Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte uzsvēra, ka ministrija pagaidām vēl nav oficiāli saņēmusi Krievijas lēmumu. Arī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) līdz šim nav saņēmusi oficiālu paziņojumu no Krievijas dzelzceļa, tomēr uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka publiski izskanējušās ziņas par vilcienu kustības apturēšanu caur Kārsavas-Pitalovas robežpārejas punktu ir patiesas.

Ietekme uz Latviju

Kārsavas-Pitalovas robežpārejas punkts atrodas uz Rēzeknes–Kārsavas–Pitalovas dzelzceļa līnijas, kas savieno Latviju ar Krievijas Pleskavas apgabalu. Gan ĀM, gan Satiksmes ministrija (SM), gan pats LDz ir vienisprātis, ka šī punkta slēgšana neatstās būtisku ietekmi uz Latvijas kravu plūsmu un ekonomiku.

LDz skaidro, ka šis iecirknis vēsturiski ticis izmantots kā rezerves koridors, tāpēc tā slēgšana būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību vai finanšu stāvokli.

SM un ĀM aplēses liecina, ka nelielo kravu pārvadājumu apjomu dēļ ietekme būs minimāla.

Tikmēr uz Latvijas–Krievijas robežas joprojām turpina darboties Zilupes dzelzceļa robežšķērsošanas punkts, kā arī autoceļu robežšķērsošanas punkti Terehovā un Grebņevā.

Krievijas rīkojums skar vairākas valstis, taču visvairāk robežvietu slēgts tieši uz Somijas robežas. Tiesa, faktiski satiksmes pārtraukšana reāli ietekmē tikai Igauniju (caur Pečoru–Pleskavas punktu) un Latviju (caur Pitalovu). Uz Somijas robežas kustība jau iepriekš bija pilnībā apturēta, pamatojoties uz pašu Helsinku pieņemto lēmumu.

ĀM atgādina, ka jau kopš kara sākuma regulāri aicina pārtraukt jebkādu tirdzniecību ar agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju. Pašlaik ĀM virza likumprojektu, kas paredz ieviest aizliegumu atsevišķu rūpniecības preču ievešanai no abām valstīm.

Arī SM apliecināja, ka jautājums par ekonomiskās sadarbības pilnīgu pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju pastāvīgi atrodas valdības dienas kārtībā, vienlaikus piebilstot, ka lēmumi par pašu robežšķērsošanas punktu slēgšanu vai atvēršanu nav SM kompetencē.