauli par Krievijas noziegumiem: “Mūsu ārlietu ministram un prezidentam ir jāstāsta un jārāda pārējai pasaulei par krievu armijas zvērībām, ko tā ir pastrādājusi Ukrainā. Šeit ir civilizētās pasaules un barbaru cīņa. Krievi ir izveidojuši savā iekšienē koncentrācijas nometnes, kur tiek spīdzināti ukraiņu karavīri. Mums ir jācīnās pret šādām nometnēm.”

Ieraksta noslēgumā deputāts atgriežas pie vienotības tēmas: “Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kuru mēs varam pārdzīvot, ja kļūsim daudz vienotāki. Pagaidām ir tikai 37%, kas grib aizstāvēt savu valsti. Ja mums būtu kādi 100 000 un to pašu izdarītu gan igauņi, gan lietuvieši, tad mums būtu izredzes.”

Viņš skar arī demogrāfijas jautājumu: “Un protams ir arī dzimstības apdraudējums. Mēs tīri fiziski izmirstam. Paceļot karogu par viendzimuma partnerattiecībām, mēs ar to esam nonākuši demogrāfiskā bedrē.”

Savu viedokli Helmanis noslēdz ar aicinājumu: “Stāvot šajās krustcelēs, mēs vēl kaut ko varam mainīt un vienoties par galveno.”