KVC vadītājs stāstīja, ka tiks izvērtētas draudu līmeņu pakāpes, lai rīcību tajās pielāgotu jaunajai realitātei un, iespējams, neapturētu pilnīgi visu sabiedrības dzīvi - mācības, transportu u.tml. - un precīzāk identificētu augstākā riska objektus.

Zīle pašlaik neņēmās sīkāk prognozēt, kādas varētu būt iespējamās izmaiņas rīcības algoritmos, jo pie šī jautājuma vēl esot jāstrādā ekspertiem un nozaru pārstāvjiem. Pirmā sanāksme par šo jautājumu notikšot jau šodien, lai censtos nonākt pie secinājumiem pēc iespējas ātrāk.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pret dronu draudiem jāievēro maksimāla piesardzība, jo ar tiem var pārvietot lielu sprāgstvielu daudzumu un potenciālas eksplozijas var būt ļoti postošas.

Latvijas Radio Zīle piebilda, ka nevienā no līdzšinējiem apdraudējuma gadījumiem iedzīvotājiem nav bijis nepieciešams, līdz ar to viņi nav bijuši aicināti doties uz patvertnēm, kas būtu pieejamas kara gadījumā, bet pašlaik ir slēgtas.

Kā ziņots, valdības vadītāja Siliņa uzdevusi atbildīgajām institūcijām sniegt ziņojumu par otrdien izplatītajiem šūnapraides brīdinājumiem, kā arī piedāvāt priekšlikumus iedzīvotāju un dienestu rīcības algoritmu pilnveidošanai, uzsverot, ka ir jāatrod labāks veids, kā krīzes situācijās nodrošināt cilvēku drošību.

Demisionējusī valdības vadītāja uzsvēra, ka otrdien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izplatītie brīdinājumi par iespējamo apdraudējumu aptvēra plašas teritorijas Latgalē un Vidzemē, ietekmējot daudzu iedzīvotāju, skolu un uzņēmumu ikdienu. "Mums ir jāatrod labāks veids, kā krīzes situācijās nodrošināt cilvēku drošību, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ikdienas dzīves nepārtrauktību," raksta Siliņa. Tāpēc viņa devusi attiecīgo uzdevumu NBS un KVC.

Otrdien NBS ziņoja par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, jo bija radies "pamatots pieņēmums", ka ir iespējams gaisa telpas apdraudējums sākotnēji Krāslavas un Ludzas, vēlāk secīgi arī Rēzeknes un Preiļu, Madonas, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes un Valmieras novados. Tas līdz šim bija plašākais novadu skaits, kuru iedzīvotāji brīdināti par gaisa telpas apdraudējumu. Vienlaikus NBS netika pilnībā apstiprinājusi, ka drons Latvijā vispār ielidojis, jo vizuāli tas identificēts nav ticis.

NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins arī trešdienas rītā Latvijas Televīzijai atzina, ka nav apstiprinājuma, ka otrdien Latvijā būtu ielidojis drons.